Dižliepa simbolizē novadnieka piemiņu

2017. gada 23. maijs 00:00

460

Vecumnieku novada Bārbeles pagasta «Kauķos», brīvības cīnītāja Jura Ziemeļa dzimtajās mājās, 17. maijā notika talka.

Procesu organizēja Bārbeles pagasta bibliotēkas vadītāja Brigita Krauze. Godinot novadnieka piemiņu, ik gadu viņa mājās pulcējas domubiedri un līdzgaitnieki.

Varena liepa pagalmā
Talkas rīkošanā iesaistījās arī «Kauķu» pašreizējā saimniece Monika Ozoliņa. Galvenais uzdevums bija pagalmā augošās varenās liepas atbrīvošana no krūmiem un dižkoka simboliskās zīmes piestiprināšana. Darbus vadīja pazīstamais dabas pētnieks, atklātā sabiedrības fonda «Dabas retumu krātuve» valdes priekšsēdētājs Guntis Eniņš, talcinieku vidū bija kādreizējās kustības «Helsinki-86» vecbiedri Jānis Rož-kalns un Miervaldis Krims, apvienības «Daugavas vanagi» pārstāvji un Bārbeles iedzīvotāji. Zāģus un traktoru talciniekiem piedāvāja jaunais zemnieks Lauris Mediņš.

Guntis Eniņš, kurš ir paglābis no iznīcības daudzus simtus dižkoku, ļoti priecājas par visjaunāko atradumu – «Kauķu» pagalma liepu. Viņš to uzskata par simbolisku Jura Ziemeļa piemiņas zīmi. Dabas pētnieks stāsta: «Uz šejieni biju atbraucis pirms pāris nedēļām un pārliecinājos, ka liepa ne vien atbilst dižkoka statusam, bet ir arī īpaša. Zīmīgi, ka tik lielam kokam saglabājies taisns, ļoti slaids stumbrs apmēram desmit metru augstumā, kas pēc tam sazarojas. Arī žuburi un vainags ir simetriski un skaisti. Liepas apkārtmērs ir 3,65 metri. Augstumu izmērīšu vēlāk. Paldies mājas saimniecei un Bārbeles pagasta bibliotekārei, kas informēja par atradumu un sarīkoja talku!»

Iekļaus reģistrā
Brigita Krauze teic, ka pēc Gunta Eniņa lūguma organizējusi Latvijas Televīzijas filmēšanas grupas ierašanos «Kauķos». Atradumam ir nepieciešama plaša publicitāte, lai izvairītos no situācijām, kad informācijas trūkuma dēļ dižkoki tiek sapostīti vai pat nocirsti, kā šoziem tas notika Valles pagastā. Guntis Eniņš atgādina, ka pēc liepas atbrīvošanas no krūmiem arī turpmāk būs jāgādā, lai lapotnē neiesprauktos ataugušie bērzu, kārklu un blīgznu zari. Tie ir stalto koku kaitnieki, kas rada apēnojumu un neļauj brīvi augt. Speciālists turpina: «Par atradumu informēšu Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP). Vecumnieku novada pašvaldība jau ir saņēmusi ziņu par jaunatklāto dižkoku. Nākamais solis ir DAP speciālistu ierašanās un koka novērtēšana. Pēc šīs procedūras liepu varēs reģistrēt Latvijas dižkoku sarakstā. Informāciju par dižkokiem var meklēt DAP elektroniskajā datubāzē «Ozols». Lai gan fonds «Dabas retumu krātuve» ir apkopojis vairāk materiālu par dižkokiem, dižakmeņiem, avotiem, pilskalniem un citiem dabas pieminekļiem, finansējuma trūkuma dēļ mūsu datubāze nav digitalizēta.»

Monika Ozoliņa atgādina, ka ideju par aizsardzības statusa noteikšanu «Kauķu» liepai izvirzīja Jura Ziemeļa māsīca Daina Balode. Ziemā Monika sazinājās ar dižkoku speciālistiem un nolēma dižkoka atbrīvošanas talku rīkot maijā.

