BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Iecavas mēra valdīšanas laikā izaugusi jauna paaudze

www.bauskasdzive.lv
Vietējās ziņas

2017. gada 15. maijs 08:40

787
Iecavas mēra valdīšanas laikā izaugusi jauna paaudze

Latvijā ir vairākas pašvaldības, kuru priekšsēdētāji amatā ir tik ilgi, ka viņu valdīšanas laikā ir izaugusi jauna paaudze un tās bērni jau sākuši skolas gaitas. Kā rekordists minams arī Iecavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Pelsis, kurš savā amatā pavadījis 30 gadus. Par ilggadējiem pašvaldību vadītājiem svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņu TOP 10».

No visilgāk amatā esošajiem pašvaldību vadītājiem tikai Pelsis ir nolēmis vairs nekandidēt un pēc amatā pavadītiem 30 gadiem dot vietu kādam citam uzņemties vadīt Iecavu.

«Esmu jau sasniedzis pensijas vecumu pirms pusotra gada. Tas ir viens, varētu iet godam pensijā. Otrs iemesls varētu būt tas, ka 30 gadi 26.jūnijā varētu apritēt, kopš es šo amatu nepārtraukti ieņemu vēlētu. Es domāju, ka tas ir ļoti pietiekošs laiks, lai dotu vietu citiem. Trešais varētu būt tas, ka mana ģimene ļoti pārdzīvo par visām tām negācijām, kas par lietu un ne par lietu parādās dažādos masu medijos,» stāstīja Pelsis.

Un viņa novada ļaudīm nav iebildumu, ka priekšsēdētājs dodas pensijā. «Labi, ka viņš atteicās. Vai atteicās, vai kā, bet vajag nomainīt! Kaut kas ir jāmaina,» komentēja pacientu aprūpētāja Taņa.

Tikmēr gan pašvaldību politikas «dinozauri», gan lielāko Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvji ir kritiski pret ierosinājumu noteikt pašvaldību vadītājiem termiņa ierobežojumus.

Raidījuma apkopotā informācija liecina, ka vairāk nekā 20 gadus bez pārtraukuma pašvaldības vadītāja amatā kopumā ir 16 cilvēku.

Rekordisti ir Babītes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence (RA), kuram šogad aprit 26 gadi amatā. Ventspils mērs Aivars Lembergs («Latvijai un Ventspilij») Ventspili vada 29.gadu.  Ligita Gintere (ZZS) Jaunpilī valda pat 31 gadu. Bet visilgāk pašvaldības vadītājas amatā saskaņā ar raidījuma apkopoto informāciju ir Daugavpils novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska (Daugavpils novada partija). Viņa pie varas ir jau kopš 1985.gada, tātad - 32 gadus.

Viņa kandidē arī šogad. Gatavību turpināt vadīt pašvaldību Jalinska pamato ar to, ka darbs ļoti patīk un vēl ir daudz ieceru, ko īstenot. «Ja es gūstu vēl joprojām vēlētāju atbalstu vēlēšanās, tad es arī šoreiz vēl esmu nolēmusi startēt arī šajās vēlēšanās,» sacīja Jalinska.

Līdzīgs pamatojums turpināt vadīt novada domi ir Encem. Viņš izjūt Babītes iedzīvotāju atbalstu un nevēlas pamest iesākto pusratā. «Ja kāds ir stiprāks, lai nāk un tiek galā, bet mieru mest nedomāju, jo tomēr ir ieceres, kas ir jāizdara vēl. Ir dažādi plāni, un es gribu paspēt tos vēl realizēt,» sacīja Ence.

Kamēr tiek gaidītas pašvaldību vēlēšanas, sākušās diskusijas, vai ir pienācis laiks liegt pašvaldību priekšsēdētājiem valdīt gadu desmitiem. Portālā «manabalss.lv» tiek vākti paraksti iniciatīvai «Ar diviem pietiks!». Tā paredz noteikt aizliegumu būt amatā ilgāk par diviem termiņiem.

Iniciatīvas autori kā svarīgāko iemeslu amata termiņa ierobežošanai min cīņu ar korupciju. Eiropas Savienības valstīs šāda prakse gan nav izplatīta. Saskaņā ar iniciatīvas autoru sniegto informāciju amata termiņa ierobežojumi ir spēkā Itālijā un Portugālē, bet ASV termiņa limits ieviests deviņās no desmit lielākajām pilsētām.

Ilggadējie pašvaldību vadītāji tikmēr visi kā viens ir pret amata termiņa ierobežošanu. «Es uzskatu, ka tās ir pilnīgas muļķības, jo astoņi gadi - jā, var kaut ko iesākt, kaut ko darīt, bet tā pieredze rodas ar katru gadu aizvien lielāka un lielāka. Un, piemēram, tādā demokrātijas valstī, no kuras mēs mācāmies, Dānijā, man viens bijušais kolēģis tur 32 gadus bija «pie stūres» un pēc tam znotam nodeva šo amatu,» stāstīja Ence.

Lembegs uzskata, ka šāds ierobežojums veicinās populisma uzplaukumu. Kritisks ir arī Sesks: «Vai jūs savu veselību uzticētu nepieredzējušam ārstam mikroķirurgam? Vai jūs lidotu ar lidmašīnu no Liepājas uz Rīgu ar jaunu pilotu, kurš neko īsti nemāk? Nu, droši vien jau, ka nē.»

Lai darītu galu iespējai pašvaldības vadīt mūžīgi, būtu jāmaina likums, par ko atbildīga ir Saeima. Deputātu attieksme ir noraidoša. No trīs lielākajām parlamentā pārstāvētajām partijām gatavs par to diskutēt ir tikai Jānis Urbanovičs (S). Taču arī viņš patlaban nesaka «jā» iniciatīvai. Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), kā arī «Vienotības» pārstāvji ir pret termiņa ierobežošanu.

«Atrast attālākos Latvijas novados labu pilsētas vai novada vadītāju pie apstākļiem, ka nav lielas vēlmes šo pilsētu vadīt, var izrādīties ārkārtīgi sarežģīti,» komentēja «Vienotības» Saeimas frakcijas vadītājas vietnieks Edvards Smiltēns.

«Es to neatbalstu. Skaidri un gaiši - es neatbalstu. Es domāju, kritērijs ir katra cilvēka darbs, viņa profesionalitāte, padarītie darbi. Līdz ar to tas labākais soģis un vērtētājs ir cilvēks - vēlētājs, iedzīvotājs konkrētā pašvaldībā. Viņiem ir tiesības izvērtēt un pateikt, vai šādi vai tādi pašvaldību vadītāji viņiem der. Viss pārējais, kā saka, ir tikai zināma cilvēktiesību ierobežošana,» sprieda ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

Lai priekšlikums par pašvaldību priekšsēdētāju termiņa ierobežošanu nonāktu līdz apspriešanai Saeimā, par to vēl ir jāparakstās gandrīz deviņiem tūkstošiem pilsoņu.

Kategorijas

Kategorijas