No grāfa pils līdz priežu mežam

2017. gada 6. jūnijs 00:00

578

Iecavas novada kapsētās var rast mierīgu atdusas vietu pie dabas.

Pašiem savi «Meža kapi» ar daudzu latviešu apmeklētu Zilākalna Martas apbedījuma vietu, smilšu pakalns saulainā priežu ielokā ar lielu skudru pūzni un Otrajā pasaules karā bojāgājušo padomju kareivju kapavieta Iecavas parkā agrākajā grāfa pils vietā – tik raiba ir novada kapsētu aina, ko «Bauskas Dzīve» kopā ar pašvaldības dārznieci Sarmīti Avotu vēroja siltā maija dienā. Pavasarīgais laiks aizgājēju pīšļu aprakšanas vietas padarīja gluži idilliskas, liekot nodomāt – te pie dabas krūts varētu mierīgi dusēt, ja vien tam pēc nāves ir kāda nozīme.

Trīs gadsimti
Iecavas novadā ir 20 kapsētas, no tām sešas, kas pieder kristīgajām draudzēm, ir slēgtas. Pašvaldības pārziņā esošie Jaundedžu kapi izveidoti 17. gadsimtā un darbojas joprojām.

Pašvaldības mājaslapā ievietotajā sarakstā nav Otrā pasaules kara padomju karavīru kapavietas Iecavas parkā pie mūzikas skolas. Šo kapu sakopšanu pirms trim gadiem finansiāli atbalstīja Krievijas vēstniecība Latvijā. Sarmīte Avota teic, ka 9. maijā te sanāk vietējie pie-
miņas sargātāji, pie pieminekļa sagulst svaigi ziedi. Pirmajā pasaules karā bojāgājušo atdusas vietas apzīmē tā sauktie Baltie krusti pie Baldones ceļa, vilciena sliedēm un vēl pāris lielākoties aizaugušās vietās.

Kopš S. Avotas darba sākuma četru gadu laikā novada kapsētas ir sakārtotas, ar pašvaldības finansējumu atjaunoti vārti, zvani un ūdens ieguves vietas, arboristi sakopj kokus, stāsta «Bauskas Dzīves» satiktās kapu pārzines. Pie vārtiem visur informācija par jaunumiem, kārtību, kapu pārziņu, mācītāju, apbedītāju kontakti.

Ļauj atvadīties
Pārzine Maruta Kuzmane Baložu kapus sākusi pieskatīt pirms pāris gadiem, un darbiņš viņai ir tīkams. «Sakopju celiņus, tīru teritoriju, pļauju zāli un pieskatu kapavietas, kuras pakaļpalicēji neapmeklē ilgāku laiku,» stāsta Maruta, «sagaidu ceremoniju dalībniekus, nozvanu pavadīšanu. Vienmēr sagaidu, kamēr pēdējie radinieki atstājuši kapsētu un tikai tad novācu iezīmētos celiņus, dvieļus un citus piederumus. Cilvēkiem jāļauj mierīgi atvadīties no aizgājēja.»

Maruta stāsta, ka Baložu kapiem ir gan sava zalkšu dzimta, gan dažnedažādi kukaiņi un ķirzakas. No kapu apmeklētājiem pārzine un viņas kolēģes sagaidītu saudzīgāku attieksmi pret vidi – kaut arī atkritumus visās Iecavas novada kapsētās var šķirot, nereti pārzines novāc nevērīgi nomestos maisus. Sarmīte piebilst – viņa cilvēkiem ieteiktu mīlēt savus tuvākos, kamēr tie dzīvi, nevis pēc tam attapties, ko zaudējuši. Arī lielāka cieņa pret pārziņu darbu palīdzētu piemiņas vietas uzturēt skaistas.

Vajag cilvēku
Dimzukalna pusē Upuru kapi kopš rosīgās pārzines Sarmītes Birkas traģiskās aiziešanas mūžībā vēl nav atraduši savu īsto cilvēku, stāsta S. Avota. Birku dzimta tepat netālu dzīvojusi un apglabāta paaudzēs. Sarmīte aktīvi rīkoja talkas kapu sakopšanai, un skaistā vide saglabāta arī tagad.

