Seni draugi un mīļi ciemiņi

Īslīces SOS bērnu ciematu 18. maijā apciemoja seni un mīļi draugi – Beatrise un Norberts Frici no Heidelbergas Vācijā. Pirms 20 gadiem, kad tapa SOS ciemats pie Bauskas, Fricu ģimene pārdeva savu lauku īpašumu, lai te uzbūvētu māju vienai SOS ģimenei Īslīcē.
Mammas sveic Valsts prezidents
Dzīvei ciematā Beatrise un Norberts sekojuši ar neviltotu interesi un, kad vien varējuši, braukuši ciemos. Šogad Fricu ģimenes brauciens uz Latviju bija saistīts ar SOS bērnu ciematu kustības 20 gadiem mūsu valstī. Lielās svinības Īslīcē, kur savulaik izveidots pirmais SOS ciemats Latvijā, būs augustā.
SOS kustības 20. gadadienai par godu 17. maijā pieņemšanu rīkoja Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Valsts prezidents ar kundzi un Starptautiskās SOS bērnu ciematu organizācijas viceprezidente Gita Trauenihta sveica kustības atbalstītājus. Īpašu piemiņas velti – sudrabā kaltu saules zīmi – saņēma Lilita Ozoliņa, Jadviga Švabe un Ligita Insberga – Īslīces SOS ciemata mammas, kas bez pārtraukuma tajā strādā 20 gadu. Kopš organizācijas dibināšanas Latvijā tās padomes priekšsēdētāja ir baušķeniece Māra Bite, kura noticēja idejas dzīvotspējai un Īslīces pagastā sāka veidot pirmo SOS ciematu Latvijā.
Nodod vēsturiskus dokumentus
Ierodoties Īslīcē 18. maijā, Norberts Frics SOS bērnu ciemata direktoram Gatim Matulēvičam nodeva vēsturiskus dokumentus – ciemata sākotnējo projektu, kas izstrādāts ar uzņēmuma «Heidelberg Zement AG» finansiālu atbalstu, liecības par ziedojumu akcijām, kas ļāva savākt ievērojamas summas ciemata izveidošanai. Savulaik savā 60. dzimšanas dienā Norberts Frics, tolaik viens no «Heidelberg Zement AG» vadošajiem darbiniekiem, lūdza dāvanām paredzēto naudu ziedot ciematam Īslīcē, līdzīga akcija notikusi arī uzņēmuma nozīmīgā gadskārtā. Materiāli, fotogrāfijas, publikācijas tagad nodotas Īslīces SOS ciematam vēsturi atainojošas ekspozīcijas sagatavošanai, 20. jubileju svinot augustā.
Gatis Matulēvičs uzsvēra, ka Baltijas valstīs izveidotie SOS bērnu ciemati ir īsts veiksmes stāsts, jo tie ir pēdējie Eiropā. Pašlaik neko tādu pie mums neizdotos radīt. Ir mainījušies akcenti, kontinentā ik dienu ierodas bēgļi no kara skartām vietām pasaulē, un palīdzība tiek novirzīta šiem cilvēkiem.
Atbalsts un drošība
Ciematā Fricu ģimeni šoreiz uzņēma mājā «Omuļi», kurā devīto gadu saimnieko Daila Balcere, kas sākusi strādāt ciematā par palīdzi, līdz izglītojusies par mammu. Viņa no mazotnes audzina trīs meitenes un divus zēnus, kas ir vienas ģimenes bērni. Jaunākajam puisēnam tagad ir 12 gadu. Vecākajai meitai 20 gadu, viņa mācās tehnikumā, arī strādā, bet brīvo laiku pavada ar SOS ciemata ģimeni, jo tās ir viņas vienīgās mājas, tāpat kā brāļiem un māsām.
Sarunā ar ciemiņiem Gatis Matulēvičs un Daila Balcere atgādināja, ka pirms četriem gadiem SOS bērnu ciematu asociācijā mainījušās nostādnes, tagad līdz pat 24 gadu vecumam bez vecāku gādības palikušie var dzīvot kopā ar savu SOS ģimeni. Tas ir ļoti būtiski, jo jauniešiem dod drošību, atbalstu, patstāvīgu dzīvi sākot.
Ar jaunumiem speciālās izglītības pirmsskolas iestādē «Saulespuķe», kas dažus gadus ir Rundāles novada domes pārziņā, ciemiņus iepazīstināja vadītāja Līga Valmiera. Īpašu iespaidu atstāja ēka, kurā kvalificētu speciālistu gādībā netraucēti laiku vada bērni ar nopietnām attīstības problēmām. Šī iespēja, sakārtotā vide un valsts nodrošinātais finansējums patīkami pārsteidza Beatrisi un Norbertu.
