Sals maijā – neparasta parādība

Šonedēļ uznākušie mīnusi naktīs var kaitēt augļu dārziem, dārzeņiem un graudaugu sējumiem, «Bauskas Dzīvei» atzīst lauksaimnieki, tik ilgu salu maijā vērtējot kā neparastu parādību.
Iecavas novada siltumnīcu saimniecībā «Mazgrāvīši» pushektārs segto platību jākurina visu nedēļu, «Bauskas Dzīvei» stāsta saimnieks Andris Bite.
Bilanci vēl savilks
Tas gan nenozīmē, ka produkcijai varēs pacelt cenu, jo cilvēkiem nav pirktspējas, atzīst saimniece Gunta Zelle. «Mazgrāvīšos» visas siltumnīcas kurina no 10. aprīļa, kad bija izstādīti visi stādi. Gunta stāsta, ka sēja sākta februāra beigās, augi diedzēti vienā apkurinātajā siltumnīcā. Tos piķēja ap 8. martu, pirmos gurķus ievāca 27. aprīlī. Uz tirgu lielāks vedums nogādāts maija sākumā. Tomāti pašlaik ir ziedos, pirmo ražu Andris prognozē 5. jūnijā.
Sala nedēļa būs audzētājiem iegriezusi, taču bilanci zinās sezonas beigās, tagad jācenšas iegūt maksimālu ražu, skaidro saimnieks.
«Tagad sola siltāku, daba palīdzēs. Mēs platības apkurinām ar malku katlos zem siltumnīcas grīdas, kas veidota no paneļiem. Tā ir ērtāk, jo nav jātaisa plaukti, kaut arī sākotnēji vajadzīgs finanšu ieguldījums. Paneļus ņēmām no kaimiņos nojauktas mājas. Siltumnīcu skursteņus gatavojam no veco veļas mašīnu tērauda bunduļiem, tie nerūsē,» paša izgudrotās «zaļās» konstrukcijas apraksta A. Bite.
Kamenes no ārzemēm
«Mazgrāvīšu» siltumnīcas ir ar augstiem griestiem. Andra pieredze rāda – saulē vienādi iesilstot gan lielākās, gan mazākās telpas. Kad karstais gaiss paceļas pie siltumnīcas griestiem, apakšā temperatūra ir stabilāka, pārmērīgā mitrumā un karstumā augiem neveidojas puve. Andris pats gan iekārtojis ventilatoru, kas automātiski pārdzen silto gaisu uz leju. Saimnieks atzīst – tas vairāk eksperimentāliem nolūkiem, lai pārbaudītu, vai tā ventilācija strādā labāk, jo motors tērē elektrību.
Siltumnīcās ir Andra paša salikti detektori temperatūrai, dūmiem un kustībai. Sala naktīs «pīkstulis» nav ļāvis gulēt, jo audzētavas strauji atdzisušas un saimniekiem nācies tās kurināt teju visu nakti, lai uzturētu gurķiem vēlamo plus 14 grādu temperatūru. Savukārt tomātiem nevajag vairāk par plus 32 grādiem. Tomātu siltumnīcā ir speciāli stropi kamenēm, kas vislabāk apputeksnē augus. Kamenes iecavnieki pērk no Ungārijas un Čehijas.
Hobija virziens
«Mazgrāvīšos» audzē arī tūjas un valriekstus. Pēdējo kopšana gan pagaidām ir vairāku gadu aizraušanās, ko ar laiku varētu pārvērst biznesā. Pērn novākta pirmā raža, ko saimnieki pagaršojuši paši.
Kā stāsta Gunta, stiprākie ir Latvijā vairākas paaudzes jau nodzīvojušie kociņi, ko iecavnieki ieguvuši no valsts pieredzējušajiem dārzkopjiem. Audzētāji savākuši valriekstus no visas Latvijas. «Mazgrāvīšos» audzē grieķu karalisko valriekstu, jo tā augļi ir ēdami uzreiz pēc nokrišanas.
Labāk valriekstu kokiem patīk aizvējš, bet laukā pārdošanai stādītie 3000 kociņi pirms dažiem gadiem kailsalā izsala. «Mēģinām tos norūdīt un pieradināt, ja tie izsalst, tad stādām no jauna,» smejas audzētāji. Tagad sapratuši, ka stādi ziemā jāpiesedz, pasargā arī šķeldas klājums ap stumbru, jo visvārīgākās pret izsalšanu ir saknes.
