Friziere ar mākslinieces dvēseli

2017. gada 12. maijs 00:00

408

50 gadu jubileju svin Laila Uķe Pilsrundālē.

Laila Uķe atzīst, ka pēdējā laikā daudz domājusi par sasniegto pusgadsimta slieksni, un secina, ka laiks paskrējis nemanot. Par spīti gadu steigai, viņa jūtoties ļoti labi: strādā darbu, ko mīl, dzied korī un jau vairākus gadus pievērsusies gleznošanai.

Mīl savu darbu
Jubilāre vairāk nekā 15 gadu strādā par frizieri. Viņa jau bērnībā jutusi, ka šis arods būs piemērots. «Kad biju maza meitene, frizūras veidoju mammas draudzenēm un lellēm, pinu bizes un ķemmēju matus. Strādājot par frizieri, jābūt radošam un mākslinieciskam cilvēkam,» atklāj Laila.

Friziera arods nozīmē arī iemantot cilvēku uzticību un attīstīt spēju uzklausīt klientus. Laila stāsta: «Citreiz esmu psiholoģe, citreiz draugs vai uzticības persona. Cilvēki vēlas parunāties, izstāstīt priekus un bēdas, dalīties emocijās. Es arī labprāt uzklausu, man šī komunikācija patīk.»

Jubilārei savā profesijā lielāko baudu sagādā rezultāts – apmierināts cilvēks ar skaistu frizūru. Viņai neesot svarīga klienta matu krāsa, garums vai biezums. Patīk darbs, un Laila to dara procesa dēļ. «Es to izbaudu. Lai arī visu laiku daru teju vienu un to pašu, katru reizi rezultāts ir cits. Esmu pati sev saimniece, varu plānot darbdienu, kā vēlos. Mūsdienu steidzīgajā pasaulē ir ļoti svarīgi, ka neesmu «piekalta» pie darba galda noteiktas stundas,» patikā pret savu arodu dalās jubilāre.

Viņa atzīst, ka laiki mainās, cilvēku stils un vēlmes tam līdzi. Nepārtraukti jāpapildina zinību bagāža, jāapmeklē kursi, jāķer idejas internetā. Mainās darba instrumenti un materiāls. Profesija ir mūžizglītošanās.»

Labāk laukos
Laila ir dzimusi Jūrmalā. Tur dzīvojusi 26 gadus. Joprojām saglabājušās labas attiecības ar skolasbiedriem, bērnības draugiem. Jūras līča krasta pilsēta tā īsti nekad neesot patikusi. «Bērnībā Jūrmalu skatīju it kā citām acīm. Tagad... labāk laukos,» saka Laila. Viņa Pilsrundālē nokļuvusi draugu dēļ, kuri no Jūrmalas pārcēlušies uz Zemgali. Uz Bausku bieži braukusi ciemos pie kursabiedres, te esot paticis jau jaunībā. Daļa draugu pārvākušies dzīvot uz Pilsrundāli, tā viņi Lailu atvilinājuši uz Zemgali.

Lai arī puse dzīves nodzīvota jūras krastā, jubilāre tiešām labāk jūtas laukos, mežu un pļavu ieskauta. «Elpoju jaukto mežu gaisu, sajūtu ziedošu pļavu smaržu un Zemgales vēja pieskārienu,» emocijās dalās pilsrundāliete. Viņa gan Jūrmalā esot bieža viešņa. Tur dzīvo brālis un mamma.

Aizrauj gleznošana
Laila dzied Īslīces jauktajā korī «Četri vēji» un pēdējos septiņus gadus arīdzan glezno. Mākslinieci sevī jutusi jau sen, kopš bērnības, bet nav izdevies pamēģināt radošumu pārvērst skaistā attēlā. «Gleznoja mana draudzene. Ar apbrīnu vēroju viņu darbībā, rezultāti bija vienreizēji. Nolēmu, ka jāpamēģina man arī. Jau skolas gados labi zīmēju, un, izrādās, gadiem ejot, iemaņas neesmu zaudējusi. Arī mans darbs ir pielīdzināms mākslai. Radoši izpausties man patīk, gan frizūras veidojot, gan gleznojot uz audekla. Nesen Rundāles Baltajā mājā bija «diētiskā» izstāde, kur bijām eksponējušas mūsu mākslas studijas dalībnieču gleznotās kūciņas un bulciņas. Smejoties ar draudzenēm izdomājām nosaukumu – ko nevar ēst, tas jābauda ar acīm,» stāsta Laila.

Pilsrundāliete ir mamma dēlam Ojāram un divu mazbērnu vecmāmiņa. Viņai dzimšanas diena šogad sakrīt ar Mātes dienu. «Dēls vienmēr apsveic jubilejā un Māmiņdienā. Cik atceros, pirmo reizi mūžā abi svētki iekrīt vienā dienā. Dzīvē mēdz būt daudz interesantu sakritību,» atzīst Laila.

Nekādas grandiozas dzimšanas dienas svinības netiek plānotas. «Pasēdēsim ģimenes lokā,» īsi nosaka L. Uķe.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Friziere ar mākslinieces dvēseli

Kategorijas