Kā burkāns ēzelim

Vecumnieku novada Kurmenē jau piekto gadu darbojas plastmasas izstrādājumu ražotāja SIA «West Polimer». Uzņēmumā pārsvarā strādā rīdzinieki – tā sanācis, ka uz Kurmeni savulaik devušies, projektu naudas iekārdināti.
Vladimirs Novikovs, uzņēmuma valdes loceklis, stāsta, ka savulaik plāni bijuši lieli. Uzņēmums pamatā ražo dažādu veidu plastmasas produkciju pēc pasūtītāju vēlmēm, mēģina piedāvāt arī paši savu produkciju. Pagaidām gan šajā jomā nav īpaši veicies.
Kolekcionāri paliek bešā
Uz Kurmeni rīdzinieki pārvākušies, lai varētu izmantot Eiropas fondu līdzekļus. Lauku atbalsta dienestā bija projekts, kur finansējumu varēja iegūt, ja ražotni atver laukos. Izdevies par fondu līdzekļiem iegūt jaunas iekārtas. Bijušajā kolhoza vīna cehā ierīkojuši ražotni.
«Eiropas projekts – tas ir kā burkāns ēzelim. Vispirms ņem bankā kredītu, par savu naudu visu izdari, īsteno, un, ja beigās kaut kas izdosies, daļu naudas tev ieskaitīs,» vērtē V. Novikovs. Brīžiem domā – varbūt bija vērts palikt Rīgā? Tur gan tagad īres cenas esot ļoti pieaugušas, bet šīs ražotnes izbūve savulaik paņēmusi ļoti lielus līdzekļus, turklāt ne visu izdevies pabeigt.
«Nopirkām vecu cehu briesmīgā stāvoklī, kas «apēda» visu naudu. Par elektrības ievilkšanu nācās samaksāt 14 tūkstošus eiro. Ūdeni tā arī iegūt neizdevās – pašiem aku izrakt nesanāca, dziļurbums – pārāk dārgs,» stāsta V. Novikovs.
Bijuši arī skumji kuriozi – celtnieki, ārdot vecās konstrukcijas, atraduši 24 pudeles 1965. gada ābolu vīna. Vladimirs to labprāt būtu piedāvājis kolekcionāriem, bet šie visu izdzēruši.
Dārgās presformas
Plastmasas detaļu ražošanai ir sava specifika, un pašlaik tieši tā zināmā mērā traucē darboties nelielajam uzņēmumam, kurā strādā pieci darbinieki. Pamatdarbs notiek ar iekārtu, kas ražota padomju laikā un iegādāta no Ukrainas. Mašīna veiksmīgi rekonstruēta. «Tehnoloģija mums tāda, ka mašīna sagatavo un izspiež materiālu, ar ko strādāt, un pārējo dara presforma, kur izspiež detaļu. Presformas ir dārgas – maksā aptuveni septiņus tūkstošus eiro. Kur mazai firmai to atļauties?» retoriski vaicā V. Novikovs. Uzņēmumam ir daudz dažādu formu – slotas kāta uzgaļiem, spaiņu vākiem, rīvēm, glāzēm, kapu vāzēm un citas. Detaļu izgatavo vidēji minūtē, atkarībā no izmēra laiks ir mainīgs.
Pārsvarā uzņēmums strādā ar pasūtītāju piegādātajām preses formām. «Šādu pasūtījumu grūti dabūt, jo jāpiedāvā iespēja saražot par ļoti zemu cenu, lai pārspētu konkurentus. Turklāt vēl ceļš līdz Rīgai – transports arī izmaksā. Liela ieguvuma nav,» stāsta uzņēmuma vadītājs. Pluss – pasūtītāji parasti iedod formas, bet ir arī mīnusi – tās bieži vien ir vecas, stipri nolietotas, tad detaļas daudz iznāk pielabot pēc tam, kad tās izņem no formas. Parastas formas mūžs – apmēram miljons sitienu. Tomēr dārdzības dēļ izmanto daudz ilgāk.
Plastmasu ražo no dažādām sastāvdaļām. Liels apjoms ir no pārstrādātām PET pudelēm. Uzņēmumam ir arī sava metāla stiepļu velkamā mašīna.
Kaimiņi patriotiskāki
Sava produkta izveidei iegādāta speciāla forma, ar kuru izgatavot blīves automašīnām. Diemžēl Latvijas lielākie tirdzniecības veikali atteikušies – ierobežota apjoma piedāvājums viņiem neesot izdevīgs. «Nav mums Latvijā patriotisma. Tirgojamies Lietuvā – esam gatavi piedāvāt mūsu izstrādājumus lētāk. Leitis saka: «Ja ņemšu no jums, tad vietējais uzņēmums aiztaisīsies. Labāk atbalstīšu savējo.» Pie mums savējos neatbalsta,» skumji stāsta V. Novikovs. Viņš pauž, ka ar iepirkumu menedžeriem esot grūti sadarboties. Tā arī sakot – kāpēc pirkt Latvijā, ja visu var iegādāties Ķīnā? Savukārt tiem produktiem, ko izdodas nogādāt lielveikalu plauktos, galacena trīskāršojoties – ja uzņēmums pārdod par apmēram 50 centiem, tas veikala plauktos maksās jau 1,5 eiro. «Kāpēc aģenti lemj, ko cilvēkiem vajag? Ieliec plauktā dažādas preces, un tad pircējs izvēlēsies, ko viņam vajag,» domā SIA «West Polimer» vadītājs.
Citiem izstrādājumiem Latvijas tirgus par mazu – neatmaksājas presformas iegāde. Bija mēģinājumi iziet uz Krievijas tirgu, bet tur situāciju sarežģīja politiskās attiecības.
Darbs vājredzīgajiem
Uzņēmums cenšas būt sociāli atbildīgs un piedāvā darbu cilvēkiem ar invaliditāti. Ražotnē regulāri strādā vājredzīgi cilvēki. «Sadarbojamies ar nodarbinātības valsts dienestu, reizēm atrodam paši, kam darbu piedāvāt. Kādreiz, padomju laikā, bija pat lieli uzņēmumi neredzīgajiem. Tagad tādu vairs nav, darbu piedāvāt necenšas. Audzina visur tikai liekēžus,» savu viedokli pauž V. Novikovs.
Pašlaik ražotnē strādā pieci rīdzinieki, cer piesaistīt vietējo – Kurmenes – iedzīvotāju. Darbinieku skaits parasti ir atkarīgs no pasūtījumu apjoma – ja to ir vairāk, tad arī meklē papildu strādniekus. Darba režīms parasti ir vienkāršs – saņemot pasūtījumu, ierodas ražotnē un strādā tik ilgi, kamēr pabeidz.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»