Saraksta galvgalī spēcīgas «lokomotīves»

Kandidātu dosjē. Partija «No sirds Latvijai» Bauskas novadā dalību vēlēšanās piesaka pēdējā brīdī.
Bauskas novada domes vēlēšanās partija «No sirds Latvijai» (NSL) savu dalību pieteica pati pēdējā. Izloze noteica, ka vēlēšanu dienā viņu lapiņa kaudzītē būs pašā apakšā.
Sociālajā vidē jau labu laiku bija izplatīta informācija par «sirdslatviešu» rosīšanos un vēlmi sevi apliecināt pašvaldības darbā. Taču, apskatot sarakstā iekļautos 14 kandidātu uzvārdus, šķiet, ka aizpildīt listi nav nācies viegli. Sabiedriskajās, arī politiskajās norisēs sevi aktīvi apliecinājuši pirmie trīs kandidāti. Solvita Jirgensone, kā arī Ģirts Karpovičs ir pieredzējuši gan sabiedriskajā darbā, gan uzņēmējdarbībā. S. Jirgensone joprojām ir Bauskas novada domes deputāte, Ģ. Karpoviču daudzi atceras aktīvi darbojamies Bauskas pilsētas domē. Savukārt Gatis Skurba pēdējā pusgada laikā spējis sevi publiski apliecināt kā zinošu ceļu būves speciālistu. Viņi tad būtu uzskatāmi par galveno vilcējspēku šajā politiskajā grupā. Pārējie – vairāk vai mazāk veiksmīgi, bet tomēr «piekariņi», lai «izstieptu» sarakstu, lai paplašinātu elektorātu ar radu, draugu un paziņu loku, kā arī arī izvērstu pārstāvniecību pagastos.
Pieci kandidāti ir partijas NSL biedri. G. Skurba politikā iesaista arī savu dēlu Robertu. Vairumam kandidātu ir augstākā izglītība, daži puiši vēl studē.
1. Gatis Skurba
Dzimis 1971. gadā. Ir partijas NSL Bauskas nodaļas vadītājs. Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) ieguvis būvdarbu organizatora kvalifikāciju tehniskajās būvēs.
Ceļu būves firmā SIA «Binders» viņš ir asfaltēšanas darbu daļas vadītājs. Strādājis par būvuzraugu infrastruktūras objektos, tostarp Bauskas pusē. Politiskās darbošanās pieredzes nav. Sabiedriskajos procesos kļuva manāms pēdējā pusgadā, iesaistoties aktivitātēs par valstij piederošo grantsceļu uzlabošanu. G. Skurba vairākkārt vērsies Bauskas novada domē ar iebildumiem par pašvaldības pārziņā esošo ceļu neapmierinošo uzturēšanu un remontu. Vairākkārt paudis priekšlikumus par infrastruktūras izveides darbu kvalitātes uzlabošanu.
2. Solvita Jirgensone
Dzimusi 1983. gadā. Ir partijas NSL valdes locekle. 2009. gadā ieguvusi augstāko izglītību Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā. SIA «Abnormal» ir reklāmas projektu vadītāja, biedrības «Apvienība «Jums»» valdes locekle.
Pirms četriem gadiem pašvaldību vēlēšanās kandidēja no Reformu partijas un Latvijas Atdzimšanas partijas apvienotā saraksta, taču netika ievēlēta. Kad 2014. gadā no šī saraksta ievēlētā deputāte nolika mandātu, S. Jirgensone sāka pildīt deputātes pienākumus viņas vietā. Taču sadarbība ar koalīcijas partneri nesekmējās un drīz vien pārtrūka. Ilgāku laiku strādāja bez partiju atbalsta. Pirms gada S. Jirgensone sāka sevi pozicionēt kā NSL ideju atbalstītāju. Pēdējā laikā vairākkārt nav apmeklējusi domes un komiteju sēdes.
Bauskā un arī daudzviet citur Latvijā S. Jirgensoni pazīst kā radošu jauniešu kustības aktīvisti. Viņa iemantojusi jauniešu cieņu un uzticību, S. Jirgensones radīta un uzturēta ir apvienības «Jums» darbība. Viņas paveiktais daudzkārt novērtēts ar dažādiem apbalvojumiem. 2016. gadā saņēma Izglītības un zinātnes ministrijas balvu par darbu ar jaunatni.
Pērn par deputātes darbu nopelnījusi 2181 eiro. Par pasākumu vadīšanu saņēmusi honorārus, kopā 325 eiro. SIA «Abnormal» nopelnījusi 1746 eiro, bet par darbu biedrības «Apvienība «Jums»» īstenotajos projektos nopelnījusi 38 976 eiro.
3. Ģirts Karpovičs
Dzimis 1961. gadā. Rīgas Politehniskajā institūtā apguvis inženiera-elektriķa specialitāti. Viņa vadītā SIA «Kvēle» specializējas elektroietaišu un energoapgādes objektu projektēšanā, izbūvē un ekspluatācijā. Veicis daudzus pašvaldības pasūtījumus, tostarp strādājot kā apakšuzņēmējs. Savulaik Ģ. Karpovičs bija nolēmis izvērst saules enerģijas iegūšanas un izmantošanas biznesu, bet tas nesekmējās. 2012. gadā firmu, kura izveidota, lai pie Bauskas celtu saules enerģijas elektrostaciju, pārdeva.
