FOTO: Bauskā iestāda simtgades ozolu

2017. gada 4. maijs 15:34

3426

Ceturtdien, 4. maijā, pulksten deviņos Latvijas galējā rietumu punktā Nīcā, galējā ziemeļu nostūrī Rūjienas novada Ipiķos, galējā austrumu nomalē Zilupes novadā, galējā dienvidu punktā Demenes pagastā, Ventspilī, Carnikavā un Bauskā sākās akcija «Apskauj Latviju», kas turpinās visu dienu.

Zālienā pie Bauskas pašvaldības Latvijas simtgadei veltītu ozolu dēstīja novada Goda pilsoņi – mākslinieks Laimonis Šulcs, katoļu priesteris monsinjors Jānis Zviedrāns un mūspuses sabiedriskais darbinieks Kārlis Štelms. Savu artavu šajā pasākumā sniedza arī veselības ministre Anda Čakša, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks un deputāts Voldemārs Čačs.

Veselības ministre Anda Čakša, atklājot simtgades svinības, uzteica jauno tradīciju, kas, viņasprāt, izteikti raksturo latviešu tautas kopību. «Viens ozols Bauskā zels kā sargs mūsu neatkarībai un brīvībai. Ar brīvību domāju drosmi un uzdrīkstēšanos pirms 27 gadiem pieņemt šo mūsu valstij tik nozīmīgo lēmumu. Otrs, kas man saistās ar Latviju, ir spēja lepoties ar to, ko mēs darām. Trešā būtiskā lieta ir atbildība par mūsu lēmumiem, par to, ka mēs ne tikai domājam labas domas, bet arī darām darbus. Esmu uz rezultātu orientēta, man liekas, ka paveiktais pēc tam sniegs labus rezultātus. Šie ozoli izaugs un bērniem parādīs mūsu attieksmi pret savu zemi jau šodien,» pārliecināta ir A. Čakša.

Pati nākusi no Siguldas, bet ilgstoši dzīvojusi Dobelē, Bauskā mītot ministres radi. A. Čakša apzinās, ka Zemgale ir svarīgs, stratēģisks punkts, tālab arī Latvijas simtgadi izvēlējusies ievadīt tieši šeit. «Bauska uz citu fona izceļas. Lai gan Zemgalē parasti ļaudis nav tendēti uz ārišķībām un īpaši uzmanību, cilvēki šeit vairāk ir strādātāji. Taču, lūk, izņēmums – te pamanās skriet pa priekšu,» pārdomas portālam uzticēja veselības ministre.

Savā dzimtajā pilsētā Latvijas neatkarības atgūšanas dienā baušķeniekus uzrunāja Latvijas Republikas Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš. Viņš uzsvēra, ka daudzām tautām nav Dieva dotās svētības dzīvot savā valstī. «Mums ir pašiem sava brīva valsts. Šī brīvība nav dāvināta, bet izcīnīta. Tā izcīnīta, lai mēs varētu justies brīvi, lai mēs un mūsu bērni varētu runāt latviešu valodā, lai koptu savu kultūru un tradīcijas,» sacīja A. Laviņš.

Viņš īpaši uzteica ozolu stādīšanas ideju. «Mūsu tautai ozols ir spēka simbols. Ar ozoliem pierobežā mēs izveidojam stipru garīgu vairogu. Mūsu robežas ir drošībā. Taču ne tikai robežām jābūt stabilām un aizsargātām. Stabilitātei jābūt arī valsts iekšienē,» pārliecināts A. Laviņš. A. Laviņš atsaucās uz Satversmi, kurā teikts, ka stipras Latvijas pamats ir Latvijas tauta un tai pieder arī valsts vara.

