BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sapnī par karu lidotāja pēdas atved uz Zemgali

Sapnī par karu lidotāja pēdas atved uz Zemgali

Pētot Otrajā pasaules karā bez vēsts pazudušā vācu kara lidotāja Paula Hainca Frībela likteni, Jelgavā pie «Zemgales Ziņu» lasītājiem ar lūgumu palīdzēt noskaidrot patiesību vērsies viņa brāļa mazdēls Sebastiāns Frībels.

«Esmu atradis Otrā pasaules kara Vācijas gaisa karaspēka vienības ziņojumus, kas liecina, ka 1944. gada 5. augustā četri vācu iznīcinātāji «Focke Wulf» piedalījās gaisa kaujā pie Jelgavas. Tām bijis kontakts ar divpadsmit pretinieka lidmašīnām. Kaujas rezultāts nav minēts, bet ziņojumā ir teikts, ka lidmašīna, ko vadīja mans vectēva brālis Pauls Haincs Frībels, palika kaut kur nomaļus un vēlāk radiosakariem neatsaucās. Vai viņš tika notriekts vai izdzīvoja un tika sagūstīts, to mēs nezinām,» stāsta vācu students un atvaļinātais karavīrs S. Frībels. Informāciju viņš vēlas atrast liecībās par Otro pasaules karu Jelgavā un apkārtnē. Meklētājs ir vērsies gan Jelgavas muzejā, gan pie brīvprātīgajiem vēstures entuziastiem. Varbūt kādam Bauskas apkaimē ir kādas liecības, jo karš un zudušie radi, draugi ir traģēdija ikvienā tautā.

Karot iznāca arī mazdēlam
S. Frībels stāsta, ka apmēram pirms gada šo gaisa kauju redzējis sapnī. Tas viņu rosināja meklēt dokumentus un liecības, kas ļautu atrast karā bez vēsts pazudušo radinieku. Šos centienus ļoti atbalstījis vectēvs Klauss Frībels, jo ļoti mīlējis savu brāli. Pēc kara, vēršoties pie varas iestādēm, vectēvs centies viņu atrast, tomēr tas nedeva rezultātu.

Pirms dažiem gadiem S. Frībels kā brīvprātīgais dienēja vācu armijā. Būdams tanka vadītājs, divas reizes piedalījās vācu karaspēka misijā Afganistānā, kur ātrās reaģēšanas spēku sastāvā nācās piedalīties kaujās. Laimīgā kārtā no šīm misijām viņš atgriezās bez ievainojumiem. Karot Sebastiānam sanācis tieši tajā vecumā, kad karā pazuda vectēva brālis – deviņpadsmit gados. Pēc demobilizēšanās viņš trīs gadus strādāja par automehāniķi, iestājās augstskolā un vēlas kļūt par uzņēmēju videi draudzīgas enerģētikas jomā.

Ģimenē trīs upuri
Par sava vectēva brāli Sebastiāns spriež, ka par 90 procentiem ticama ir informācija, ka viņš savā pēdējā kaujas uzdevumā izlidoja no Skultes lidlauka. Par to, ka gaisa kaujas vieta ir Jelgavas apkārtnē, dokumentos norādīts tieši. Puisis mēģina dokumentus par šo kauju atrast arī Krievijas arhīvos, bet tas līdz šim nav izdevies.

Viņš ir sazinājies ar vēsturniekiem ne tikai Vācijā, bet arī Austrālijā un ASV. «Esmu lasījis arī kāda gūstā saņemta vācu karavīra piezīmes par dzīvi pēckara Jelgavā, kad viņš dzīvoja nometnē pie cukurfabrikas un strādāja pilsētas atjaunošanas darbos,» stāsta Sebastiāns.

Vectēva ģimene dzīvojusi Breslavā, kas pēc kara tika pievienota Polijai un nosaukta par Vroclavu. Vecākais dēls Pauls Haincs piedzima 1924. gada 9. novembrī. Jau pusaudža gados viņš nodarbojies ar planierismu. Otrajā pasaules karā vācu gaisa karaspēkā iesaukts jau
17 gadu vecumā. Ģimenē ir saglabājušās viņa vēstules, kas sūtītas no Austrumu frontes. Otrs dēls Klauss, Sebastiāna vectēvs, piedzima divus gadus vēlāk, taču arī tika iesaukts karā un ir karojis pie Berlīnes. Pēc kara Klauss gribējis studēt par ārstu, taču izmācījies un visu mūžu strādājis par skolotāju. Abiem brāļiem ar nacisma ideoloģiju nav bijis nekāda sakara, armijā viņus iesauca obligātā kārtā. «Mūsu ģimenē ir trīs Otrā pasaules kara upuri. Vecvecmāmiņu nošāva čehu marodieri. Tas notika netālu no tagadējās Vācijas un Čehijas robežas. Kādā ciemā tika apstādināts autobuss un nogalināti visi tur esošie civilie vācu bēgļi, kas tajā laikā meklēja patvērumu Vācijas vidienē. Divas nedēļas pirms Vācijas kapitulācijas Austrijā pie Vīnes krita arī vecmāmiņas brālis, kas bija tankists. Trešais ir vectēva brālis,» stāsta Sebastiāns. Viņš lūdz katru, kuram ir liecības, kas varētu noderēt vectēva brāļa meklējumos, atsaukties, ziņojot «Zemgales Ziņām» (Gaitim Grūtupam) vai arī viņam personīgi: SEBASTIAN-FRIEBEL@gmx.de vai pa telefonu +4915228805185.