Mūža rudens rosina atmiņas

2017. gada 2. jūnijs 00:00

601

80 gadu jubileju svin Ausma Rieksta Vecumniekos.

Ausma Rieksta teju pusi mūža dzīvojusi Jelgavā, bet par laimīgākajiem dzīves gadiem viņa sauc laiku, kas pavadīts Vecumnieku novada Misā. Jubilāre pēc būtības ir mierīga un klusa, uz astoņiem desmitiem mūža gadu viņa atskatās ar labi padarīta darba izjūtu.

Darba nebīstas
Ausma dzimtajā Jelgavā dzīvojusi līdz 37 gadu vecumam. Mācījusies Jelgavas 1. vidusskolā. Padevušās svešvalodas, īpaši angļu, bet nepatikusi matemātika.

Pirmā darbavieta bijusi Jelgavas bērnudārzā par audzinātāju-medmāsu. «Lai bērni varētu tikt bērnudārzā, vajadzēja tur strādāt. Citādi vietu dabūt bija ļoti grūti, bet sēdēt mājās ar atvasēm es nevarēju,» pirmās darbavietas izvēli pamato Ausma.

Jubilāre Jelgavā strādājusi daudzviet. Viņa atzīst, ka sievišķīgu darbu maz bijis. «Strādāju Ozolniekos, ādas pārstrādes cehā, vēlāk dažādus pienākumus pildīju metināšanas darbnīcā. Kā varēju, tā naudu pelnīju un nešķiroju darbus pēc to satura vai grūtības pakāpes,» nosaka Ausma.

Pēc dēla piedzimšanas Riekstu ģimene pārcēlusies uz Vecumnieku novada Misu. Dzīvojuši plašā četr-istabu dzīvoklī. «Misā man ļoti patika. Tur bija lielisks kultūras nams, aktīva kultūras dzīve – daudz dažādu pasākumu, kuri mudināja iziet sabiedrībā, baudīt kādu koncertu vai teātra uzvedumu, paklausīties kora skaņās,» vienu no dzīves posmiem atminas Ausma.

Arī Vecumnieku novadā gaviļniece strādājusi ne tos vieglākos darbus. Bijusi kurinātāja kūdras uzņēmumā, tad Iecavā strādājusi putnu fabrikā, vēlāk līdzīgus pienākumus veikusi Skaistkalnē, līdz aizgājusi pensijā.

Sākums laukos nav viegls
Ausma izaudzinājusi divus bērnus – meitu Agnesi un dēlu Gunti. Viņai ir trīs mazbērni, bet mazmazbērni vēl nedaudz jāpagaida. «Gribētos jau sagaidīt kādu mazu ķiparu, bet, kā būs, tā būs. Gadi mazbērniem ļauj, lai tik rīkojas!» saka jubilāre.

Ausma ir ļoti saimnieciska un strādīga. Viņa darba nebīstas, un, pārceļoties no Misas uz Skaistkalni, darāmā lauku sētā netrūka. Brīvos brīžos kopa dārzu, rūpējās par lopiņiem, uzkopa pagalmu, lai apkārtne skaista un mājīga. Kad lauku darbi padarīti, nācies stāvēt pie plīts, lai ģimenei pagatavotu ēdienu.

«Tolaik laukos tā dzīvoja visi. Neviens nesēdēja, rokas klēpī salicis. Visi strādāja. Arī es,» nosaka Ausma. Tiesa, viņai kā pilsētniecei dzīves sākums laukos nav bijis viegls. «Pilsētā nekas daudz nav jādara, toties laukos darbu vienmēr atradīsi. Sākumā bija grūti pierast, ka dzīve ārpus pilsētas ir nepārtrauktā steigā un kustībā, tomēr ātri vien šāds dzīvesveids man iepatikās,» noteic Ausma.

Bauda pelnītu atpūtu
Pašlaik Ausma Rieksta mīt Vecumniekos, daudzdzīvokļu namā. Saruna ar «Bauskas Dzīvi» notiek tur, un viesošanās brīdī mammu apciemojusi arī meita Agnese.

«No Skaistkalnes pārcēlusies, te dzīvoju vien dažas dienas. Vēl īsti neesmu ar kaimiņiem iepazinusies. Jūtos labi. Man te patīk. Nav jādomā par siltumu, kur dabūt malku. Vēl jāiekārto istabiņa pēc sirds patikas. Meita mani bieži apciemo, bet man patīk arī vienai. Nesūdzos, lai tikai veselība turas!» tā pašreizējo situāciju apraksta Ausma Rieksta. Jubilāre daudz lasa, vairāk žurnālus, kuri vēstī par populāru cilvēku dzīvi.

Ausmai ļoti patīk ziedi. Mājas Misā un Skaistkalnē nebija iedomājamas bez puķu dobēm. Mīļāko ziedu jubilāre gan nespēj nosaukt – visi esot mīļi un skaisti.

Meita Agnese par mammu saka: «Viņa ir forša! Ļoti izpalīdzīga, allaž rūpējas par citiem, mazāk par sevi. Nereti pajoko. Viņa ir vienkāršs cilvēks, nav lepna. Daudz dzīvē strādājusi un tagad ir pelnītā atpūtā.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mūža rudens rosina atmiņas

Kategorijas