BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nosaka augstākas prasības namu pārvaldniekiem

Uldis Varnevičs

2009. gada 15. jūnijs 13:15

1233
Nosaka augstākas prasības namu pārvaldniekiem

Daudziem māju apsaimniekotājiem tuvāko gadu laikā būs jāizvēlas – meklēt kādu personu ar speciālo profesionālo izglītību vai pašiem mācīties. To noteiks likums. Saeimā 4. jūnijā pieņemts «Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums». Tas stāsies spēkā 2010. gada 1. janvārī, bet virkne nosacījumu – tikai 2011. gada 31. decembrī. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka tas radīs problēmas ne tikai kooperatīviem un dzīvokļu īpašnieku apsaimniekošanas biedrībām, bet arī pašvaldībām. Pēdējā likuma variantā ir pieņemtas arī pārmaiņas, kuras iepriekš raisīja diskusiju profesionālajās aprindās. Beidzot skaidri pateikts, ka pārvaldniekus nevajadzēs viendzīvokļa mājām, kur pārvaldniekiem līdzīga atbildība būs jāuzņemas mājas īpašniekiem. Daudzdzīvokļu ēku īpašniekiem vai nu pašiem jākļūst par pārvaldniekiem, vai arī jānolīgst pārvaldnieks. Pārvaldniekam izvirzītas vairākas prasības, viena no galvenajām – nepieciešama ceturtā līmeņa augstākā izglītība. Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra valdes priekšsēdētājs Juris Dzelme informēja, ka Latvijā šādu izglītību var apgūt sešās studiju programmās trīs augstskolās. Tomēr ir izņēmumi – dažos gadījumos pietiek ar trešā līmeņa profesionālās izglītības prasībām. Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas profesionālās izglītības administrācijas vadītāja Ilze Brante informēja: «Tā ir profesionālās tālākizglītības programma, kuras īstenošanas ilgums ir 960 stundu.» Speciālu izglītību nevajadzēs to māju pārvaldniekiem, kas paši ir īpašnieki ēkā, kuras platība nepārsniedz 1500 kvadrātmetru. Dzīvojamo māju apsaimniekotāji atzina, ka izglītība kļūs par problēmu. Stāsta kooperatīva «Bauska» valdes priekšsēdētājs Uldis Ajuts: «Speciālās izglītības man nav. Strādāšu līdz termiņa beigām, tad domāsim, ko darīt.» Kooperatīva «Aizupe» valdes priekšsēdētājs Jevgeņijs Saks teic: «Mūsu kooperatīvā pārvaldnieka amats nav peļņu nesošs, diez vai kāds gribēs tērēt naudu un laiku, lai uz to pretendētu. Cerams, ka nebūsim spiesti kādam pievienoties.»Pašvaldības amatpersonas uztrauc norīkotā pārvaldnieka statuss. Likumā noteikts, ka pašvaldībai jāieceļ norīkotais pārvaldnieks, ja «īpašnieks neveic dzīvojamās mājas pārvaldīšanu vai nav uzdevis to veikt pārvaldniekam un tā rezultātā tiek apdraudēta cilvēku dzīvība, veselība, drošība, īpašums vai vide». Stelpes pagasta padomes priekšsēdētājs Elmārs Jukonis atzina, ka Stelpē tikai divām daudzdzīvokļu mājām ir apsaimniekotāji, kas pretendētu uz pārvaldnieka statusu. Citām tādu nav. Iespējamība, ka ēkām būs jānorīko pārvaldnieki, uztrauc arī Bauskas Domes izpilddirektoru Jāni Mičuli: «Viens no neskaidrākajiem ir jautājums par piespiedu pārvaldnieka nozīmēšanu. Nav saprotams, kas apmaksās viņa darbu.» Jau tagad ir skaidrs, ka šāda pārvaldnieka nozīmēšana būs daudzu strīdu un nesaskaņu iemesls. Norīkoto pārvaldnieku var iecelt arī tad, ja netiek īstenotas kādas obligāti veicamas pārvaldīšanas darbības. Līdzās jau ierastām minēta arī «dzīvojamās mājas energoefektivitātei izvirzīto minimālo prasību izpildes nodrošināšana». Mājas lietā būs jābūt arī energopasei un energoplānam. Prasības noteiks Ministru kabineta noteikumi, kurus plāno izdot līdz 2010. gada 30. jūnijam. Līdz šim brīvprātīgā energoefektivitātes uzlabošana pamazām tiek veidota par piespiedu pasākumu.SIA «Bauskas namsaimnieks» valdes priekšsēdētāja Jolanta Ķikute jauno likumu vērtē pretrunīgi: «Gaišā doma bija panākt, lai tiktu pārvaldīti īpašumi, kurus daudzus gadus neviens neapsaimnieko. Bet pašvaldībām ļoti smags būs jautājums par piespiedu pārvaldnieku – kā uzvedīsies dzīvokļu īpašnieki, kad no viņiem šī persona sāks iekasēt apsaimniekošanas maksu? Nav saprotams, kā to savienot ar privātīpašuma tiesībām. Jau tagad ir skaidrs, ka gaidāmi daudzi tiesu darbi.»Pārvaldīšanas līgumi, kas ir spēkā šī likuma spēkā stāšanās dienā, bet neatbilst šī likuma noteikumiem, līdz 2011. gada 31. decembrim būs jāsaskaņo ar līguma noteikumiem. Tas nozīmē, ka pārejas periods bus divi gadi.