Fakti par vēlēšanām

2017. gada 2. jūnijs 00:00

Pirmsākumi
No apmēram 508. gada pirms Kristus Antīkā Grieķija jau centusies ieviest agrīnās demokrātijas formas, un tur notikušas vēlēšanas. Tās bija «negatīvās» vēlēšanas – zemes īpašnieki vīrieši balsoja par politiskajiem līderiem vai «kandidātiem», kurus visvairāk nevēlējās redzēt politikas vadībā. Tātad balsošana notika nevis par ievēlēšanu, bet gan par «izdzīšanu». «Kandidātu» vārdus rakstīja uz podu lauskām, ja kāds saņēma vairāk par 6000 balsīm, to izslēdza, ja neviens nesaņēma šo skaitu – visi iepriekšējie valdītāji turpināja darbu. Tā kā balsotāji bija tikai vīrieši ar zemes īpašumiem, vēlētāju skaits nebija liels, un «izslēgts» tālab parasti arī neviens netika.

Latvijas parlaments
Pirmā vēlētā Latvijas parlamenta – Satversmes sapulces – vēlēšanas notika 1920. gada aprīlī. Pēc diviem ar pusi gadiem tika ievēlēta 1. Saeima. Sākot ar šīm vēlēšanām, Saeimu ievēlēja uz trim gadiem, un vēlēšanas notika oktobra pirmajā sestdienā un svētdienā. Tad vēlēšanās piedalījās 82,2% un lielāko atbalstu guva Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija.

Pieci principi
Demokrātiskajās valstīs pastāv pieci vispāratzīti vēlēšanu principi – vēlēšanām jābūt vispārējām, vienlīdzīgām, brīvām, aizklātām un tiešām.

Balsstiesības sievietēm
Pirmā valsts pasaulē, kas vēlēšanās atļāva piedalīties sievietēm, bija Jaunzēlande 1893. gadā. Daudzās demokrātijas valstīs sievietes ieguva balsstiesības tikai pēc Otrā pasaules kara.

Sistēma Latvijā
Mūsu valstī ir proporcionālā vēlēšanu sistēma. Saeimas vēlēšanām Latvija sadalīta piecos vēlēšanu apgabalos: Rīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme, Zemgale. No katra apgabala ievēlams noteikts skaits deputātu, ko nosaka proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam. Latvijas vēlētājus ārvalstīs ieskaita Rīgas vēlēšanu apgabalā.
Pašvaldību vēlēšanās katra pašvaldība ir viens vēlēšanu apgabals.
Eiropas Parlamenta vēlēšanās visa Latvija ir viens vēlēšanu apgabals.

Igaunijā – internetā
Kopš 2005. gada igauņiem ir iespēja vēlēšanās balsot internetā tiešsaistē, var neiet uz vēlēšanu iecirkņiem. Latvija desmit gadu nogaidījusi, pagaidīs vēl...

Karaliene nevēlē
Lielbritānijas karaliene Elizabete II vēlēšanās nepiedalās, jo viņa stāv pāri politikai, skaidro Bekingemas pils preses sekretārs. Karaliskā ģimene vēlēšanās nebalso, jo tai jāizskatās tik objektīvai, cik vien tas esot iespējams.

Obligāta dalība
Beļģijā, Luksemburgā, Austrālijā, atsevišķos Šveices kantonos, Francijā un Austrijā piedalīšanās vēlēšanās ir obligāta. Par likuma nepildīšanu paredzēts naudas sods. Austrālijā, piemēram, ja nesamaksā noteikto sodu, var nokļūt pat cietumā.

Izmantotie avoti: www.duvalelections.com; www.electoralcommission.org.uk; www.express.co.uk

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Fakti par vēlēšanām

Kategorijas