Nodokļu reformā ir riski

2017. gada 19. maijs 00:00

Ministru kabinets 9. maijā apstiprināja Valsts nodokļu pamatnostādnes 2018.– 2021. gadam. Tās paredz, ka no 2018. gada Latvijas iedzīvotāju nodokļu maksājumu un ieņēmumu ikdiena mainīsies, atliek vien izmaiņas pieņemt likumos, saka Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Edgars Putra, kurš FM ieceres izklāsta Saeimas deputātiem.

Izmaiņas būs visaptverošas
Reforma ir vērienīgākais Latvijas valsts projekts nodokļu jomā jauno laiku vēsturē, jo paredz principiālas izmaiņas teju visās jomās, ne tikai atsevišķu nodokļu celšanu. «Valsts nodokļu politika ir saistīta ar visiem valsts procesiem. Tā ietekmē nodarbinātību, uzņēmējdarbības vidi un struktūru, noteic valsts pakalpojumu apjomu un kvalitāti,» uzsver FM pārstāvis.

Līdz šim valdības ir pieturējušās pie pārbaudītas metodes – finanšu trūkuma gadījumā izgudrot kādu jaunu nodokli vai nodevu vai arī palielināt kādu no esošajiem nodokļiem. Iecerētās reformas jēga ir nodokļu slogu pārlikt no darbaspēka uz patēriņu, mēģinot sasniegt kopējos nodokļu ieņēmumus trešdaļu no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pašlaik nodokļu slogs nesasniedz 30% no IKP. Viena puse reformai ir visi tie labumi, kurus saņemsim uzreiz, bet otra, mazāk skaidra, – plāns, kā valdība iekasēs vairāk naudas.

Pieaugs strādājošo ienākumi
Pirmkārt, ir plāns palielināt minimālo algu līdz 430 eiro. «To varētu paveikt divos, iespējams, pat trijos gados. Šeit ir jāskatās pēc apstākļiem, jo minimālās algas celšana pat par dažiem desmitiem eiro ir izraisījusi darba vietu sarukumu reģionos,» komentē E. Putra.
Otra tieši uz strādājošiem cilvēkiem vērsta lieta ir ar nodokļiem neapliekamā minimuma palielināšana līdz 250 eiro. Šī pati summa iecerēta par apgādājamo. Jautāts, ja māmiņai ir bērns apgādībā, vai neapliekamais minimums viņai būs 500 eiro, E. Putra atbild apstiprinoši. «Šīs izmaiņas būs vērstas tieši uz ģimenēm,» uzsver Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs.

Treškārt, iecerēts samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli par 3%, un turpmāk tas būs 20%. Pieaugums dažādām algām būs atšķirīgs.

Peļņu neapliks ar nodokli
Viens no nodokļu reformas stūrakmeņiem ir uzņēmēju ilgi gaidītais lēmums par reinvestēto peļņu. Tas nozīmē: kamēr vien uzņēmējs iegulda nopelnīto biznesa attīstībā, viņam nodokļi nav jāmaksā. Tad, kad grib saņemt dividendes, uzņēmuma ienākuma nodoklis ir jāmaksā. «Ilgi gaidītais», jo Igaunijā likums par reinvestēto peļņu darbojas labu laiku. Par šīs normas ieviešanu jau gadiem cīnās, piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedri, kā arī citas uzņēmējus pārstāvošas organizācijas.

Ieguvums no izmaiņām būs uzņēmumu spēja attīstīties straujāk un audzēt kapitālu, kas līdz šim bija neizdevīgi. Norma motivēs peļņu vispār uzrādīt, jo nav noslēpums, ka uzņēmēji Latvijā pēc iespējas izvairās no jēdziena «peļņa», mēģinot kādu daļu ieņēmumu slēpt.

Iegūsim konkurētspēju
«Nodokļu reforma padarīs Latviju konkurētspējīgu pārējo Baltijas valstu vidū. Līdz šim mūsu darbaspēka nodoklis bija lielākais Baltijā, pēc reformas būsim līdzās kaimiņiem. Papildus tirgū ieplūdīs nauda, kuru iepriekš strādājošie samaksāja kā iedzīvotāju ienākuma nodokli,» tā E. Putra.

