Gods piedalīties patriotiskajā filmā

2017. gada 30. maijs 00:00

805

Bauskas novada Gailīšu pagasta atpūtas kompleksā «Miķelis» trīs dienas strādāja vēsturiskās mākslas filmas «Dvēseļu putenis» radošā grupa.

Vienā no «Miķeļa» teritorijā esošajām ēkām ierīkotas romāna galveno varoņu – Vanagu dzimtas – mājas. «Bauskas Dzīve» piektdien, 26. maijā, vairākas stundas vēroja mākslas filmas tapšanu.

Uztaisa desmit dubļus
Vienā epizodē bija skats, kā galvenā varoņa tēvs (atveido aktieris Mārtiņš Vilsons) aizved vecāko dēlu Artūru (Raimonds Celms) uz karaskolu. Mātei (Rēzija Kalniņa) tas raisa dusmas, kā arī neizpratni – kādēļ dēlam jādodas uz šādu skolu? Kinolentē skatāmajai pāris sekunžu ainai filmē desmit dubļus. Raimonds atkal un atkal ceļ ratos salmu maišeli, Mārtiņš, pabraucis pāris metru, griež pajūgu uz riņķi un filmēšanu atkārto.

Operatora Valda Celmiņa kamera seko aktieru kustībām, vienā epizodē filmējot grimases, citā – tuvplānus. Tad tiek filmēta pajūga aizbraukšana un vistu pāris, kas aizskrien zirgam gar priekšu. Precīzi noteiktajā laikā atskan komanda: «Stunda pusdienām!» Pirms visi nav aizsteigušies uz «Miķeļa» kafejnīcu, «Bauskas Dzīve» īsai sarunai pārtver dažus no radošās komandas.

Latviskā kārtība
«Ideāla vieta Vanagu ģimenes mājai,» atzīst režisors Dzintars Dreibergs. «Te jūt to kārtību, dabiskumu, kāda varētu valdīt latviešu saimnieka sētā pirms simts gadiem. Mums nekas nebija jāpārvieto, jāpiebūvē, saglabājies viss, kas mums vajadzīgs, viss, kas bija sētā tolaik. Fantastiska ir muzeja saimnieku attieksme pret lietām. Vajadzēja filmēt ainu, kur Artūrs paņem naudu. Prasu saimniekam, kur tajā laikā nauda varētu glabāties. Viņš pasniedz man kastīti, kura tieši tādam nolūkam savulaik izmantota. Mani pārsteidza vēl tas, ka šī māja celta gadā, kuru Aleksandrs Grīns minējis savā romānā.»

Negrib stāvēt rindā
Filmēšanas laukumā sastaptais teātra režisors Viesturs Meikšāns atklāj savus pienākumus: «Esmu kā aktieru palīgs, treneris. Mans uzdevums panākt, lai viņi saprot, ko šeit dara, palīdzēt emocionāli iejusties filmētajos notikumos. Filmu neuzņem secīgi, kā darbība risinās. Tikai režisors zina un iztēlē redz kopīgo bildi, iespējams, tos kadrus, kādus mēs skatīsim uz ekrāna. Man jāpalīdz to izjust aktieriem.»

Filmēšanā «Miķelī» strādā vairāk nekā 60 cilvēku. «Visi aizskrēja uz kafejnīcu un tagad stāv rindā. Es savā mūžā esmu tik daudz rindās izstāvējies, ka to nevēlos darīt,» atzīst aktieris Mārtiņš Vilsons un piekrīt dalīties ar «Bauskas Dzīvi» savās pārdomās par topošo filmu un ne tikai: «Pirms simts gadiem un vēl pirms tam latviešiem visu laiku bija kungi: vācieši, krievi. Viņiem neļāva ne pašiem saimniekot, ne ko darīt. Sajūta, ka mēs paši varam, ka mums vajag savu valsti, savu brīvību, uzreiz neatnāca. Zēnus iedzina Tīreļpurvā, un viņi saprata, ka uz krieviem nevar paļauties – pamazām apjauta, ka pašiem par visu jācīnās. Kā ir tagad, tas ir bēdīgs stāsts. Mēs atkal esam kalpi, kuriem nekas nepieder. Cik daudz latviešiem pieder sava zeme, savi meži?»

Tic jaunajai paaudzei
«Mums jātiek vaļā no verdziskās domāšanas, no tiem, kas ar vārdiem cīnās par Latviju, bet faktiski to gremdē. Vai no padomju laiku kalpu sindroma, bezatbildības, slinkuma, zagšanas un naudas raušanas visi tiks vaļā? Nedomāju. Ceru uz jauniešiem. Tas, lūk, manā skatījumā ir šīs filmas uzdevums – modināt jaunatni. Tāpat kā toreiz. Jaunie puikas iznesa cīņu smagumu, viņi mira par to Latviju, kuru pēc tam dzīvi palikušie uzcēla. Tādēļ man šī filma un šī loma ir ļoti nozīmīga. Esmu latvietis, un man ir gods filmēties šajā darbā. Gribas ticēt, ka tā domā visi šajā komandā,» teic aktieris Mārtiņš Vilsons.

Jēkabs Reinis
Galvenā varoņa Artūra draugu rīdzinieku Miķelsonu tēlo baušķenieks Jēkabs Reinis. Intervijā «Latvijas Avīzes» žurnālistei Mārai Libekai viņš saka: «Biju patīkami pārsteigts, ieraugot, cik daudz jaunu cilvēku atnākuši filmēties masu skatos – kārtīgi letiņi! Ja nu kas, ar šiem puišiem iesim kopā vienā ķēdē, vienā vadā. Ja kāds nāks iekšā Latvijā, kaut vai marsieši, es ņemšu plinti rokās, neraugoties uz to, kas patlaban notiek valstī. Tas nav svarīgi, apstākļi mūsu valstī ir tādi, kādi tie ir – kā mēs katrs mākam, tā sitamies. Ja būs draudi Latvijai, iešu cīnīties. Zinu ļoti daudzus, kas nebēgs un nāks aizstāvēt Latviju.»

FAKTI

Filma «Dvēseļu putenis» top pēc Aleksandra Grīna romāna motīviem. Tas ir vērienīgākais kino notikums atjaunotās Latvijas vēsturē.

Filmas komandu veido 90 kino profesionāļu no Latvijas un ārvalstīm – režisors un producents Dzintars Dreibergs, galvenais operators Valdis Celmiņš, Rīgā dzimušais scenārists un Ņujorkas Universitātes profesors Boriss Frumins, komponiste, prestižās «Emmy» balvas laureāte Lolita Ritmanis un citi.

Filmā iesaistīti 29 aktieri, kā arī aptuveni 750 masu skatu dalībnieku.

«Dvēseļu puteņa» pirmizrāde būs 2019. gada 11. novembrī – tieši simts gadus pēc latviešu strēlnieku izcīnītajām Brīvības cīņām.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Gods piedalīties patriotiskajā filmā

Kategorijas