Darbs kā televīzijas seriālā

2017. gada 2. jūnijs 00:00

1963

Bauskas kafejnīcas «Rātslaukums» virtuvē darba tempi pieaug īsi pirms pulksten 11. Tad ēstuve ver durvis un drīz vien klāt ir pirmie pusdienotāji.

Viņiem maltīti steidz gatavot septiņu cilvēku lielais kafejnīcas kolektīvs ar šefpavāriem Gati Semičenkovu un Airidu Razmu. Šajā šķietami ikdienišķajā situācijā interesantais ir tas, ka abi kafejnīcas šefpavāri, kā arī vēl citi darbinieki savu darba pieredzi guvuši ārzemēs. Latvijā jaunieši atgriezās pirms diviem gadiem un 2015. gada decembrī sāka savu biznesu ēstuvē pie Bauskas Rātslaukuma.

Pieredze Īrijā un Norvēģijā
«Trīs gadus strādājām Īrijā. Darījām visādus darbus. Pēc tam vēl ilgu laiku Norvēģijā, kur jau darbojāmies ēdināšanas jomā. Tas mums bija vienīgi naudas pelnīšanas laiks. Turklāt naudu mums vajadzēja plāniem, kurus bijām iecerējuši īstenot Latvijā. Esot ārzemēs, nevienu brīdi prātā nebija domas par mājas pirkšanu un palikšanu tur. Mēs tiešām veicām uzkrājumus ar vienu mērķi – atgriezties,» sarunā ar «Bauskas Dzīvi» atzīst Gatis Semičenkovs.

Mežotnes pagasta jaunietis Gatis ārzemēs strādāja kopā ar sievu Elīnu. Arī viņai motivācija darbā bija nopelnīt naudu un atgriezties mājās. Līdzīgiem mērķiem savas pavāra prasmes ārzemēs izkopa arī Gata draugs, jelgavnieks Airids Razma. Salīdzinot darba apstākļus ārzemēs un šeit, būtisku atšķirību viņš nejūt. Varbūt tur dažviet aprīkojums ir modernāks, atšķirība ir produktu piegādē, bet pamatprincipi virtuves darbā visur vienādi.

Katli šķind, un pannas lido
«Gan jau daudzi ir skatījušies Krievijā uzņemto seriālu «Virtuve». Protams, klienti tur citi – Maskavas miljonāri. Arī darba ritms lielpilsētas restorānā ir citādāks. Taču būtībā pie mums dažreiz notiek tas pats – katli šķind, viss iet pa gaisu, bet pie klientiem ēdiens nonāk laikā un kvalitatīvs,» ieskatu savas virtuves noslēpumos sniedz Gatis.

Pirms kāda laika televīzijas raidījumā «Aizliegtais paņēmiens» tika atmaskoti Rīgas lepnākie restorāni, kuros šefpavāri un viņu komanda dažādos veidos centās izvairīties no visu noteikto nodokļu maksāšanas valstij. «Teikšu uzreiz, mēs esam par slinku, lai tā shēmotu. Kā kolēģi Rīgā rīkojas, tas princips mums ir skaidrs. Negribu teikt, ka mēs viņus atbalstām, taču situācijas nopietnību izprotam. Sabiedriskajā ēdināšanā uzturēt biznesu kļūst arvien grūtāk,» atzīst A. Razma.

Nodokļi nozares uzņēmējiem joprojām nav draudzīgi. Nav dzirdēti arī solījumi tos samazināt. Savukārt izejvielu cenas nemitīgi aug. Vasarā, kad darbu sāk sezonas ēstuves, daudzi ēdinātāji strādā izbraukumos, par procentiem divdesmit paaugstinās gaļas cena. Kafejnīcas īpašniekiem jāmaksā par visu, sākot no alkohola licences, beidzot ar ikmēneša nodevu par televīzijas, mūzikas pārraidīšanu. Kur vēl gāzes, elektrības cenas, kam arī nav tendences samazināties.

«Pašlaik strādājam uz robežas. Ienākumi knapi nosedz izdevumus. Peļņas, ko ieguldīt attīstībā un modernizācijā, tikpat kā nav. Mūsu pluss vienīgi ir tāds, ka virtuvē visu darām paši,» stāsta A. Razma. Bauskas kafejnīcas šefpavāri nevar atļauties kā dažs labs viņu Rīgas kolēģis regulāri gozēties televīzijas šovos, ceļot un pēc tam domāt, kā «izkombinēt» nodokļus.