Lepojas ar mazbērniem un liecību
Fricu ģimenes ciematam uzdāvinātajā mājā, kurai dots vārds «Beātes», savulaik dzīvoja Ligita Insberga. Viņa Īslīces SOS ciematā strādā, kopš tas izveidots. Pirms dažiem gadiem Ligita ar saviem bērniem pārcēlās uz SOS māju Iecavā. Tur viņu 18. maijā apciemoja Beatrise un Norberts Frici.
Ligita Insberga palīdzējusi uzaugt 12 bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Septiņi jau savā dzīvē, divi izveidojuši savas ģimenes, un Ligitai ir divi mazbērni. Iecavā kopā ar Ligitu Insbergu pašlaik dzīvo pieci bērni.
Aplūkojot 1999. gadā publikācijai laikrakstā «Bauskas Dzīve» tapušu fotogrāfiju, tika pārstāstīti bērnu dzīves līkloči. Cits strādā Īrijā, cits – Anglijā, cits – Rīgā. Pārsteigumu ciemiņiem sagādāja no Jelgavas atbraukusī Sintija, kura nu jau precējusies un audzina tādu pašu sārtvaidzi lokainiem matiņiem, kāda pirms 18 gadiem bija pati.
Pēcpusdiena pagāja jauki ģimeniskā gaisotnē. Gaidot ciemiņus, Ligita ar bērniem bija izcepusi auzu pārslu cepumus, kas kusa mutē. Uz galda smaržoja pašaudzētu piparmētru tēja. No pārgājiena pārguris, atgriezās dēls, meita vēlējās parādīt atzīmes savā liecībā, bet Sintija lepojās ar savām kāzu fotogrāfijām. Tika pārrunāts, kas aug dārzā un kā vasaru ierasti visi kopā pavadīs Jūrkalnē.
Turpina darboties sabiedrības labā
Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas padomes priekšsēdētāja Māra Bite Beatrisi un Norbertu Fricus pazīst ilgāk par 20 gadiem, viņa atzīst: «Fricu pāra labsirdība un labvēlība, pašuzupurēšanās palīdzības darbā un vienkāršā sirsnība ir apbrīnojama.»
Arī tagad, jau cienījamos gados būdami, Beatrise un Norberts turpina darboties sabiedrības labā. Baznīcā, kuras draudzei abi pieder, ir sakrālās mākslas ekspozīcija, Beatrise vada ekskursijas, organizē tikšanās. Norberts vēl piebilst, ka rūpes ikdienā prasa viņu plašais dārzs pie mājas, un Beatrise rāda telefonā tvertos mirkļus – kamēlijas, magnolijas, rododendrus.
VĒSTURE
1995. gada septembrī organizācija «SOS-Kinderdorf International» paraksta vienošanos ar Latvijas valdību;
1996. gada 3. jūlijā ielikts pamatakmens pirmajam ciematam Īslīcē un sākta tā celtniecība;
1997. gada 1. jūlijā reģistrēta Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija, pabeigta 10 ģimeņu māju celtniecība Īslīcē un septiņas SOS mammas sāk savu ģimenes mājiņu labiekārtošanu, lai ar septembri uzņemtu bērnus;
1998. gada oktobrī oficiāli atklāts SOS bērnu ciemats Īslīcē, kas ir 350. SOS ciemats pasaulē;
2006. gadā atvērta pirmā SOS jauniešu māja Jelgavā;
2006. gadā sākta SOS ģimeņu atbalsta centru veidošana. To mērķis ir laikus sniegt visu nepieciešamo palīdzību ģimenēm ar bērniem, kas dažādu iemeslu dēļ nespēj tiem nodrošināt atbilstīgu aprūpi. Stiprinot šīs ģimenes, var izvairīties no situācijām, kad bērni jāšķir no vecākiem un jālūkojas pēc alternatīvas aprūpes iespējām. Šādi projekti realizēti Bauskā, Rīgā, Cēsīs, Valmierā un Olaines novadā;
2007. gada augustā atklāts SOS bērnu ciemats Valmierā, kas ir simtais SOS ciemats Eiropā;
2008. gada augustā darbu sāk SOS jauniešu māja Iecavā.
FAKTI
SOS bērnu ciemati ir nevalstiska organizācija. Pašlaik Latvijā 26 SOS ģimenēs Bauskas novada Īslīces pagastā un Valmierā aug vairāk nekā 130 bērnu un jauniešu, kas palikuši bez vecāku gādības.
Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija ir biedru organizācija, kuras augstākā lēmējinstitūcija ir biedru kopsapulce, kas tiek sasaukta reizi gadā. Biedri ik pēc diviem gadiem ievēl asociācijas padomi septiņu cilvēku sastāvā. SOS bērnu ciematu asociācijas padomes priekšsēdētāja ir Māra Bite.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»