BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Novadnieki izveido stipru garīgu vairogu pierobežā

Sandra Danosa, Vilnis Auzāns, Agrita Laudurga
Laikraksta arhīvs

2017. gada 9. maijs 00:00

58
Novadnieki izveido stipru garīgu vairogu pierobežā

Valstiskuma atjaunošanas dienā, 4. maijā, pulksten deviņos Latvijas galējā rietumu punktā Nīcā, galējā ziemeļu nostūrī Rūjienas novada Ipiķos, galējā austrumu nomalē Zilupes novadā, galējā dienvidu punktā Demenes pagastā, Ventspilī, Carnikavā un Bauskā sākās akcija «Apskauj Latviju», kuras gaitā gar robežu tika dēstīti ozoli.

Neatkarības un brīvības sargs zels Bauskā
Zālienā pie Bauskas pašvaldības administrācijas ēkas Latvijas simtgadei veltītu ozolu stādīja novada Goda pilsoņi – mākslinieks Laimonis Šulcs, katoļu priesteris monsinjors Jānis Zviedrāns un mūspuses sabiedriskais darbinieks Kārlis Štelms. Savu artavu šajā pasākumā sniedza arī veselības ministre Anda Čakša, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš, Bauskas novada domes deputāti.

Zemgale – svarīgs, stratēģisks punkts
Veselības ministre Anda Čakša, atklājot simtgades svinības, uzteica jauno tradīciju, kas, viņasprāt, izteikti raksturo latviešu tautas kopību. «Viens ozols Bauskā zels kā sargs mūsu neatkarībai un brīvībai. Ar brīvību domāju drosmi un uzdrīkstēšanos pirms 27 gadiem pieņemt šo mūsu valstij tik nozīmīgo lēmumu. Otrs, kas man saistās ar Latviju, ir spēja lepoties ar to, ko mēs darām. Trešā būtiskā lieta ir atbildība par mūsu lēmumiem, par to, ka mēs ne tikai domājam labas domas, bet arī darām darbus. Šie ozoli izaugs un bērniem parādīs mūsu attieksmi pret savu zemi jau šodien,» pārliecināta ir A. Čakša.

Pati nākusi no Siguldas, bet ilgstoši dzīvojusi Dobelē, Bauskā mītot ministres radi. A. Čakša apzinās, ka Zemgale ir svarīgs, stratēģisks punkts, tālab arī Latvijas simtgadi izvēlējusies ievadīt tieši šeit.

Savā dzimtajā pilsētā Latvijas neatkarības atgūšanas dienā baušķeniekus uzrunāja Latvijas Republikas Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš. Viņš uzsvēra, ka daudzām tautām nav Dieva dotās svētības dzīvot savā valstī. «Mums ir pašiem sava brīva valsts. Šī brīvība nav dāvināta, bet izcīnīta. Tā izcīnīta, lai mēs varētu justies brīvi, lai mēs un mūsu bērni varētu runāt latviešu valodā, lai koptu savu kultūru un tradīcijas,» sacīja A. Laviņš.

Viņš īpaši uzteica ozolu stādīšanas ideju. «Mūsu tautai ozols ir spēka simbols. Ar ozoliem pierobežā mēs izveidojam stipru garīgu vairogu. Mūsu robežas ir drošībā. Taču ne tikai robežām jābūt stabilām un aizsargātām. Stabilitātei jābūt arī valsts iekšienē,» pārliecināts A. Laviņš. Viņš atsaucās uz Sa-tversmi, kurā teikts, ka stipras Latvijas pamats ir Latvijas tauta un tai pieder arī valsts vara.

Augs griezdamies
Likumsakarīgi, ka 4. maijā ozolu stādīšanā piedalījās Bauskas novada Goda pilsoņi. Saviļņots par šo pagodinājumu bija katoļu priesteris monsinjors Jānis Zviedrāns. Viņš vēlēja Latvijas valstij ozola zaļumu un stiprumu. «Mūsu ozols ir neizkustināms vētrās, un negaisos tas nepadodas. Ozolu izbīdīt no vietas ir ļoti grūti. To arī es novēlu. Lai mūsu zemīte ne pie kādiem apstākļiem nebūtu izkustināma, lai tā ne tikai simt gadu, bet tūkstošiem gadu pastāvētu! Lai visi ir stipri, veseli un izturīgi kā ozoli!» vēlēja monsinjors.

