Klāt trakais eksāmenu laiks

Šodien sākas eksāmenu sesija skolu absolventu klasēm. Cik dažādi ir eksāmeni, tik atšķirīgi to kārtotāji. Internetā un citviet ir atrodams simt un viens ieteikums stresa mazināšanai pirms eksāmena, un būtu neparedzams iznākums, ja kāds tos visus izmantotu. Taču daudzas idejas ir ļoti interesantas, un katrs var atrast sev vispiemērotāko.
Izglītības psihologs Viesturs Valdmanis strādā trijās skolās Vecumnieku novadā.
«Manuprāt, vienādi svarīgi ir gatavoties gan konkrētajam eksāmenam, gan arī procesam,» vienu no ieteikumiem uztraukuma mazināšanai piedāvā psihologs.
Jāuzdod sev jautājumi
Viesturs Valdmanis uzskata – katram iespējamais eksāmenu procesa scenārijs iztēlē būs atšķirīgs. Tas būtu jāizprot tāpat kā eksāmena priekšmets. Tas nozīmē iedomāties, kas notiks tad, ja būs tā vai citādi. Šajā gadījumā jeb eksāmenā stress ir jauniešu bailes no nevēlama vērtējuma vai pārbaudījuma nenokārtošanas.
V. Valdmanis skaidro, ka psiholoģijā ir tāds jēdziens kā «Sokrāta dialogs», kura pamatā ir jautājumi, uz kuriem vajadzētu censties atbildēt. Ja nevar atbrīvoties no uzmācīgām domām par nelabvēlīgu eksāmena rezultātu, var uzdot sev šādus jautājumus: Kādi ir pierādījumi, kas apstiprina nepatīkamu iznākumu? Kādi ir pierādījumi, kuri ir pretrunā šai idejai? Vai eksistē alternatīvs skaidrojums? Kas vissliktākais var notikt? Kas vislabākais var notikt? Kāds ir visreālākais risinājums?
«Tas ir konstruktīvs dialogs ar sevi, kurā vajadzētu nonākt pretrunās ar sākotnējiem negatīvajiem pieņēmumiem un iegūt pārliecību par pozitīvu iznākumu. Šo dialogu var izrunāt arī ar kolēģi, bet svarīgākais ir iedziļināties tā būtībā. Iespējams, kādam tas var noderēt,» prāto V. Valdmanis.
Stress pirms eksāmena vienmēr būs, bet tā intensitāte daļēji ir atkarīga no emocionālās stabilitātes un pārliecības par savām spējām.
«Tātad, jo nopietnāka ir bijusi gatavošanās pārbaudījumam, jo lielākas cerības uz pozitīvu iznākumu. Pirmseksāmena stress ir tikai procesa sastāvdaļa, un tas neko neliecina par iznākumu,» uzsver psihologs.
Eksāmenu grafiks 2016./ 2017. mācību gada eksāmeni 9. un 12. klasēm:
16. maijs – latviešu valoda 12. klasei;
17., 18. maijs – latviešu valoda 9. klasei;
19. maijs – matemātika 12. kl.;
22., 23. maijs – informātika vidusskolai;
23. maijs – vēsture 12. kl.;
24., 25. maijs – svešvaloda 9. kl.;
25. maijs – bioloģija 12. kl.;
26. maijs – ģeogrāfija vidusskolai;
29. maijs – ķīmija 12. kl;
30. maijs – matemātika 9. kl.;
1., 2. jūnijs – mazākumtautības valoda 9. kl.;
2. jūnijs – ekonomika vidusskolai;
5. jūnijs – fizika 12. kl;
6. jūnijs – vēsture 9. kl.;
7. jūnijs – mācībvaloda 12. kl.
JAUNIEŠU IETEIKUMI
Melisa Rence, mācās Pilsrundāles vidusskolas 9. klasē:
«Par gaidāmajiem eksāmeniem neiespringstu. Mēģinu sev ieskaidrot, ka tas ir tikai kārtējais kontroldarbs. Cenšos mācīties pakāpeniski, lai pirms eksāmena nav tik daudz jāuztraucas un jāizņem visa viela vienā vakarā. Manuprāt, nekādas šokolādes un citi saldumi nepalīdz, tas ir mīts. Tikpat labi var pateikt, lai noņemtu stresu, vajag trīs reizes pietupties, un, ja tam noticēs, tad būs pārliecība, ka tas palīdz. Es iesaku atslābināties un neuztraukties tik ļoti. Ja pirms eksāmena nomierinās, tad visam būtu jābūt kārtībā.»