Arī minimālās algas celšana zināmā mērā ir saistīta ar kaimiņvalstīm. 2017. gadā Igaunijas vidējā alga ir 470 eiro, bet Lietuvā – 380 eiro. Pēc reformas ar vidējo algu 430 eiro mēnesī Latvija atradīsies starp abām kaimiņvalstīm.

Līdzīgi ar neapliekamo minimumu atpaliekam no kaimiņiem. Savukārt darbaspēka nodokļi saruks līdz kaimiņvalstu līmenim.

«Reforma pēc būtības veicinās iedzīvotāju motivāciju sākt uzņēmējdarbību un maksāt nodokļus, kā arī investēt uzņēmumos. Tāpat tiks rosināta iedzīvotāju vēlme atgriezties darba tirgū, vienlaikus vienkāršojot valsts kontroles mehānismu un nodokļu iekasēšanu,» uzsver E. Putra, norādot, ka tas ir pamats cerībām pēc laika palielināt iekasējamo nodokļu apmēru, kas nepieciešami valsts nodrošināmo vajadzību apmierināšanai.

Kurš maksās «rēķinu»?
Gan finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, gan premjers Māris Kučinskis oficiāli pauduši, ka pirmajā gadā iztrūkums valsts budžetā realizējamās reformas dēļ var sasniegt simtiem miljonu eiro. Tādēļ vietā ir jautājums: kur celsies trūkstošie miljoni eiro, kur radīsies klāt vēl papildus?

«Nodokļu sloga pārcelšana no darbaspēka uz patēriņu nozīmē izmaiņas auto tirdzniecībā, būvmateriālu cenās, metāla un transporta nozarēs. Tas saistīts arīdzan ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai. Tas nozīmē arī mazo uzņēmumu likumdošanas reformēšanu. Piemēram, pašnodarbinātajiem likme palielinās līdz 25%. Būs jāmaksā arī sociālais nodoklis no autoratlīdzībām,» stāsta E. Putra. Pēc būtības nodokļu pārcelšana no darbaspēka uz patēriņu nozīmē, ka no mums prasīs mazāk, bet par daudz ko maksāsim dārgāk.
Par vienu no prioritātēm izvirzīta ēnu ekonomikas apkarošana. Ir jāpanāk Eiropas Savienības vidējais līmenis – 18,3% no IKP. Pašlaik Latvijā ēnu ekonomika ir teju ceturtdaļa no IKP. Tas gan ir bijis sauklis arī iepriekšējo valdību mutēs.

Eiropas Komisija, prognozējot Latvijas ekonomikas izaugsmi, neņem vērā, ka šeit kaut kas izdosies no solītā. Tas rada atšķirību Latvijas ekonomikas novērtējumā Eiropas Komisijā un pašu mājās. Tieši šī iemesla dēļ Nodokļu politikas pamatnostādnēs ir īpaša atruna, ko panāca, «tirgojoties» Arvilam Ašeradenam («Vienotība») un D. Reizniecei-Ozolai (ZZS). «Ir nepieciešams Latvijas ekonomikas novērtējuma atšķirību ievērot, jo pēc Eiropas Komisijas metodikas iznāk, ka mūsu ekonomika pārkarst un to nepieciešams atdzesēt, bet tā nav,» atrunu pamatnostādņu tekstā komentē FM fiskālās politikas direktors Nils Sakss.

Eiropas fondi mudina un glābj
Pašreizējā plānošanas periodā no Eiropas fondu līdzekļiem Latvijai jāapgūst 4,4 miljardi eiro. Tas ir nopietns atspaids ekonomikai, kas gatavojas pārmaiņām. «Eiropas fondu līdzekļi ir tie, kas glābj, bet tajā pašā laikā mudina mūs reformas veikt ātrāk, jo 2020. gads ir brīdis, kad daudz kas mainīsies. Es pieļauju, ka Eiropas līdzekļi tomēr būs pieejami, bet vairs ne tajās jomās, kur tos esam saņēmuši līdz šim. Piemēram, pašlaik Latvijas valsts ceļus remontējam tikai par Eiropas Kohēzijas fonda naudu. Latvijai ir jāspēj pašai nodrošināt sevi,» uzskata E. Putra.
Tieši lielais Eiropas fondu līdzekļu pieplūdums līdz plānošanas perioda beigām, pēc E. Putras uzskata, ir faktors, kas glābs Latviju no liela budžeta deficīta reformas laikā.