Universāls apzīmējums
Guntis Eniņš tagad nedodas dižkoku meklēšanas ekspedīcijās tik bieži kā agrāk, to enerģiski dara viņa mācekļi. Viens no viņiem – Māris Zeltiņš – organizē dižkoku izpētes un atbrīvošanas akcijas. Vareno koku meklējumos entuziasti parasti dodas Lieldienu, Jāņu un Ziemassvētku brīvdienās. Pēdējos gados ir atrasts simtiem dižkoku, par kuriem iepriekš nekas nebija zināms. Guntis Eniņš uzsver, ka Latvijas dižkoku «tēvs» pagājušā gadsimta 60. gados bija Staņislavs Saliņš. Pirmos mēģinājumus vēl 30. gados šajā jomā veica Pieminekļu valde, taču apkopotās ziņas nebija precīzas. Termins «dižkoks» Latvijā tika ieviests Staņislava Saliņa darbības laikā. Tas ir universāls apzīmējums, jo līdzīga nav ne angļu, ne vācu valodā. Viduseiropā izmanto terminu «vecie koki» tāpēc, ka galvenais aizsardzības statusa noteikšanas kritērijs ir vecums, nevis apkārtmērs un ainaviskā vērtība.

Pašlaik Guntis Eniņš raksta grāmatu par dižkokiem. Tās pagaidu nosaukums ir «Dzimtas koki». Autors ir savācis un klasificējis plašu materiālu par dzimtām, kas vairākās paaudzēs dzīvojušas konkrētā vietā, stādījušas un kopušas kokus. Pirms diviem gadiem nāca klajā viņa grāmata «Nezināmā Latvija» par 70 dabas retumiem – kokiem, alām, akmeņiem un ūdeņiem. Gan šis, gan topošais izdevums interesentiem var kļūt par noderīgu informācijas avotu.

Kopīgi ideāli jau ir pagātne
Jura Ziemeļa nopelnu rūgtā slava sabiedrībā jau ir piemirsta, tāpēc bibliotekāres Brigitas Krauzes ierosme iemūžināt novadnieka piemiņu ar labu darbu ir slavējama, atzīst pretošanās kustības vecbiedrs Jānis Rožkalns. Viņš 1983. gadā tika atzīts par sevišķi bīstamu valsts noziedznieku. Tiesa jaunietim piesprieda astoņus gadus cietumsoda politiski ieslodzīto nometnē Sibīrijā, 1987. gadā Jāni Rožkalnu negaidīti atbrīvoja.

Viņš atceras: «Pēc atgriešanās Rīgā iepazinos ar Liepājā nodibinātās grupas «Helsinki-86» dalībniekiem. Es un Jānis Vēvers aizgājām ciemos pie Jura Ziemeļa. Viņa nostāja Latvijas valstiskās neatkarības jautājumā bija nelokāma, Juris ļoti labi izprata arī tā laika politiskos procesus. 1987. gada 14. jūnijā grupa «Helsinki-86» pie Brīvības pieminekļa sarīkoja izsūtīto latviešu manifestāciju. Padomju laikā tas bija kaut kas nepieredzēts. Apzinoties risku, arī 23. augustā Rīgā organizējām manifestāciju. Nākamajā dienā man un vairākiem domubiedriem tika atņemta PSRS pilsonība. Astoņas ģimenes deportēja uz Rietumiem. No piespiedu emigrācijas atgriezos pēc 15 gadiem. Jurim Ziemelim nebija lemts piedzīvot Latvijas neatkarības atjaunošanu. Diemžēl tie mērķi, par ko viņš cīnījās, pašlaik ir novirzīti malā. Ja liberalizācijas procesi turpināsies, pēc gadiem 20 neatkarīgas valsts mums var arī nebūt. Kolēģa un domubiedra piemiņai esam izveidojuši interneta mājaslapu jurisziemelis.wordpress.com. Bibliotekāres Brigitas Krauzes organizētos atceres pasākumus Bārbelē 25. martā un 17. maijā esam apmeklējuši ne reizi vien.»

UZZIŅAI

JURIS ZIEMELIS

Dzimis 1941. gada 17. maijā Bārbeles pagastā, miris 1988. gada 28. decembrī.

1949. gadā Ziemeļu ģimeni izsūtīja uz Sibīriju, Latvijā tā atgriezās pēc astoņiem gadiem.

1960. gadā par izvairīšanos no dienesta padomju armijā un aktīvu pretošanos okupācijas varai J. Ziemelis notiesāts uz 15 gadiem ieslodzījumā Vladimiras, Permas, Mordovijas cietumos un politiski ieslodzīto nometnēs.

1973. gadā pēc atgriešanās Latvijā kopā ar domubiedriem parakstījis «45 baltiešu memorandu» par triju Baltijas valstu pašnoteikšanās tiesību atjaunošanu un neatkarību no PSRS.

1987. gadā iekļāvies brīvības cīnītāju grupā «Helsinki-86», kļūstot par vienu no tās neformālajiem līderiem.

1988. gadā darbojies Latvijas Tautas frontes dibināšanas komitejā.

Avots: Bārbeles pagasta bibliotēkas vadītājas B. Krauzes pētījums.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dižliepa simbolizē novadnieka piemiņu

Kategorijas