Šeit ūdens, līdzīgi kā dažos citos novada kapos, ņemams no speciāli uzstādīta konteinera, jo urbums nav ierīkots vai vairs nav izmantojams. Upuru kapi lepojas ar reģistrētu dižkoku – lapegli. Senākā daļa jau teju pārvērtusies par retu mežāju.

Kraukļu-Grūžu kapu vārtus vēl pirms pāris gadiem teju aizsprostojis milzīgs meža skudru pūznis. Lielāko daļu izdevies pārvietot uz piemērotu vietu mežā, taču līdz dibenam nav izrakuši – pazemē palikušās kārtas atkal «aug» virs zemes. Ar laiku, iespējams, atkal būs vajadzīga pārvākšanās, smaida novada dārzniece.

Kraukļu-Grūžu kapos rodami apbedījumi 19. gadsimta ļaudīm, vairāki pirmās brīvvalsts laika aizgājēji, padomju militāristi. Šajos kapos savulaik nozagts zvans, kuru tagad jau aizvietojis jauns. S. Avota teic – novada lauku kapos zagšana vairs nav parasta parādība, te var mierīgi turēt gan smalkāku vāzi, gan metāla traukus.

Labi ceļi
Uz Misas kapiem ved labi grantsceļi, kas pēdējos gados sakārtoti. Te, līdzīgi kā citās novada kapsētās, uz pieminekļiem lasāmi zināmu ģimeņu uzvārdi. Pēc tiem var studēt vietējo dzimtu vēsturi un savstarpējās saites. Te savulaik ienākušas daudzas vecticībnieku ģimenes, tradicionālās mājiņas joprojām apdzīvotas. Arī kapos ir citāda tradīcija – mākslīgo ziedu košums, svinēšana Lieldienās, simboliska ēdiena atstāšana aizgājējiem.

Sarmīte Avota atklāj, ka šajā apkaimē ir viņas bērnības vietas – te darbojās Iecavas kolhoza Misas iecirknis, kur audzēja dārzeņus, augļus, kopa zirgus un citus lopiņus. Vēl palikušas zīmes no augļu pa-graba, kādu laiku aizaugušie lauki pamazām atkal tiek atkopti.
Iecavas novada pārziņā ir Rumbu kapi Zorģu apkaimē, kur atdusas literāta Edvarta Virzas senči. «Bauskas Dzīve» iepriekš aprakstīja vētras postījumus, ko izraisīja līdzās esošā meža nogāšana līdz pat kapsētas valnim. Tagad S. Avotas vadībā te vietā sastādītas jaunas eglītes, lai pasargātu kapsētu no vēja.

Smags mantojums
Sila kapus – iecavnieku vietējos «Meža kapus» – pieskata Anna un Zenta Markunas, rosīgas māsas, kas «Bauskas Dzīvi» sagaida ar ķerru, grābekli, spaini un sastrādātām rokām. Viņas ir pieredzējušākās pārzines novadā, jaunākajām kolēģēm ierādījušas arī zvanīšanu un ceremoniju apkalpošanu.

Kundzēm lielākā rūpe ar atkritumu gādātājiem – arī te maisu metēji paši neko šķirot negrib, dažkārt pat līdz konteineram vai komposta kaudzei nav spējuši aiznest, turpat netālu no dzimtas kapiem vai uz celiņa arī atstāj. Vissmagāk burtiskā nozīmē tikt galā ar apmaļu maiņas modi – smalkajā kapsētā ne viens vien sacenšas, kura radiniekam dārgāka atdusas vietas maliņa, tāpēc pirms gadiem uzlikto rauj nost, met sētmalē un gādā jaunu. Nevajadzīgās glīti sakrautas netālu no komposta kaudzēm. Ko ar tām darīs, pagaidām nezina. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Sarmītei Avotai un pārzinēm vislabāk tīkot vienkārši kapi ar zālienu – to arī mainot smagā kaudzē kraut nevajag.

Nevienu nejūt
Dāmas ir dzīvas stāstu grāmatas – Sila kapos vada lielāko dienas daļu teju augu gadu, pagūstot apstrādāt arī pašu dārziņu. Gadu desmitos pieredzētais atmiņās gluži spilgts – Zentas stāstījums rit kā strautiņš, Anna ik pa brīdim ko piebilst.

