Tūkstošgadu kultūras demokrātijā

2017. gada 26. maijs 00:00

Ceļosim! Uzbekistānā pārsteidz Austrumu greznība un viesmīlība.

Bauskas novada uzņēmēja un amatiermāksliniece Kristīne Selane martā apmeklējusi Uzbekistānu, kur ieradās ar zemkopības ministra delegāciju. Pēc četrām oficiālajām vizītes dienām Kristīne izmantoja pārējo desmit dienu vīzas laiku, lai pati paceļotu pa valsti.

Marmors un tepiķi
Padomju laikā Kristīne Uzbekistānu redzējusi organizētā ekskursijā, un jau toreiz viņai tālā zeme ļoti patika. Taškentā nav palicis daudz no vēsturiskās apbūves pēc postošās zemestrīces 60. gados, toties Samarkanda ir īsta Austrumu pērle. Tomēr arī atjaunotā apbūve ir grezni vērienīgajā stilā ar baltu marmoru, monumentālām konstrukcijām, platām ielām un laukumiem. Pat uzņēmēja birojā ir kā prezidenta pilī – arkas, tepiķi, kabineti kā zāle, greznību apraksta ceļotāja.

Taškentā Kristīne ciemojusies ar facebook.com iegūtu draudzeni, kas viņai brīvajā laikā izrādīja pilsētu. «Uzbekistānas ļaudis ir ļoti pieklājīgi un viesmīlīgi. Ja ciemiņu uzņem mājās, viņam viss tiek apmaksāts, izrāda goddevīgāko attieksmi un sagādā maksimālas ērtības,» iespaidus apraksta Kristīne.

Tur bez šaubīšanās darbojas savstarpējā pārvadājumu sistēma, proti, taksometrs var būt ikviens ar auto un šofera tiesībām. Latviete braukusi ar dažādu profesiju vedējiem, kuri dzīvi interesējušies par viešņu un viņas mītnes zemi, vienlaikus būdami ļoti pieklājīgi. Greznākos restorānos vienu galdu aptekā četri vai pieci viesmīļi, kas ne mirkli neatstāj klientus bez uzmanības, bet maksa tāpēc nav lielāka kā vienkāršākās ēstuvēs.

Dzīvīgums nepabeigtajā
Uz Samarkandu no Taškentas Kristīne devusies ar diviem ceļabiedriem vīriešiem, un tas iedrošinājis apmeklēt vietas, kur viena varbūt nebūtu devusies. Tā iekļuvuši vietējās estrādes grupas koncertā, kur ārzemniekiem tūlīt sameklētas sēdvietas, kaut arī vairākums publikas stāvēja kājās. Kaut arī priekšnesuma detaļas likušās panaivas, viss izpildīts ar lielu aizrautību.

Kristīni kā māksliniecisku būtni visvairāk iepriecināja nacionālie kostīmi, kuru elementi tiek izmantoti arī mūsdienu apģērbā. Zemgaliete apbrīnojusi ar rokām izšūtos tepiķus un atklājusi kādu vietējo ticējumu, ko uzbeki stingri ievēro, – perfekti izšūtajā darbā ir kāda nepabeigta vieta vai nepareizība, citādi lietai nav dzīvotspējas. Kristīne atzīst – tas sakrīt ar mūsdienu skatījumu, ka personība ir oriģinalitātē, nevis štancētā masu produkcijā. Samarkandā vērojami ne tikai oriģinālie ornamenti, vairākums cilvēku ikdienā staigā tradicionālajos tērpos.

Kristīne Uzbekistānā jutusies ļoti droši. Arī draudzene uzsvērusi – ne pašai, ne meitai nav bijis pro-blēmu ar vēlu mājās braukšanu no kultūras sarīkojuma. Uzbeki labprāt apmeklē baletu vai operu, jo biļetes nav dārgas – ap pāris dolāru ekvivalents. Arī teātri ir pilni, un pieeja ir demokrātiska – skatītājus zālē ielaiž arī pēc izrādes sākuma, un var iet ātrāk prom, ja redzamais apnicis vai cita steidzama vajadzība.

Valda tīrība
«Tur jutos kā miljonāre,» stāsta Kristīne, «samainīju 100 dolārus, kas nebija viegli, jo tā tur ir milzīga nauda. Saņēmu divus «koferus» vietējās naudas, ko tērē žūkšņiem. Veikalos ir naudas skaitītāji, pircējam pašam par summas pareizību nav jāuztraucas. Kad kļūdījos un iedevu vairāk taksistam, viņš man starpību tūlīt atdeva.»

Neatkarīgi no ceļa garuma, vedējs paņems tikai sākumā norunāto summu, piemēram, septiņus vai desmit tūkstošus somu. Sarunās daži valsts augstāko iestāžu darbinieki teikuši – iedzīvotāju vidējie mēneša ienākumi ir ap 500 ASV dolāru ekvivalents, bet takšu braucēji atzinuši – patiesībā 200 dolāri mēnesī ir ļoti laba alga.

Islāmticības dominante Uzbekistānā ir ļoti jūtama, taču nav agresijas. Uzbeki saprot – Eiropas ienākšana prasa kopējus galdus vīriešiem un sievietēm, apspriedes un lietišķus lēmumus ar dāmu piedalīšanos. Senās tradīcijas Kristīne ievērojusi restorānos, kas ir pilni ar ģimenēm un draugiem. Tur dažām kompānijām ne tikai galdi klāti atsevišķi sievietēm un vīriešiem, bet arī dejas ritējušas atdalītās telpas daļās.

Zemgalieti Uzbekistānā pārsteigusi tīrība – mazās ieliņas un tirgus ir vienmēr tīri izslaucīts, pircējiem iedod maisiņu, kur izmest garšojot atlikušās augļu mizas vai sēkliņas. Tālajā zemē ceļotāja labprāt atgriezīsies atkal. Austrumu greznība un daba iedvesmojusi idejas, ko Kristīne ar laiku pārvērtīšot gleznās.

UZBEKISTĀNA

Vidusāzijas valsts – prezidentāla islāma republika.

Vairāk nekā 80% iedzīvotāju ir uzbeki, daudzi joprojām labi prot krievu valodu.

Kontinentālajā klimatā vasarā gaisa temperatūra vidēji ir ap plus 40 grādiem, ziemā noslīd līdz mīnus 23 grādiem.

Pilsētas Buhāra un Samarkanda bija varas un kultūras centri jau pirmajā gadu tūkstotī pirms Kristus.

Ekonomikā dominē valsts sektora uzņēmumi, importu no citām valstīm ierobežo.

Uzbekistānas zelta atradņu krājums lēsts par ceturto lielāko pasaulē, tā ir pirmajā desmitniekā vara un urāna apjoma ziņā. Nacionālā kompānija «Uzbekneftegaz» ir 11. lielākā dabasgāzes ieguvēja pasaulē.

Viens eiro pašlaik ir 4223,16 Uzbekistānas somi.

Avoti: wikipedia.org, valutaskurss-eiro.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Tūkstošgadu kultūras demokrātijā

Kategorijas