Komentāri: tautas vēlēts prezidents

2017. gada 26. maijs 00:00

Portālā «Manabalss.lv» savākti 10 000 parakstu par iespēju Valsts prezidentu vēlēt tautai. Kādi šādām
vēlēšanām varētu būt plusi un kādi – mīnusi?

Saeimas lēmums
Iveta Kažoka, «Providus» labas pārvaldības eksperte:
– Strikta viedokļa par iniciatīvu mainīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību man nav, jo tā ir mūžīga diskusija Latvijas sabiedrībā. Dažu partiju programmās solījums ieviest tautas vēlēta prezidenta institūciju ir kopš 90. gadu vidus, taču līdz šim nekad nav savākts nepieciešamais divu trešdaļu balsu vairākums Saeimā, lai grozītu Satver-smi.
Grūti prognozēt sekas, kādas varētu nest prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņa, jo ar to nāktu līdzi daudz nezināmu faktoru. No vienas puses – vēlēšanas palielinātu Valsts prezidenta lomu un zināmā mērā dotu iespēju cilvēkiem vairāk ietekmēt varas dalījumu. No otras puses – līdz ar vēlēšanu sistēmas maiņu rodas riski, kuru sekas pašlaik redzam Amerikā, proti, populistiskas kampaņas rezultātā prezidents pirmo reizi ir nevis sabiedrību vienojoša, bet šķeļoša amatpersona. Tautas vēlēšanām kandidātiem būtu jāmeklē lieli līdzekļi, lai nodrošinātu kampaņu. Pašlaik plusi pret mīnusiem ir balansā, tāpēc lēmums paliek
Saeimas ziņā.

Bezjēdzība
JĀNIS ZEMTAUTIS, Bauskas politiski represēto kluba «Rēta» vadītājs:
– Pašreizējā situācijā iespēju tautai vēlēt Valsts prezidentu vērtēju tikai negatīvi. Kāpēc? Iespaids, ka visa tā parakstu vākšana ir Kremļa propagandas slepenā kara sastāvdaļa, izmantojot Latvijas sabiedrības sašķeltību, kāda nekad agrāk nav bijusi.
Tautas vēlēta prezidenta ideja dzima Latvijas visneveiksmīgākā prezidenta Andra Bērziņa apartamentos, un to izdevies atdzīvināt tieši tagad. Mērķis – ar slēptu Krievijas finanšu un politisko spiedienu dabūt prezidenta krēslā cilvēku ar «stipru roku» un skatu uz austrumiem. Neskaidrs, kas izraudzīs kandidātus? Sociālajās aptaujās sabiedrība nav slēpusi populārākos cilvēkus, un viņu vārdi nav īpaši jāatgādina. Viens ņem un citiem arī atmet, otrs, jauns un gana gudrs, nodrošinājies ar vēlētāju pamatmasas – pensionāru – atbalstu.
Nākamais solis pēc ievēlēšanas būtu prezidenta pilnvaru paplašināšana, kas, manuprāt, izpaudīsies šādi: krievu valoda kā otrā valsts valoda; pilsonības nulles variants; izstāšanās no NATO, pazeminot aizsardzības budžetu līdz 0,01 procentam. Fināls: Eiropas Savienība tiek grauta no iekšpuses, bet Latvija varētu līdzināties tā saucamajai Doņeckas republikai.

Vēlētājiem nav izpratnes
Ingrīda Vaisjune, Misas vidusskolas vēstures skolotāja:
– Noteikti nē! Latvijas vēlētājiem lielākoties vēl aizvien nav izpratnes par politisko atbildību un par to, kādām īpašībām jābūt valsts vadītājam.
Lai saprastu, kāpēc esmu pret to, var minēt dažus piemērus. Kaut vai, ja balsojumā būtu jāizvēlas starp Raimondu Paulu un Vairu Vīķi-Freibergu, cilvēki noteikti nobalsotu par komponistu Raimondu Paulu. Lai arī jebkuram politiķim ir skaidrs, ka tas ieguldījums, ko atstāja V. Vīķe- Freiberga, politiskajā jomā noteikti ir svarīgāks par to, ko varētu paveikt R. Pauls.
Dažādas aptaujas par šo tēmu bieži uzrāda, ka liela daļa vēlētāju balsotu par pašreizējo Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Vai patiesi mums vajag tādu prezidentu? Kamēr nav šīs izpratnes par politisko atbildību un tās nozīmi, pievēršoties tikai kandidāta popularitātei un publiskajam tēlam, tikmēr nav jēgas no tautas vēlēta prezidenta.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: tautas vēlēts prezidents

Kategorijas