Bērnos rod laimi un prieku

2017. gada 12. maijs 00:00

1394

Pilsrundālieši Līga un Uldis Helvigi audzina trīs meitas – Sabīni, Aneti un Egiju. Tādējādi Līga ir trejmeitiņu māmiņa. Viņa neslēpj, ka audzināt «meitiņas peciņas» nav viegli, bet, pateicoties plānošanai, neizmērāmai mīlestībai un emocionālam gandarījumam par bērniem, Līga ir laimīga.

Ar Līgu «Bauskas Dzīve» tiekas ģimenes topošajās jaunajās mājās. No šaura dzīvoklīša Helvigi pārceļas uz plašu vienstāva māju, kur istaba būs katram ģimenes loceklim. Pilsrundāliete dalījās emocijās un izjūtās, kādas pārņem trīs bērnu māmiņu laimīgos un skumjos mirkļos, par meitu audzināšanu, valsts atbalstu ģimenēm un neiznīcināmu optimismu brīžos, kad dzīvē šķiet viss sagriezies kājām gaisā.

Trīs vēlējies vīrs
Līga un Uldis ir precējušies vairāk nekā desmit gadus. Sievas dzimtā puse ir Aizkraukle, bet dzīvesbiedrs ir īsts pilsrundālietis. Abi satikās nejaušības pēc. Līga, strādājot Vācijā, iepazinās ar kādu meiteni. Abas sadraudzējās. Draudzene bija pilsrundāliete, un kādā vasarā Līga atbrauca pie viņas ciemos un vienā no satikšanās reizēm iepazinās ar Uldi. «No pirmā acu skatiena sapratu, ka viņš ir īstais. Tā mēs viens otru paciešam jau desmit gadus,» ar smaidu sejā saka Līga.

Tieši Uldis bijis tas, kurš vēlējies trīs bērnus. Stāsta Līga: «Man nebija variantu. Es piekritu, bet pēc trešā bērna vīram teicu – viss, pietiek! Nekādu bonusu vairs nebūs.»

Vecākajai meitai ir desmit gadu, vidējai – pieci, bet jaunākajai gadiņš. Skatoties tīri matemātiski, ir bijis aprēķins. «Tā sanāca, ka gandrīz precīzi ik pēc pieciem gadiem pieteicās mazulis. Gribējās bērnus jau ātrāk, bet nesanāca. Visas dzemdības bija pasakainas un vieglas. Negribas sadusmot citas māmiņas, bet man garākās dzemdības ilga tikai četras stundas. Meitiņas mani ļoti pažēloja,» ar mīļumu atceras Līga.

Katra bērna gaidīšanas laiks bijis cits par citu emocionālāks un atšķirīgs. «Man ļoti patika mazuļu iznēsāšanas process. Sajūtas, ka manī aug dzīvs cilvēciņš, kurš reaģē uz kustībām, uz mūziku vai cilvēku balsīm, bija vienreizējas. Viena no meitiņām, vēl puncī esot, jau kaitināja tēti. Kamēr Uldis neuzlika roku uz vēdera, meitiņa ar rociņām un kājiņām atspiedās pret vēderu, bet, tiklīdz roku uzlika Uldis, tā bēbis kļuva mierīgs. Tā tas turpinājās visu grūtniecību,» stāsta Līga.

Ļauj bērniem būt pašiem
Vidējai meitai dzimšanas diena ir 3., jaunākajai 4. oktobrī. Vienu no dzimšanas dienas svinībām Līga nekad neaizmirsīs. «Biju ar lielu vēderu, 3. oktobrī svinējām meitas jubileju. Pēc ballītes novācām galdu, nomazgājām traukus, un tad sākās dzemdības. Viss notika raiti un bez aizķeršanās, un jau no rīta meitiņai jubilārei bija dāvana – māsiņa,» jaunākās meitas Egijas dzimšanu atceras Līga.

Meitas saprototies lieliski. Abas māsas Egiju ļoti gaidījušas. «Meitenes piesauca māsiņu. Mēs ar Uldi neapspriedām, vai gribētu pirmo puisīti vai trešo meitiņu. Atstājām visu Dieva ziņā, bet abas meitenes ļoti, ļoti gribēja māsiņu. Labi, ka viss sanāca, kā viņas vēlējās.»
Vecākā meita mammai ir lielākā palīdze. Ar Egiju vairāk spēlējas Anete, kad lietas kļūst nopietnākas un jaunākā māsiņa jāpabaro vai jāpieskata, tad situāciju kontrolē Sabīne.

«Sabīne ir ļoti zinātkāra, gudra meitene. Ja viņa saņemas, var izdarīt visu. Anete ir patstāvīgāka. Tieši vidējā meita izjuta mazās māsiņas ienākšanu ģimenē, kaut esmu droša, ka mīlestību mazāk viņa nesaņem. Mazā Egija vēl ir bēbis, tieši viņa patlaban ir noteicēja ģimenē,» meitas raksturo mamma.

Līga bērniem ļauj būt pašiem. «Citreiz viņas vēroju, nogaidu līdz pēdējam brīdim, līdz iejaucos. Protams, neļaušu bāzt pirkstu durvīs vai dedzināt papīrus istabas vidū, bet, manuprāt, bērniem, normas robežās ir jāļauj ļoti daudz ko izmēģināt, lai viņi saprot, vai to drīkst vai nedrīkst darīt. Es izvērtēju situāciju, brīdinu meitenes par sekām un tad ļauju izvēlēties – darīt vai nedarīt,» vienu no audzināšanas metodēm atklāj pilsrundāliete.