Sila kapos lielākā pievilcība ir Zilākalna Martas atdusas vietai. Leģendas vēsta, ka priedē pie tās allaž sēžot dūja un kaps spējot dziedēt slimniekus. Zenta neticīgi purina galvu – visādi te nāk un iet, reiz pat pielūdzējas teju sakāvušās, kuru krustu likt, kuru ne. Taču nekādu dievišķi dziedinošu klātbūtni kopējas te nekad nav jutušas. Dūjas arī nav. Toties priedes miza nolupināta krietnā gabalā – ņēmēji ticot, ka gabaliņš ārstē. Kā ar seno ticējumu, ka no kapiem neko nedrīkst ņemt, citādi ar uzviju paņems atpakaļ? Zenta un Anna nosmīn – ko nepiecietīsi, ja ir stipra ticēšana?!

Sargā droši
Iecavas Sila kapos ir daudzas dižpriedes, kas te augušas ilgi acīmredzami labvēlīgos apstākļos, stāsta S. Avota. Šī kapsēta ir kā parks, kurā tīkami pastaigāties. Anna un Zenta te arī rudens vakaros nevienu nepiederīgu «staigātāju» neesot redzējušas. Pirms ilgāka laika te paticis «spokoties» jauniešiem, bet līdz ar augsto dzīvžogu apcirpšanu tas vairs nav tik pievilcīgi.

Sila kapos dzīvo ne tikai krupji, zalkši un ķirzakas, bet regulāri viesojas arī stirnas. Pēdējās biezāka sniega ziemās tās bija iecienījušas gan uzkodu no tūju dzīvžoga, gan atsevišķus kapu pušķus. Zenta stāsta, ka te gan reizumis kāds nočiepj kaimiņam glītāku bukša krūmu vai vāzi, bet, ja cietējs uzreiz pasaka, viņa drošu roku ejot un atgūstot īpašumu. Vēlreiz to pašu nesaskaņoti «aizņemties» neviens nemēģinot.

S. Avota iecerējusi pēc Jaunpils novada parauga izveidot kapsētu un apbedījumu datubāzi, uzmērot objektus dabā un digitalizējot tagad tikai reģistru grāmatās papīra formātā glabātos datus. «Tas vajadzīgs gan ērtībām, lai vieglāk varētu atrast te apglabātos cilvēkus, gan arī drošībai – ja tagad kaut kas atgadītos ar reģistra grāmatu, informācija būtu zudusi,» skaidro dārzniece.

Kapsētas Iecavas novadā savulaik aprakstītas Ēvalda Kivilanda brošūrās, kuru izdošanai atvēlēta nodokļu maksātāju nauda. Tajās ir ziņas par kapu vēsturi un apbedītajiem, shēmas un fotogrāfijas. Tās pieejamas novada bibliotēkās.

Apbedīšanas pakalpojumu cenas (eiro ar PVN)

Sila kapos:
izvadīšana no kapličas – 13,83;
uzglabāšana 1 diennakti – 5,22;
jaunas apbedīšanas vietas:
viena – 20,
divas – 40,
trīs – 100,
četras – 200;
zvanīšana – 3,42;
dekoratīvā svečtura noma – 1,42;
sēru karogu noma – 1,42;
dvieļu noma – 1,70;
celiņu izklāšana ar skujām – 5,22;
kapu vietas ierādīšana dabā, uzmērīšana – 6;
kapa vietas aizņemšana – 250.
Invalīdiem, maznodrošinātajiem, daudzbērnu ģimenēm – 30% atlaide.

Ja nelaimes gadījumā gājušas bojā divas vai vairāk vienas ģimenes personas – 50% atlaide.

Jaunas kapa vietas pārējās kapsētās:
viena – 20,
divas – 40,
trīs – 60,
četras – 80.

Dati: iecava.lv.

Var zvanīt arī novada dārzniecei Sarmītei Avotai – 29419247.

Avots: iecava.lv, S. Avota.

+ 1

BauskasDzive.lv ARHĪVS

No grāfa pils līdz priežu mežam

Kategorijas