Kitija Luīze Ruža, mācās Bauskas Valsts ģimnāzijas 12.a klasē:
«Daudzu gadu garumā man bieži nācies kārtot eksāmenus, saskarties ar stresa situācijām. Eksāmenu laikā ir būtiski sevi iepriecināt, lai vairotu pozitīvas emocijas. Pāris šokolādes gabaliņu, garšīga kafija sniedz enerģiju un vairo koncentrēšanās spējas, savukārt veselīgs uzturs nodrošina labu pašsajūtu. Ir svarīgi saglabāt līdzsvaru.
Manuprāt, efektīvi stresu mazina fiziskās aktivitātes. Ne tikai pirmseksāmenu laikā, bet arī ikdienā, un nav obligāti jāpavada vairākas stundas sporta zālē. Pēc treniņa izdalās prieka hormoni endorfīni, un enerģijas pieplūdums rosina pozitīvas emocijas un lielisku garastāvokli.
Satraukums mazinās, kad zinu, ko no eksāmena var sagaidīt. Arī skolotāji mudina izanalizēt pagājušo gadu eksāmenu darbus, un varu apgalvot, ka tas ļoti labi palīdz sagatavoties.
Pirmseksāmenu stress ir dabisks, galvenais tiem labi sagatavoties, lai pēc tam var priecāties par godam nopelnītajiem rezultātiem. Mums visiem tas izdosies!»
Žanis Sevastjanovs no Iecavas, mācās Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātē:
«Tā kā esmu aktīva dzīvesveida piekritējs, cīnīties ar stresu man ļoti labi palīdzēja un vēl joprojām palīdz skriešana un tautas dejas. Lai gan pēc treniņiem un dejām jūtos fiziski noguris, morāli esmu atpūties un atkal gatavs ķerties pie darba, lai maksimāli labi sagatavotos eksāmeniem. Pašlaik, studējot universitātē, eksāmeni notiek krietni biežāk nekā reizi trijos gados, tāpēc ar stresa situācijām nākas sastapties biežāk. Ja tomēr aktīva atpūta man nepalīdz un ir tāda kā emocionāla bedre, es aprunājos ar vecākiem, kas vienmēr spēj dot kādu vērtīgu padomu. Nereti aprunājos ar kādu no saviem kursabiedriem, kuri mani saprot un nomierina, jo arī viņiem, iespējams, ir līdzīga situācija. Uzskatu, ka satraukties par eksāmeniem nevajadzētu, notiekošais jāuztver ar vieglu prātu, mierīgi un ar labām domām, iztēlojoties pozitīvu rezultātu.»
Noderīgi padomi vieglākai saspringtu periodu pārvarēšanai
Vingrosev.lv bērnu fizioterapeite Elizabete Deičmane dalās ar ieteikumiem, lai saspringto eksāmenu periodu pārlaistu viegli un veselīgi.
Ēd regulāri un veselīgi!
Lielākā daļa eksāmenu notiek tieši dienas pirmajā pusē, tādēļ brokastis ir svarīgākā dienas ēdienreize. Brokastīm vajadzētu būt spēcinošām, proteīniem un šķiedrvielām bagātinātām, piemēram, graudaugu putra, ogas, sēkliņas, žāvēti un svaigi augļi.
Dzer ūdeni!
Dienas laikā neaizmirsti dzert daudz ūdens, tas sniegs enerģiju. Dehidrēts organisms nevar strādāt pilnā jaudā, arī smadzenes sastāv galvenokārt no ūdens. Ūdens trūkums jeb dehidrācija ietekmē domāšanas kvalitāti, spriešanas ātrumu un prāta asumu.
Izgulies!
Par veselīgu uzturu ne mazāk svarīgs ir pilnvērtīgs miegs, īpaši naktī pirms eksāmena. Cilvēks, kurš nav izgulējies, sliktāk koncentrējas.
Kusties!
Regulāras fiziskās aktivitātes atstās pozitīvu iespaidu gan uz fizisko, gan garīgo veselību, tās aizvirzīs domas no stresa, mazinās spriedzi, vairos prieku un uzlabos vispārējo pašsajūtu.
Relaksējies!
Pašmasāža likvidē spriedzi muskuļos, kā arī veicina asinsriti, kas savukārt uzlabos skābekļa piegādi smadzenēm. Tādējādi prāts būs skaidrāks un koncentrēšanās – labāka.
Elpo!
Lēna un ritmiska elpošana palīdz pārvarēt nemieru, nomierināt nervu sistēmu, palēnināt sirdsdarbību un saglabāt mieru arī spriedzes situācijās.
Vizualizē!
Tas ir veids, kā palīdzēt sev panākt to, ko vēlies, izmantojot labās, pozitīvās domas, iztēlojoties sev vēlamo rezultātu un labāko scenāriju eksāmena laikā.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»