Baušķenieks Laimonis Šulcs savu pirmo ozolu stādījis Bauskas pilskalna estrādē 1938. gadā par godu Latvijas divdesmitgadei. Toreiz pasākumu rīkojusi brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība. Koki dēstīti vidējā alejā, ozolam vieta atrasta restorāna aizmugurē. Tolaik tur bijusi mazāka būve. Kad būvējuši un labiekārtojuši jauno teritoriju, ozols pazudis. Laimonis koku stādījis arī par godu meitas Mārītes dzimšanai. Meitai izvēlētā priede ir viena no retajām pilsētā un joprojām kuplo pie mājas Uzvaras ielā.

Akciju «Apskauj Latviju» Laimonis uzteic un atzīmē tās progresīvo rokrakstu. «Ir cits laikmets, moderna tehnika. Kad Latvijai atzīmējām 20 gadu, Bauskā tikai kādiem trim cilvēkiem bija fotoaparāti, šodien lieli un mazi ar mobilajiem tālruņiem fotografē,» savas izjūtas raksturo cienījamais baušķenieks, kurš savulaik arī daudz fotografējis. Viņš atceras, ka vietā, kur tagad zaļos ozols, pirms kara pletušies pilsētnieku kartupeļu lauki. Tas viņā vieš pārliecību, ka šeit augsne kokam būs labvēlīga, arī diena, lūkojot pēc Mēness fāzēm, esot atbilstoša un pareizi izvēlēta. «Ozols augs griezdamies un vēstīs par mūsu darbiem nākamajām paaudzēm,» teic Bauskas novada Goda pilsonis Laimonis Šulcs.


Kokus stāda skolu un pagastu nākotnei

Bauskas novadā pēdējais Latvijas simtgadei veltītais ozols 4. maija pievakarē iestādīts Brunavas pagastā pie Mežgaļu pamatskolas.
Pagasta pārvaldes vadītāja Baiba Marčenkova «Bauskas Dzīvei» atklāja, ka vieta nav izvēlēta nejauši: «Kad uzzinājām par ozola stādīšanu un mums bija jāizraugās tam vieta, nolēmām koku dēstīt pie Mežgaļu pamatskolas. Vēlamies, lai šis ozols simboliski sargā visas mazās Latvijas lauku skolas.»
Iestādījuši ozolu pie Mežgaļu skolas, dalībnieki devās pie netālu esošā pieminekļa nacionālajiem partizāniem. Mežgaļos uz šo akciju nebija ieradies neviens vietējais iedzīvotājs, vien pasākumā iesaistītās personas.
Bauskas novada administrācijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Šomina «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka ozolu stādīšanas vieta un pasākuma norise bijusi katra pagasta speciālistu pārziņā. Scenāriji bija dažādi. Dažos pagastos viss bija rūpīgi pārdomāts, uzaicinātas īpašas personas. Daudzviet ozolu stādīšanā piedalījās jaunsargi, bija dzirdamas koristu balsis, spēka dziesmas vēstīja folkloristi.
Ceraukstes pagastā līdz ar citiem ozolu stādīja bijušais Augstākās padomes deputāts ceraukstietis Dainis Vanags, kas 1990. gada 4. maijā balsoja par Latvijas neatkarību. Te visus sveica folkloras kopa «Laukam pāri».
Vecsaulieši bija izdomājuši pie ozola saknēm zemē ierakt māla podu. Īslīces pagastā zemes saujas uz jaunā kociņa saknēm ar savām rociņām bēra mazi bērni. Tādējādi simboliski apliecinot, ka viņi būs tie, kuri nākotnē lasīs zīles zem simtgadu koka.
Gailīšu pagasta Uzvarā bija ieradies prāvs pulks interesentu, daudzi vēlējās šķipsnu zemes uzbērt ozola saknēm. Mežotnes pagastā pēc labi padarīta darba visi vienojās kopīgam foto.
Valsts simtgadi gaidot, šajā dienā Latvijā iedēstīti simts ozolu, ko gādājusi Iekšlietu ministrija. Tos stādīja 45 Latvijas pierobežas pašvaldībās. Daudzviet kuplos arī pašvaldību gādāti ozoli.


Svitenes muižas parkā – ar simbolisku jēgu

Rundāles novadā akcijā «Apskauj Latviju!» trīs Iekšlietu ministrijas dāvātos ozolus 4. maijā iestādīja Svitenē, Saules dārzā.

Šis pienākums bija uzticēts Rundāles novada augstāko apbalvojumu – godazīmju – saņēmējiem – Rundāles pils muzeja direktoram Imantam Lancmanim un gleznotājai Īrai Rozentālei. Rundālieši akcijai piešķīra starptautisku noskaņu, uzaicinot uz to arī folkloras kopu no Lietuvas «Saulala». Līdz ar vietējiem tautas mūziķiem no kopas «Svitene» pasākumā tādējādi tika radīta īpaša noskaņa.

