BauskasDzive.lv ARHĪVS

Digestāta lagūnas nemieri turpinās

Uldis Varnevičs

2017. gada 2. jūnijs 00:00

274
Digestāta lagūnas nemieri turpinās

Vecumnieku novadā ļaudis runājot, ka SIA «Agro Barbele» izveidotajā lagūnā Jušos digestātu jau pildot un esot pirmās noplūdes. «Bauskas Dzīve» uz vietas skaidroja, kas notiek krātuvē un kāda ir produkta smaka gan lagūnā, gan tad, kad mēslo lauku.

Publikācijas tapšanas laikā redakcija saņēma ziņu par «Agro Barbele» strādnieku nevērību darbā, jo 30. maijā Bārbeles pagastā uz pašvaldības ceļa no cisternas izlijis digestāts, ko veda no Iecavas novada.

Pagaidām tikai ūdens
Digestāta krātuvē Jušos 29. maijā bija tikai ūdens. SIA «Agro Barbele» īpašnieks Gerhards Odinga skaidro, ka vēl nav iegūtas visas nepieciešamās atļaujas, lai digestātu varētu sākt vest no «Egg Energy» biogāzes ražotnes Iecavas novadā. Dzīvesbiedre Aira Odinga teic, ka kavēšanās ir saistīta ar vietējo iedzīvotāju sūdzībām, kas atzītas par nepamatotām.

G. Odinga stāsta, ka digestātu lagūnā paredzēts iesūknēt no malas pa speciālām caurulēm. Krātuve izklāta ar pusotru milimetru biezu plēvi. Kad vajadzēs, mēslojumu no krātuves izsūknēs.

Uzbēruma pamatos ir izveidota meliorācijas sistēma, kas noplūdes novadītu uz netālo aku. Ja akā parādīsies mēslojums, būs skaidrs, ka radusies noplūde. «Gruntsūdeņi šajā vietā ir dziļi, tāpēc domāju, ka digestāts, pat ja radīsies caurums, līdz tiem nenoplūdīs,» uzskata
G. Odinga.

Labākā vieta
«Bauskas Dzīve» jau rakstīja par sarežģīto lagūnas vietas meklēšanas procesu, kura gaitā uzņēmējs un pašvaldības pārstāvji apsprieda vairākus variantus.

«Vācijā ir Latvijas Lauku atbalsta dienesta analogs. Viņi sniedz ļoti dažādus pakalpojumus. Ņemot vērā vēja virzienu, apdzīvotību un citus faktorus, lūdzām viņu atzinumu par labāko vietu lagūnai. Pētījums norādīja uz Jušiem,» stāsta G. Odinga.

Zemnieks uzskata, ka lagūnas izveide ir ekonomiski pamatota un efektīva. No krātuves Jušos laukus varēs ātrāk mēslot, tas samazinās lauku apstrādes periodu un laikposmu, kad no laukiem nāk smaka. Tas nodrošinās darbu vairākiem šoferiem visa gada garumā.

Uz lauka smaku nejūt
Kā novēroja «Bauskas Dzīve» uz lauka, kur izlej digestāta mēslojumu, stiprāka smaka jūtama tikai ap konteineru, kur šoferi pieved šķidro mēslojumu. Jau pārdesmit metrus no izliešanas vietas nekas nepatīkams vairs nav saožams.

Jānis Gedrovics, šoferis no Dāviņu pagasta, kurš tikko bija atvedis pilnu cisternu digestāta, apliecināja, ka uz lauka smaku īpaši nejūt. Traktora vadītājs Bjorns Stamers skaidro, ka mēslojuma iestrādes iekārta aprīkota ar dozatoru, kas samazina vai palielina izlejamo daudzumu atkarībā no braukšanas ātruma. G. Odinga skaidro, ka digestāta smaka nav tik stipra kā no kūtsmēsliem, jo biogāzes reaktoros daļēji zaudēta gāze, kas parasti izraisa spēcīgāko aromātu.

SIA «Agro Barbele» laukus mēslot sāka aprīlī, to plānots pabeigt līdz 10. jūnijam. Vasarā laukus ar digestātu nemēslos. Mazākā apjomā to iecerēts darīt rudenī.

«Bauskas Dzīve» pie «Egg Energy» ražotnes lagūnas Iecavas novadā pārliecinājās, ka mierīgā stāvoklī glabāta digestāta smaku vispār nejūt. Brīdī, kad sākas sūknēšana un lagūnas virsmu sakuļ, parādās smaka, bet jau apmēram desmit metru attālumā tā ir maz jūtama.

Biedē piesārņojuma risks
Bažas par jauno lagūnu pauž daudzi iedzīvotāji, un aktīvākais no viņiem ir bārbelietis Māris Vecbiškens. Nesen uz SIA «Agro
Barbele» lauka viņš savācis simt gramu izlietā digestāta un aizvedis uz Vecumnieku novada domi. Gan pasmaržošanai, gan puķēs ielējis, lai «domes deputāti izbaudītu to, kas būs jāsajūt iedzīvotājiem».