Palīdz grafika ievērošana
Būt par trīs bērnu māmiņu nav viegli. Tiesa, Līga uzskata, ka lielas atšķirības, vai ir viens vai trīs bērni, nav. «Māja tik un tā būs jākārto neatkarīgi no bērnu skaita ģimenē,» jokojot saka pilsrundāliete.

Līga uzskata, ka ar dienas pienākumiem var tikt galā, ja ir sastādīts grafiks. «No rīta brokastis, tad pastaiga. Kamēr mazā guļ, tikmēr mazgāju veļu, kārtoju māju. Atnāk abas meitas no skolas un bērnudārza, tad arī viņas palīdz. Vakarā visas spēlējas, sakārto istabu, paēdam un ejam gulēt. Un tā katru dienu. Varbūt ar pirmo meitiņu gāja grūtāk, kad nezināju, kā un ko darīt, bet tagad viss notiek teju automātiski.»

Lai arī jāaudzina trīs bērni, Līga paspēj iesaistīties arī novada sabiedriskajā dzīvē, laiku veltīt vides labiekārtošanai un citām nodarbēm. Ilgi gaidīts būs rotaļu laukums. «Uzrakstīju projektu par bērnu laukumu pašvaldības konkursā «Iedzīvotāji veido savu vidi». Cerams, jau pirms Jāņiem maniem bērniem un apkārtnes kaimiņu atvasēm būs iespēja spēlēties un brīvo laiku pavadīt jaunā, modernā spēļu laukumā,» par paveikto stāsta Līga.

Paļauties uz sevi, ne valsti
Līgas vīrs daudz strādā, lai jaunajā mājoklī raiti notiktu remontdarbi un tiktu uzturēta ģimene. «Patlaban sitamies, lai varētu nodrošināt bērnus ar visu nepieciešamo. Kamēr esam jauni un darbspējīgi cilvēki, nesatraucamies. Ceram un domājam, ka ar visu tiksim galā, lai arī ko tas prasītu. Grūti teikt, ko darīsim vecumdienās, jo pensiju sistēmai es neticu, bet pašlaik jādara viss, lai tiktu nodrošināti labi dzīves apstākļi bērniem, nomaksāti rēķini. Pagaidām ar visu tiekam galā un ir labi,» pastāsta Līga.

Liela ģimene Latvijā vēl nenozīmējot, ka tiek laupīti ceļošanas prieki vai citas izklaides. Tiesa, viss tiek plānots līdz sīkumiem. «Zinu, ka visa ģimene uz Leļļu teātri neaizbrauksim, arī uz «Līvu akvaparku» ne. Tā vietā apmeklējam vietējos pasākumus. Atrodam labo un skaisto tepat. Kad sanāk, apceļojam Latviju, reizi gadā aizbraucam uz Vāciju,» pastāsta pilsrundāliete.

Valsts atbalsts daudzbērnu ģimenēm ir, bet, protams, gribētos vairāk. «Ir dažādi atvieglojumi – lētāka elektrība un transporta izdevumi, bet tā ir tikai maza daļa no tā, kas būtu nepieciešams, lai varētu ne tikai izdzīvot, bet arī dzīvot. Starp daudzbērnu ģimeni un maznodrošinātajiem Latvijā ir liela plaisa. Kad ir nācies vērsties pēc palīdzības, izjūtas ir divējādas. Izmantoju iespēju iegūt atvieglojumus, kuri man pienākas, bet tajā pašā laikā šķiet, lūdzot pēc palīdzības, es sevi nostādu situācijā, kad rodas it kā vainas apziņa, ka esmu daudzbērnu māmiņa un kaut ko prasu, kaut man tā nevajadzētu justies. Labāk cenšamies ar visu tikt galā paši, nelūdzot palīdzību,» domās par situāciju valstī dalās Līga.

Dzīvi tver pozitīvi
Trīs bērnu māmiņa ir smaidīga un pozitīvi domājoša sieviete. Viņas laime ir vīrs un bērni. Protams, ir bijuši brīži, kad, bērniem neredzot, jāizraudas spilvenā. «Kam gan tā negadās,» nosaka Līga, «bet tad paiet diena un saproti, ka no čīkstēšanas un raudāšanas labāk nekļūs. Tad es izvēlos palikt pozitīvi noskaņota, lai arī kāda situācija dzīvē rastos. Galu galā man un bērniem nekā netrūkst, un, pateicoties tētim, esam apgādātas.»

Pilsrundāliete cenšoties izvairīties no negācijām internetā. Viņa neskatoties arī ziņas. «Apkārt viss ir slikti. Es to negribu klausīties, un tas nav vajadzīgs. Es labāk dzīvoju savā pagalmā, kur viss ir labi, kur pašam jāstrādā, lai apkārtējā vidē kas mainītos uz labo pusi. Mums, cilvēkiem, vairāk pašiem jādara, vairāk jāmīl citam citu, savu ģimeni, bērnus. Čīkstēšana un raudāšana nekad neko nav devusi. Līdzīgi vienmēr ir domājusi mana mamma, tagad arī es. Ceru, ka tāpat domās arī manas trīs meitiņas,» sarunas beigās ar smaidu sejā saka Līga.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Bērnos rod laimi un prieku

Kategorijas