To novērtēja Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks Kaspars Rekscs. Šajā akcijā viņš piedalījās četru novadu pasākumos, katrā no tiem rīkotāji bija meklējuši kādu īpašu pieeju. «Svitenē man patika folkloras kopu dziedātās spēka dziesmas. Tas organizatoriski iekļāvās pasākuma norisē, bija skaisti, vienlaikus arī sirsnīgi, radīja emocionālu uzlādi. Akciju «Apskauj Latviju!» vērtēju pozitīvi, šiem ozoliem jāstāv garīgā sardzē par mūsu Latviju,» tā «Bauskas Dzīvei» atzina K. Rekscs.

Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis savās pārdomās par šo akciju «Bauskas Dzīvei» atklāja, ka «ozolu stādīšana cilvēkiem ir pat tāds kā maģisks rituāls. Stādot ozolu, cilvēki tic un vēl šim kokam piedzīvot gadu simtus». I. Lancmanis nenoliedz, ka šādas publiskas plašas akcijas var tikt vērtētas dažādi. Citi to uzskata arī par ārišķību. Taču ozoliem mūsu tautā ir liela simboliska slodze. Simboliska ir arī izraudzītā vieta – vecais muižas parks, kurā jau aug simtgadīgi ozoli. Šo koku lapotnēs ir stāsti par vairākus simtus gadu seniem notikumiem, par laikiem, kad muižā saimniekoja svešinieki. Tagad šīs ēkas un parks ir visu mūsu pārziņā, aizgādībā. Tādēļ dziļi simbolisks bija arī šis stādīšanas rituāls. Sirmajiem kokiem līdzās tagad augs jaunie ozoli, kuriem lemts pieredzēt nākotni. Mūsu cerība, arī vēlējums ir, lai šiem kokiem nāktos pieredzēt tikai labo.


Vecumnieku centrā saknes dzīs simtgades ozols

Izjūtot patiesu latviešu tautas gara vienotību un notraušot pa kādai aizkustinājuma asarai, 4. maijā Vecumnieku parkā sanākušie piedzīvoja vēsturisku brīdi – Latvijas valsts simtgades ozola stādīšanu.

Vecumnieku parkā kokus dēstījuši vairāki ievērojami cilvēki, tajā skaitā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ar kungu, Liliju ziedu audzētājs Jānis Vasarietis, ilggadējais Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs, 12. saeimas deputāts Rihards Melgailis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube, Latvijas mazpulku vadītāja Ilze Kļava, Saeimas deputāte Ina Druviete, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, profesore Aina Blinkena un citi sabiedrībā ievērojami ļaudis. Latvijas valsts simtgadei par godu nu Vecumnieku parkā savas saknes dzīs arī simtgades ozols.

Svinīgo sarīkojumu 4. maijā atklāja Lienes Batņas un Ievas Alenčikas dziedājums «Dieviņš bija, Dievs palika», pēc kura Iekšlietu ministrijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vecumnieku posteņa priekšnieks Māris Plēsnieks nodeva ozolu stādītājiem. Ievas Danovskas etnogrāfiskās kokles spēles pavadījumā ozolu stādīja Vecumniekos daudzās paaudzēs dzīvojošā Dručku ģimene, kura stiprina mūsu sabiedrību ar labiem darbiem, labām domām, patriotiski audzinātiem bērniem un latvisku vērtību kopšanu, kā arī Aija un Alfrēds Narbuti, Ainars Ķienis, Jānis Vītols un Edgars Polis, kuri kopā ar domubiedriem bija daudzu patriotisku manifestāciju dalībnieki un 1989. gada Mātes dienā pirmo reizi Vecumniekos uzvilka mastā sarkanbaltsarkano karogu. Iestādīto ozolu ar aizsargsētiņu apņēma Bārbeles mazpulka puiši, kuriem nu jāuzņemas godpilnais ozola uzraudzīšanas pienākums.

Pēc īpašā koka stādīšanas ikvienam bija iespēja kļūt par daļu no pavisam netradicionāla koncerta. Uz latviešu spēka dziesmu kopīgu izdziedāšanu novada ļaudis aicināja Vecumnieku novada bērnu un jauniešu koris «Via Stella», diriģente Liene Batņa, koncertmeistare Līga Eglīte, čelliste Māra Lagzdiņa un koklētāja Ieva Danovska. Tautas nama zālē apmeklētājus gaidīja balti klāts galds un spoži izgaismots Latvijas karogs, pie kura ļauties emocionālam kopā būšanas brīdim Baltā galdauta svētku koncertā «Mana dziesma – manai tautai».

Emocionāli un svinīgi ozolu stādīšanas brīži Vecumnieku novadā bija arī Kurmenes un Skaistkalnes pagastā.
+ 1
Kategorijas

Kategorijas