Ēka tagad pašiem sava
Bauskas jaunie uzņēmēji arī meklē iespējas, kā ietaupīt. Savā īpašumā viņi ir iegādājušies kafejnīcas ēku. Nav jāmaksā īre, taču nu no viņiem var prasīt ieguldījumus nama vizuālā tēla uzlabošanā. Puišiem šķiet, ka amatpersonām nereti veidojas aplams priekšstats par uzņēmējiem. Īpaši tiem, kuriem bizness ir sākuma posmā. Desmitiem gadu ēkā strādāja cits sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, un pret tā darbu lielu pretenziju nebija. Līdzko te sāka rosīties jaunie uzņēmēji, tā vieniem pārbaudītājiem virtuves sienas un ierīces šķiet savu laiku nokalpojušas, citiem nepatīk dažviet nodrupusī fasāde.

Uzņēmēji ne par vienu nesūdzas, taču arī nenoliedz – atbalsts noderētu. Kaut vai pašvaldības atlaides nodokļu jomā, valsts garantijas kredīta saņemšanai. «Esam šai vietai piesaistīti, jo viss ārzemēs nopelnītais ieguldīts šajā biznesā. Tādēļ mums nav cita varianta, kā palikt te un strādāt,» atzīst G. Semičenkovs.

Franču sīpolzupa «neaizgāja»
Varētu šķist, ka bagātos rietumniekus barodami, puiši ir negāciju pilni pret mūsu bāleliņiem, ka tie pārāk reti pusdieno kafejnīcā, ka nereti izvēlas lētāko maltīti. G. Semičenkovs atzīst, ka cenas ir jāpielāgo baušķenieku pirktspējai. Aukstās zupas šķīvi par 2,5 eiro, kā tas ir Rīgā, te neviens nepirks.

Vairāk nekā gadu strādādami, uzņēmēji novērtējuši Bauskas publikas konservatīvismu, dažkārt arī grūti izskaidrojamās vēlmes. Ir bijuši mēģinājumi piedāvāt ko īpašu, taču vietējiem tas nesmeķēja. Baušķenieku garšas kārpiņām pa prātam nebija franču sīpolzupa.

Jaunieši bija iecerējuši dažādot ēdienkarti, piedāvājot suši. Austrumnieku delikatesi gatavot uz Bausku brauca meistars no Rīgas. Suši tika taisīts pēc vislabākajiem paraugiem, tomēr – «neaizgāja» tā lieta. Taču lietuviešu cepelīni, ar kuriem apmeklētājus pirmo reizi iepazīstināja pirms gada patriotiskajā kafejnīcu nedēļā, tika notiesāti lielā vairumā. Šis ēdiens vēl dažreiz parādās piedāvājumu sarakstā, taču šefpavāriem tā gatavošana lielu prieku nesagādā. Īstu un garšīgu cepelīnu recepte nepieļauj to iepriekšēju sagatavošanu un pusfabrikātu sasaldēšanu. Tādēļ viss jāpaspēj sataisīt rīta agrumā.

Par klientu loku kafejnīcas īpašnieki nesūdzas. Ir daudzi pastāvīgie apmeklētāji, ir saimnieki, kas maltīti ņem līdzi savu strādnieku pabarošanai. Nevar sūdzēties arī par ēstuves novietojumu. Simts apkalpotu cilvēku dienā – tā ir norma. Ja dažkārt ēstuvē «sabirst» viens vai divi tūristu autobusi, tad virtuvē rosība uzņem divkāršus apgriezienus.

Kafejnīcas kolektīvs šādās situācijās spēj ātri reaģēt, un klientiem ver vaļā visas trīs zāles. «Lai arī melnu muti, bet ir prieks strādāt, ja redzi, ka viņpus letei ir ēstgribētāju rinda. Tad ir tikai viena doma – kā visus izsalkušos ātrāk pabarot. Un darīt to, nemazinot ēdiena kvalitāti un apkalpošanas līmeni,» atzīst A. Razma.

KAFEJNĪCAS APMEKLĒTĀJU VIEDOKĻI

«Ja Gatis gatavo, tad tikai izcili,» teic Agra Svikle.

«Patīkama sagaidīšana un apkalpošana! Ēdiens gards. Jauki, ka ir tāda vietiņa,» priecājas Olga Frīdmane.

«Soļanka baigi laba!» sajūsminās Aleksandrs Korņilovičs.

«Super garšīgu ēdienu vieta par labām cenām – katru reizi kaut kas interesants un garšīgs,» tā Mārtiņš Pētersons.

«Ja viesi ar klēpjsunīšiem kafejnīcā nav gaidīti, par to jāinformē ar attiecīgu norādi jau pie ieejas durvīm. Pirmo reizi saskāros ar šādu situāciju, vieta nav demokrātiska,» uzskata Kristīna Duneca.

Avots: facebook.com/pg/ratslaukums.bauska

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Darbs kā televīzijas seriālā

Kategorijas