Iesaistoties politiskajās aktivitātēs, 2005. gadā Bauskas pilsētas domē ievēlēts no Latvijas Zemnieku savienības saraksta. 2009. gadā kā partijas «Jaunais laiks» kandidāts nesekmīgi startēja Bauskas novada domes vēlēšanās. Pēdējos gados politiskajos procesos aktīvi nav iesaistījies. Startu NSL varētu uzskatīt kā Ģ. Karpoviča vēlmi atgriezties politikā.
4. Artis Červinskis
Dzimis 1987. gadā. Pēc Jaunsaules pamatskolas beigšanas mācījies Ogres meža tehnikumā. Strādā tirdzniecības uzņēmumā SIA «Kavial». Savus talantus izkopis, darbojoties Bauskas Tautas teātrī.
Sabiedriskajās aktivitātēs sevi apliecināt sācis pērnā gada nogalē, paužot iebildumus pret valstij piederošo grantsceļu slikto stāvokli. Viņa rosība sociālajos tīklos guva ievērību. Izvēršot šo darbību, šī gada sākumā A. Červinskis publiskajā vidē apliecināja, ka cīņu par lauku ceļu uzlabošanu nekādi nesaista ar iespējamo kandidēšanu pašvaldību vēlēšanās.
5. Ilze Aņūna
Dzimusi 1975. gadā. Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu ekonomikā. Ir grāmatvede divās zemnieku saimniecībās «Lejas AR» un «Ceplinieki». Sabiedriskajās aktivitātēs iesaistījusies šogad, sākot cīņu par valstij piederošo grantsceļu sakārtošanu.
6. Kristīne Čerņevska
Dzimusi 1974. gadā. LLU apguvusi pārtikas tehnoloģes amatu. Ir dārzniece pansionātā «Derpele». Sabiedriski politiskajās aktivitātēs nav iesaistījusies.
7. Kitija Kizne
Dzimusi 1988. gadā, 2006. gadā absolvējusi Rīgas Pļavnieku ģimnāziju. Strādā par tirdzniecības pārstāvi akciju sabiedrībā «Latvijas Maiznieks». Aktīvi iesaistījusies dažādos labdarības projektos, politiskajās aktivitātēs sevi līdz šim nav apliecinājusi.
8. Ainārs Aišpurs
Dzimis 1983. gadā. Latvijas Policijas akadēmijā ieguvis jurista izglītību, pašlaik strādā par galveno mehāniķi uzņēmumā «Bauskas alus». Sabiedriskajās aktivitātēs līdz šim nav izpaudies.
9. Roberts Skurba
Dzimis 1994. gadā. Partijas NSL biedrs. Absolvējis Bauskas Valsts ģimnāziju. Tagad strādā uzņēmumā «Cabot Latvia», ir datu ievades speciālists. Aktīvi iesaistījies Latvijas Studentu apvienības darbā. Savulaik rosījies apvienībā «Jums», pašlaik sabiedriski politiskajās aktivitātēs Bauskas pusē nav izpaudies.
10. Kristofers Kugrēns
Dzimis 1997. gadā. Pērn absolvējis Rīgas Valsts 1. ģimnāziju, studē Rīgas Ekonomikas augstskolā. Mācoties Bauskā, sekmīgi darbojies skolēnu debašu kustībā.
11. Mārtiņš Gulbis
Dzimis 1992. gadā. Partijas NSL biedrs. Studējis medicīnu LU Rīgas Medicīnas skolā un Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžā. Strādā neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Zemgales reģionā, ir vecākais ārsta palīgs.
12. Jānis Ružello
Dzimis 1990. gadā. Pamatizglītību ieguvis Bauskā, pēc Āgenskalna Valsts ģimnāzijas pabeigšanas studējis RTU, kur apguvis būvdarbu organizatora kvalifikāciju transporta būvēs. Mūsas tilta Bauskā rekonstrukcijas laikā strādājis par SIA «Tilts» būvdarbu vadītāja palīgu.
Pašlaik ir SIA «CB Pamats» valdes loceklis. Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datubāzē redzams, ka J. Ružello vadītajam uzņēmumam ir ilgstošs nodokļu parāds, kas 7. maijā bija sasniedzis 4396 eiro. Sabiedriski politiskajās aktivitātēs nav sevi apliecinājis.
13. Mareks Krūmiņš
Dzimis 1990. gadā. Pabeidzis Īslīces vidusskolu, 2014. gadā absolvēja RTU, iegūstot būvdarbu organizatora kvalifikāciju transporta būvēs. Ir SIA «Buildimpeks» darbu vadītājs.
14. Mārtiņš Stepanovičs
Dzimis 1994. gadā. Partijas NSL biedrs. Pabeidzis Bauskas Valsts ģimnāziju. Augstāko izglītību ieguvis Rīgas Stradiņa universitātē, apgūstot multimediju komunikāciju. Strādā par pārdevēju konsultantu un sociālo tīklu menedžeri SIA «Wenden grupa». Ilgus gadus izpaudies tautas deju kolektīvā «Mēmelīte», tagad to turpina kolektīvā «Ačkups».
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»