«Visas sūdzības, ko iepriekš iesniedzu ministrijās un Vides valsts dienestā, atbildētas ar norādi, ka gan būvniecības atļauja, gan sabiedriskās apspriešanas rīkošana šādam objektam ir pašvaldības ziņā. Maija beigās informēju valsts iestādes par problēmjautājumiem, kas joprojām nav atbildēti,» atklāj M. Vecbiškens.

Pašlaik vislielākās pretenzijas viņam ir pret valni, kas ir pakalna nogāzē. «Tur iepriekš jau sēta nošķiebās, to laboja. Kontroles aka šķība. Kas notiks, kad tur ielies 30 tūkstošus tonnu digestāta? Vai māla valnis izturēs?» norūpējies ir M. Vecbiškens. Viņš uzsver – ja valnis nobruks un digestāts noplūdīs, tā būs ekoloģiska katastrofa tuvākajai apkārtnei.

G. Odinga teic – viņa pieredze ir pietiekami liela, lai būve izturētu, turklāt visas vajadzīgās būvatļaujas esot saņemtas. Atšķirībā no citām lagūnām, sienas Jušos ir slīpākas – apmēram 32 grādi, kas samazina vaļņa sabrukšanas vai zemes noslīdēšanas risku.

Bažas paustas par krātuves dibena klājumu – izsūkšanas mehānismi varot to traumēt un radīt sūci. G. Odinga «Bauskas Dzīvei» demonstrēja, kā pašlaik notiek digestāta izsūkšana «Egg Energy» ražotnē Iecavā, kur lagūnai ir tāds pats klājums. Sūknis ir uz riteņiem un lagūnas gumijas pārklājumu netraumē.

Mēslus izlaista uz ceļa
Bārbeles pagastā uz pašvaldības ceļa 30. maijā lielā apjomā izliets digestāts. Aculiecinieki stāsta, ka plīsusi cisternas caurule un šoferis to nav pamanījis.

«Viss smird, pašvaldības ceļš bojāts lielā posmā,» «Bauskas Dzīvei» pauda iedzīvotāja, kas dzīvo negadījuma apkaimē. Viņa uzsvēra, ka problēma ir ne tikai izlijušais digestāts aptuveni 150 metru garā posmā, bet arī pārvadājumu gaitā izdangātais ceļš, pa kuru ar vieglajām automašīnām tagad grūti pārvietoties.

«Pēc iedzīvotāju sūdzībām pārbaudot pašvaldības autoceļu, konstatējām ceļa klātnes bojājumu un piesārņojumu, kas radīts, pārvadājot digestātu. Šo pašvaldības autoceļu ikdienā lieto septiņu apkārtējo viensētu iedzīvotāji, zemnieki, kas te apstrādā laukus, kā arī pakalpojumu sniedzēji,» informēja Vecumnieku novada domē.

Noformēts pārkāpuma protokols, ko SIA «Agro Barbele» pārstāvji neesot vēlējušies parakstīt un patvaļīgi mēģinājuši labot ceļa segumu. «Mums gadījās tehniska ķibele. Plīsa konteinera pievades caurule, un izlija 50 litru digestāta. Tā gadās,» komentēja SIA «Agro Barbele» pārstāve Aira Odinga.

SIA «Agro Barbele» koncepcija un darbība

Aira un Gerhards Odingi:

– Mūsu darbības pamatprincips ir laba lauksaimniecības prakse ar konservējošo augsnes apstrādi, lai ražotu veselīgu pārtiku un sēklas ar augstu kvalitāti harmonijā ar dabu, reizē izmantojot mūsdienu iespējas augu slimību un kaitēkļu apkarošanai.

Laba lauksaimniecības prakse nozīmē uzmanīgu zemes un augsnes apstrādi, meliorācijas un drenāžas sakārtošanu, ziemas un vasaras kultūru auglības izvērtējumu un tikai pēc tam augsnes barošanu ar dabisko mēslojumu. Novācot ražu, mēs no augsnes paņemam tās spēku caur izaugušo labību, pupām, rapšiem un citām kultūrām. Ar vircu, kūtsmēsliem, biogāzes substrātu un citu dabisko mēslojumu mēs atdodam augsnei atņemto – tas ir dabas cikls.

Uzziņai


Digestāts – videi draudzīgs barības vielu avots augiem.

Digestāts rodas kā vērtīgs blakusprodukts biogāzes ražošanas procesā.

Kūtsmēslu un citu organisko materiālu pārstrāde slēgtā bioreaktorā ļauj samazināt smakas.

Digestāts ir šķidrāks nekā kūtsmēsli, tas labāk iesūcas augsnē, nerada nepatīkamu smaku.

Šķidrā frakcija satur daudz minerālvielu, īpaši slāpekli un kāliju.

Digestāta lietošana samazina nepieciešamību pēc minerālmēsliem

Avots: Mārtiņš Pelšs, vides zinātnes maģistrs