Prasa «tortes» daļu
Nodokļu politikas pamatnostādnes vēl nav likums, bet gan visu nodokļu likumu kopēja iecere. Tieši šī iemesla dēļ finanšu ministre D. Reizniece-Ozola vairākkārt norādījusi, ka nav pamata jaukt pamatnostādnes ar budžetu vai kādu citu likumu, jo tos pieņems atsevišķi. Tas gan netraucēja partijas «Vienotība» ministriem 3. maija Ministru kabineta sēdē izvirzīt premjeram trīs prasības, kas būtu jāiekļauj pamatnostādnēs, citādi nekāda balsošana, un jautājuma pieņemšanu atlika uz 9. maiju. Viena no būtiskākajām «Vienotības» prasībām bija finansējuma nodrošināšana veselības jomai, kas finālā tika ierakstīts pamatnostādnēs kā mērķis līdz 2020. gadam, piebilstot, ka jāmeklē ārpusbudžeta finansējums. Tas pēc būtības nozīmē, ka, iespējams, jau drīzumā atgriezīsimies pie diskusijām par veselības obligāto apdrošināšanu. Pārējie divi punkti runā par budžetu, kas jāskata gada beigās. «Vienotība» definēja, ka jāpatur prātā izglītības un nacionālās drošības jomas, kas arī tika ierakstīts dokumentā. Pēc būtības visas prasības paredz iespēju, dalot valsts budžetu, atsaukties uz pieņemto dokumentu, tas ir, prasīt «tortes» daļu.

Līdzīgi jau iepriekš rīkojusies Latvijas Pašvaldību savienība savā pēdējā šī sasaukuma sēdē, apņemoties būt par valdības sabiedroto nodokļu reformas īstenošanā, ja vien valdība un Saeima likumā nostiprinās pašvaldībām garantētus nodokļu ieņēmumus – 19,6% no valsts konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem.

Var palikt bez strādniekiem
Nodokļu reformu atbalsta ne tikai valdība, bet arī abi pārējie Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes locekļi – Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Atbalsts nodokļu reformai izteikts jau aprīlī.

«Sociālie partneri ir gatavi kardinālām pārmaiņām nodokļu politikā, mums ir vienota izpratne, ka strauji jāvirzās uz priekšu, jāpieņem gudri un drosmīgi lēmumi, lai veicinātu tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību, tādēļ ceram, ka arī politiķi darīs visu iespējamo, lai šīs izmaiņas varētu stāties spēkā jau 2018. gadā,» saka Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība reformu atbalsta. «Mēs esam izvirzījuši prasību valdībai sakārtot veselības nozares finansējumu. Galvenais ir mūsu darba ņēmēja konkurētspējas palielināšana. Ar lielu darbaspēka nodokli un mazām algām drīz varam palikt vispār bez strādniekiem. Solidaritātes nodokļa atcelšana savā ziņā ir kompromiss, bet tas nenozīmē, ka turpmāk par šo lietu nebūs diskusiju,» stāsta arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Muhlinkins.

Valdības prognozēm netic
Pēc Nodokļu pamatnostādņu pieņemšanas 9. maijā ministri uzklausīja Fiskālās padomes vadītāja Andža Ūbeļa ziņojumu, kurš iecerēto nodokļu reformu nosauca par «iešanu pa plānu ledu».

«Nav plāna, ko darīt tad, ja kaut kas neizdodas. Pēc Igaunijas pieredzes var secināt, ka atkopšanās pēc reinvestētās peļņas ieviešanas bija ilga. IIN samazināšana ir labs centiens, tomēr nav pamatinstruments, kā mazināt ekonomisko nevienlīdzību, turklāt tas ir dārgs paņēmiens,» klāstīja A. Ūbelis.

FM prognozēto IKP izaugsmi viņš nosauca par nepamatotu, un neredz, kā sasniegt nodokļu ieņēmumu mērķi – trešdaļu no IKP. A. Ūbelis arī apšaubīja Ministru kabineta apņemšanos nodrošināt 0,5% no IKP lielu finansējumu veselības aprūpei.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nodokļu reformā ir riski

Kategorijas