«Tie nav tikai simboliski vārdi, tiem ir dziļa nozīme. Katram Latvijas iedzīvotājam jājūt atbildība par to, kas valstī notiek. Nevis valsts ir vainīga, ka kaut kas nav tā, kā mēs to vēlamies, pie vainas ir tie, kas mūs pārstāv. Mums ir demokrātija, vārda brīvība – mēs varam runāt par lietām, kas uztrauc, izvirzīt labākos pārstāvjus, kas var attīstīt mūsu valsti. Lai mūsu valsts ir zaļa, skaista, mierīga – labākā vieta pasaulē, kur dzīvot!» saules pielietajā brīvdienā baušķeniekiem vēlēja Satversmes tiesas priekšsēdētājs.

Simtgades ozola stādīšana liels notikums bija Bauskas novada domes priekšsēdētājam Raitim Ābelniekam. Uzrunā viņš pieminēja 3. maijā Bauskas kultūras centrā rīkotos Baltā galdauta svētkus, kur apbalvoja ozolu stāstu rakstītājus.

«Ir labi, ka šajā dienā iestādām ozolus. Arī šim pie domes dēstītajam kokam vēlāk veidosies savs stāsts, kura aizsākums ir patlaban. Tam ir zīmīga vieta starp pašvaldības namu un pilsētas sākumskolu un Bauskas Valsts ģimnāziju. Šī vieta ir ar plašu nākotni, šeit ozols varēs stiept savus zarus pretī saulei un saknes laist dziļumā,» pārliecināts priekšsēdētājs. Viņš atzīmēja, ka baušķenieki laiku griežos bijuši pamatīgi ļaudis. Ar godīgu un pamatīgu darbu viņi stiprinājuši Latvijas valsti gan pirmās neatkarības laikā, gan mūsdienās. Tālab likumsakarīgi, ka 4. maijā ozolu stādīšanā piedalījās arī Bauskas novada Goda pilsoņi.

Saviļņots par šo pagodinājumu bija katoļu priesteris monsinjors Jānis Zviedrāns. Viņš vēlēja Latvijas valstij ozola zaļumu un stiprumu.
«Mūsu ozols ir neizkustināms vētrās, un negaisos tas nepadodas. Ozolu izbīdīt no vietas ir ļoti grūti. To arī es novēlu. Lai mūsu zemīte ne pie kādiem apstākļiem nebūtu izkustināma, lai tā ne tikai simt gadu, bet tūkstošiem gadu pastāvētu! Lai visi ir stipri, veseli un izturīgi kā ozoli!» vēlēja monsinjors.

Baušķenieks Laimonis Šulcs savu pirmo ozolu stādījis Bauskas pilskalna estrādē 1938. gadā par godu Latvijas divdesmitgadei. Toreiz pasākumu rīkojusi brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība. Koki dēstīti vidējā alejā, ozolam vieta atrasta restorāna aizmugurē. Tolaik tur bijusi mazāka būve. Kad būvējuši un labiekārtojuši jauno teritoriju, ozols pazudis. Laimonis koku stādījis arī par godu meitas Mārītes dzimšanai. Meitai izvēlēta priede, tā esot vienīgā pilsētā un joprojām kuplo pie mājas Uzvaras ielā.

Šodienas akciju Laimonis uzteic un atzīmē tās progresīvu rokrakstu. «Ir cits laikmets, moderna tehnika. Kad Latvijai atzīmējām 20 gadu, Bauskā tikai kādiem trim cilvēkiem bija fotoaparāti, šodien lieli un mazi ar mobilajiem tālruņiem fotografē,» savas izjūtas raksturo cienījamais baušķenieks. Viņš atceras, ka vietā, kur tagad zaļos ozols, pirms kara pletušies pilsētnieku kartupeļu lauki. Tas viņā vieš pārliecību, ka šeit augsne kokam būs labvēlīga, arī diena, lūkojot pēc Mēness fāzēm, esot atbilstoša un pareizi izvēlēta.

«Ozols augs griezdamies un vēstīs par mūsu darbiem nākamajām paaudzēm,» nobeigumā nosaka Bauskas novada Goda pilsonis Laimonis Šulcs.

+ 4

BauskasDzive.lv ARHĪVS

FOTO: Bauskā iestāda simtgades ozolu

Kategorijas