Par paplašināšanos «Mazgrāvīšu» saimnieki pašlaik nedomā, darba pietiek gan pašiem, gan radiem, draugiem un algotajiem strādniekiem. Iecavnieku produkcija tirgū pazīstama ar zīmolu «Andra tomāti».
Kavē augšanu un darbus
Ieva Litiņa, Lauku konsultāciju un izglītības centra Bauskas biroja augkopības speciāliste:
– Vairāku nakšu sals var stipri aizkavēt graudaugu sējumu attīstību. Ja mieži iesēti agri un jau sākuši dīgt, tiem sals var nopietnāk kaitēt. Apsalt var arī kvieši zemākās un purvainākās vietās, jo gaisa temperatūra mīnus 2 grādi nozīmē mīnus 4 – 5 grādus uz augsnes.
Pašlaik vēl ir grūti pateikt, vai kaut kas ir nosalis, taču aukstums aizkavē augu attīstību, novājina tos. Tas kavē arī zemnieku darbu – laukus aukstumā nevar miglot, jo augi jau ir stresā, zemā temperatūrā stādi neuzņem mēslojumu, un zeme kļūst pārāk sausa.
Tik ilgstošu salu maijā savā lauksaimnieces pieredzē neatminos. Sals maijā piecas naktis no vietas ir neparasta parādība. Ir bijis cīruļputenis aprīļa beigās dienu vai divas, bet šis ir sals, nevis salna, un tas nav ierasti.
Aprasina vai dūmo
Māris Kaminskis, Vecumnieku novada Valles stādu audzētavas «Dzērves» īpašnieks:
– Mūsu saimniecībā sals nevarētu būt nodarījis lielu kaitējumu, jo ābeles un bumbieres vēl nezied, ķirši tikai sākuši, vienīgi Kaukāza plūmes un agrās plūmes ziedus jau atvērušas. Valles pusē sals nebija tik liels – nedēļas vidū līdz mīnus diviem grādiem. Atsevišķi ziediņi varbūt būs apsaluši, bet ne masveidīgi.
Lai paglābtu no aukstuma, nelielus ziedošus augļu kokus piemājas dārzā naktīs var apsegt ar agrotīklu. Lielākos dārzos izmanto speciālas iekārtas, ar kurām pirms sala ar smalkiem ūdens pilieniem aprasina augļu kokus, izveidojot ledus aizsargkārtiņu virs lapām un ziediem. Cita metode ir dūmošana, kas palīdz salā līdz mīnus 2 grādiem. Tam veido ugunskurus no lapām, salmiem un citiem dabiskiem materiāliem, kas izdala daudz dūmu.
«Dzērvju» dārzos ietekmi atstājusi savdabīgā ziema ar biežo sala un atkušņa maiņu. Mums ir pasmaga zeme – smilšmāls, kas ar lielajiem nokrišņiem stipri salija. Tāpēc vēlu varējām sākt strādāt pavasara darbus, kokaudzētavā būtu vajadzējis iet jau agrāk.
UZZIŅAI
Aukstuma rekordi krīt
Bauskā aukstuma rekords šopavasar pārspēts divas reizes – 20. aprīlī un 11. maijā.
20. aprīļa naktī Bauskā bija mīnus 5,5 grādi, visaukstāk bija Mērsragā – mīnus 8,3 grādi.
11. maijā Bauskā ar mīnus 4 grādiem sasniegts visa mēneša aukstuma rekords.
Mīnus 4 grādi 11. maija agrā rītā fiksēti arī Iecavas novadā, vēsta zemnieki.
Zemākā gaisa temperatūra 11. maija naktī bija mīnus 6,1 grāds Mērsragā.
Iepriekšējais 11. maija aukstuma rekords mīnus 5,5 grādi bija reģistrēts 1941. gadā.
Nedēļas nogalē sals naktīs nav gaidāms, dienā gaiss Zemgalē sasils līdz plus 16 grādiem.
Nākamajā nedēļas nogalē sinoptiķi prognozē plus 20 grādu siltumu dienā un ne mazāk par plus 13 grādiem naktī.
Dati: meteo.lv, yr.no.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»