BauskasDzive.lv ARHĪVS

Bauskas pievārtē izveido stādu placi

Sandra Danosa

2017. gada 18. maijs 07:56

4149
Bauskas pievārtē izveido stādu placi

Maija sākumā Rundāles novada saimniecība «Lepšas» līdzās savam pamatprofilam – zemeņu audzēšanai – izvērsusi arī dažādu augļu koku, ogulāju, dekoratīvo krūmu un koku, rožu stādu tirdzniecību vienuviet. Šāds stādu placis mūspusē ir pirmais.

Gandrīz visu veidu augļu koki, sākot ar ābelēm, plūmēm, ķiršiem un beidzot ar bumbierēm un aprikozēm, ir nopērkami stādu placī, kas izveidots līdzās «Lepšu» saimniecībai Rundāles novadā. Reaģējot uz pircēju pieprasījumu, sortiments tiks papildināts, apgalvo «Lepšu» saimnieks Aivars Upenieks. Pašlaik ir vairāk nekā 20 šķirņu ābeļu, 19 šķirņu plūmju, 11 saldo un trīs skābo ķiršu veidi, kā arī astoņas bumbieru šķirnes. Tāpat iegādājami krūmmelleņu, aveņu, ērkšķogu, upeņu, dekoratīvo pīlādžu, lazdu un citu koku stādi. Nopērkami arī pašu audzētie zemeņu stādi, lētāki ir kailsakņu, bet augstāka cena tiek prasīta par stādiem podiņos.

A. Upenieks sola, ka drīz būs pieejami arī neierastāki stādāmie materiāli – ģimenes koki. «Piemājas dārzos parasti ir jārēķinās ar ierobežotu vietu, kurā augļu kokus stādīt. Tāpēc mazdārziņiem ģimenes koki ir lielisks risinājums. Piemēram, ņemam vienu veselīgu ķirsi, sarunājam ar lietpratēju, kurš koka vainagā iepotē vairākas šķirnes. Rezultātā jums viens zars būs sarkans, viens dzeltens, bet cits rozā. Ēšanai pietiek, bet tirdzniecībai jau jums nevajag,» smejot stāsta  A. Upenieks.

Viņš atklāj, ka ideja par stādu placi radusies šopavasar 15 minūšu laikā, secinājis, ka bijušā Bauskas rajonā šādas vietas nav. «Es pieļauju, kāds savā piemājas saimniecībā kaut ko audzē un to arī realizē, taču pastāvīga plača mūspusē nav. Tālab esam pirmie un mēģināsim šo nišu aizpildīt. Es ļoti ceru, ka mēs izturēsim,» teic A. Upenieks.

Viņš atklāj, ka uzsvars pamatā tiks likts uz Latvijā audzētajiem stādiem, taču netiks smādēts arī imports no Lietuvas un Polijas. Tam iemesls esot tikai viens – cits cenu līmenis un arī piedāvājuma daudzveidība. Pašlaik līgums ir noslēgts ar SIA «Pūres dārziem» un Lielvārdes novada stādaudzētavu «Rožlejas».

Iecerēts, ka pārsvarā pircējiem tiks piedāvāti konteinerstādi. «Gadu gadiem cilvēki ir pieraduši pie kailsakņu stādiem. Viņiem ir grūti pieņemt, kā tas tā var būt – Jāņos stādīt koku? Taču tur jau tā atšķirība, kas jāiestāsta arī mazdārziņa īpašniekam, – konteinerstādus var stādīt visu veģetācijas periodu, kamēr vien zeme nav sasalusi,» skaidro agronoms A. Upenieks. Viņš uzsver, ka šādu stādu sakņu kamols ir kompakts un pārstādīšanas laikā faktiski netiek traumēts.

Bijušā Bauskas rajona teritorijā koku stādus var iegādāties arī Iecavas novada kokaudzētavā «Skujenieki». Tās vadītāja Ilga Veģe stāsta, ka kokaudzētava dibināta 1994. gadā, pārņemot Iecavas mežniecības pārziņā esošo mežu stādaudzētavu. Kopējā bruto platība esot deviņi hektāri, bet pašlaik ražojošā teritorija aizņem aptuveni trīs hektārus.

«Bija laiki, kad audzējām stādus mežiem, taču tagad pieprasījums ir strauji krities. «Latvijas Valsts meži» paši izaudzē sev nepieciešamo, bet cilvēki vairs nestāda mežus. Izcērt un atstāj, lai tie paši atjaunojas. Tikai apzinīgākie iegādājas stādus un atvēl laiku zaļās rotas reanimēšanas darbiem, bet tādu ir ļoti maz,» situāciju raksturo I. Veģe.

Viņa teic, ka «Skujenieki» pārsvarā piedāvā savu produkciju, bet sugu dažādībai ir līgums ar citām stādaudzētavām. «Viss ir Latvijas izcelsmes,» apgalvo stādaudzētavas vadītāja, atklājot, ka savulaik gan dominējis arī imports no Polijas, taču tagad tas neesot rentabls.
Šī gada sezonā realizācijā esot vairāk nekā 650 kokaugu – 150 skujeņi un ap 500 lapainie. Pārsvarā tiek piedāvāti konteinerstādi, neliels skaits kailsakņu stādu pieejami agrā pavasarī un rudenī.

 Patlaban «Skujenieki» specializējas uz lapu kokiem, bet vēsturiski skujeņi bijuši prioritāri. I. Veģe skaidro, ka visu nosaka pieprasījums. Sortimentam klāt nākušas ziemcietes, kas agrāk netika audzētas, bet tagad to daudzveidība ir viena no lielākajām Latvijā. Runājot par apgrozījumu, I. Veģe min, ka pēdējos gados tas ir līdzīgs.

««Treknie» gadi neapšaubāmi ir pagājuši. Pašlaik visi vēlas lētāk. Mūsu pieprasījumu iespaido «Maximas» produkcija un piedāvājumi, kas sameklējami sludinājumos dažādās interneta vietnēs,» teic I. Veģe. Viņa apstiprina, ka klienti ir apjautājušies arī par augļu kokiem, taču tā esot cita specifika, un pagaidām šo nišu «Skujenieki» neplāno aizpildīt.