BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pils kļūst arvien jaunāka

Aina Ušča

2017. gada 26. maijs 00:00

97
Pils kļūst arvien jaunāka

Pamatakmens ielikšanas 281. gadadienā, ko Rundāles pils muzejs ik gadu atzīmē 24. maijā, bija pārsteidzoši jaunumi.

Trešdien pilī atklāti četri jauni interjeri, kā arī Latvijas mednieku izcilāko trofeju kolekcija «Zelta ragi». Savukārt kultūrvēsturiskā izstāde «Medības mākslinieku skatījumā» atspoguļo medību tradīcijas Eiropā galvenokārt 17. – 18. gadsimta valdnieku galmos.

Pirmo reizi rāda trofejas

Svinību atklāšanā pilī un pagalmā skanēja putnu un meža zvēru balsu audioieraksti, bet medību tēmu akcentēja mežragu trio. Medību trofeju izstāde, kas iekārtota pils pirmā stāva vestibilā, ir tapusi sadarbībā ar Valsts meža dienestu. Apmeklētāji bez maksas to varēs aplūkot līdz 17. jūlijam.

Ekspozīcijas atklāšanā piedalījās Valsts meža dienesta (VMD) ģenerāldirektors Andis Krēsliņš. Viņš sacīja: «Šāda trofeju izstāde Latvijā tiek rādīta pirmo reizi. Kolekcijā ir pēdējās desmitgades izcilākās medību trofejas – staltbriežu, stirnāžu un aļņu ragi. Pēc starptautiski atzītiem standartiem tās ir ieguvušas novērtējumu «Zelta ragi». Civilizācijas rītausmā medības bija iztikas avots, vēlāk tās kļuva par augstmaņu izklaidi, bet mūsdienās medības ir reglamentētas, balstītas pētījumos par meža zvēru populāciju.»

Amatpersona minēja arī faktus. Pašlaik mežos mīt apmēram 130 tūkstoši stirnu, nedaudz mazāk staltbriežu un vismaz 20 tūkstoši aļņu. Turklāt medības regulējošie noteikumi mūsu valstī ir ļoti stingri.

Ik sezonu pārsteigums
Mākslas pazinēji ar nepacietību gaidīja tematisko dekoratīvi lietišķās mākslas izstāžu atvēršanu. Viņu vidū bija princis Ernsts Johans Bīrons un viņa dzīvesbiedre Elizabete, sadarbības partneri no Vācijas, eksprezidents Valdis Zatlers un Lilita Zatlere, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, kā arī citi muzeja draugi un atbalstītāji. Arī Jolanta Zariņa, kura jaunajai bīdermeiera stila ekspozīcijai uzdāvināja ļoti skaistu sofu.

Auditoriju uzrunāja Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis: «Gadiem ritot, Rundāles pils kļūst arvien jaunāka. Pils restaurācijas noslēgumā – 2014. gadā – varbūt kādam šķita, ka viss ir paveikts, nekas neturpināsies. Gluži pretēji – katru jaunu sezonu atklājam ar negaidītiem pārsteigumiem. Šogad tā ir medību tēma.

Tuvojas noslēgumam mūsu lielais projekts – pastāvīgā tematiskā dekoratīvi lietišķās mākslas ekspozīcija «No gotikas līdz jūgendstilam», kas sniedz ieskatu par vēsturisko stilu attīstības pamatvirzieniem Rietumeiropā un Latvijā no 15. gadsimta līdz Pirmajam pasaules karam. Pavisam būs 15 telpas – katra veltīta atsevišķam stilam. Šogad atklājām jaunizveidoto 12. un 13. telpu ar ampīra un bīdermeiera stila iekārtojumu. Nākamais uzdevums būs historisma stila un jūgendstila interjeru iekārtošana.»

Stilu kontrasts
Ampīrs jeb impēriskais stils savu uzvaras gājienu sāka 19. gadsimta pirmajā pusē. Tā attīstība Rietumeiropā ir saistīta ar karavadoņa Napoleona aktivitātēm. Ampīrs ir klasicisma stila noslēdzošais posms, kad īpaši tika akcentēta grieķu-romiešu stila monumentalitāte un svinīgums, kam nav nekāda sakara ar ikdienišķo, cilvēkam pietuvināto pasaules un telpas izjūtu.

Imants Lancmanis ampīru raksturo precīzi: «Jūs ienāksit telpā, kurā spoži zilā toņa fonā izceļas greznas mēbeles, smagas kā kapu pieminekļi, gleznas masīvos zeltītos rāmjos. Šī greznība ir mazliet biedējoša, tai piemīt militāra noskaņa. Turpretim nākamajā – bīdermeiera stila – interjerā ieraudzīsit kaut ko pilnīgi atšķirīgu. Pēc ampīra pompozitātes nokļūšana mierīgā, pieticīgā gaisotnē ir liels kontrasts, taču Eiropas mākslas stilu attīstībā – likumsakarība.»

Šajā interjerā atrodas gan Jolantas Zariņas, gan gleznotāja Romja Bēma ģimenes dāvināti eksponāti.

Tematiska kolekcija
Hercoga jaunā Medību kabineta saturs atspoguļo Kurzemes hercogu Ernsta Johana Bīrona un Pētera brīvā laika pavadīšanas kaislību. Arī grāfu Šuvalovu laikā 19. gadsimtā Rundāles muižu galvenokārt izmantoja medībām. Mūsu laikmeta ekoloģiski un humāni domājošajiem fakts nav patīkams tāpēc, ka augstmaņi sadzina briežus aplokos un vienkārši nošāva.

Taču Medību kabineta saturs ir tikai kultūrvēsturisks nodarbes atainojums 17. – 18. gadsimta gleznotāju daiļradē. Kolekcija ir plaša un daudzveidīga. Lielā, centrālā glezna atspoguļo ļoti simpātisku ainu: priekšplānā nogurušie dzinēji dus dziļā miegā, bet kāds jauns augstmanis savu medību pavadoni apmīļo kā bērnu.