BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Komentāri: 4. maijs – atjaunota valsts neatkarība

Daina Ziemele, Sandra Danosa, Vilnis Auzāns
Laikraksta arhīvs

2017. gada 3. maijs 00:00

24
Komentāri: 4. maijs – atjaunota valsts neatkarība

Kas, jūsuprāt, visvairāk nepieciešams stabilai Latvijas nākotnei?

Kodols ir stiprs
DAINA ZIEMELE, Bauskas politiski represēto kluba «Rēta» dalībniece:
– Brīvības gars nedzimst ieroču kaltuvēs, tas dzīvo tautas gēnos kā sakasnītis maizes abrā – no paaudzes paaudzē. Nācijas veselīgais kodols pārvarējis pasaules karus, čekas vērpto nodevību, izcietis deportācijas, iznīcinošos kara tribunālu spriedumus, viltīgi izstrādāto pārkrievošanas procesu.
Tā ir pagātne, bet tikai šķietama. Vēl robežas nav iezīmētas, pagātne liek šķēršļus nākotnei. Joprojām nodevība nav atklāta, tai radušies pat piesedzēji. Taču brīvības gars ir dzīvs, kā tas sakasnītis latvju saimnieces maizes abrā.
Ne svešā Helovīna meistarīgi izgrebtais ķirbis, ne aizgūtā Valentīndiena, pat NATO dalībvalstu bruņumašīnas vien neizšķirs Latvijas nākotni, bet pašu griba, paaudžu paaudzēs iznēsātais brīvības gars, latviskās vērtības, ticība un mīlestība, ja tikai naudas kāre neapraks goda prātu, ja baiļu sindroms nenomāks spēka apziņu, ja Dzimtene nenoslīks «dzimtenītē»...
Mums ir strādīgi, gudri, apdāvināti cilvēki, stipra pašapziņa un patriotisma jūtas, uzņēmīga un neatkarīga jaunatne. Zem korupcijas, melu un jaunas nodevības putām mutuļo spēcīgs, veselīgs nācijas kodols. Mums nākotnei viss ir.

Jāmainās attieksmei
ALDIS AUZA, z/s «Kaži» īpašnieks Rundāles novada Svitenē:
– Esmu liels mūsu valsts patriots, bet 4. maiju neatzīmēju, neizkaru arī karogu pie mājas. Tas tamdēļ, ka valsts varas attieksme pret latviešiem, pret daudziem notikumiem, piemēram, 16. martu, čekas maisiem, ir nožēlojama. Latvijas Kriminālkodeksā ir pants par līdzdalību, par faktu slēpšanu, par personu neizdošanu. Taču – vai tas ko maina? Čekas maisus joprojām never vaļā, un, visticamāk, «tautas varoņus» neuzzināsim. Ko domā pēcteči? Var darboties līdzīgi, jo redz, ka, mainoties varai, nekas nenotiek.
Salīdzinot ar 90. gadiem, neapšaubāmi mūsu attīstības līmenis ir audzis, bet, lai dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi, vēl ir ļoti tāls ceļš ejams. Bažas rada arī nestabilitāte. NATO spēku klātbūtne visnotaļ vērtējama pozitīvi, taču Krievijas uzvedība un rīcība nav prognozējama. Neziņa atbaida investorus. Pašmāju ekonomiskā sāncensība apstākļus vieglākus nedara. Zemniekiem, lai apstrādātu lielas platības, nav vajadzīgi simtiem cilvēku. Pietiek ar dažiem, bet ko darīt pārējiem? Atliek meklēt nodarbi citur vai braukt prom pavisam.
Cik paaudzēm būs jāziedojas valsts labā, lai mūsu mazmazbērni nonāktu līdz tam augstajam līmenim? Taču pavisam noteikti, ka būs tāds brīdis. Dzejnieka Jāņa Ruģēna vārdiem sakot, «pienāks latviešiem tie laiki, ko citas tautas tagad redz».

Jāizvirza jauni mērķi
IEVA STRUPA, VALLES VIDUSSKOLAS 11. KLASES SKOLNIECE, 7. Jauniešu Saeimas deputāte:
– Manuprāt, stabilai Latvijas nākotnei ir nepieciešami jauni un inteliģenti cilvēki. Mums ir vajadzīgi jaunieši ar patriotisku dzīvesveidu, kas izprot vārda «patriotisms» nozīmi. Aptuveni pusei latviešu tas aprobežojas ar 4. maija, 11. un 18. novembra pasākumu apmeklēšanu un salūta vērošanu Rīgā. Man šķiet, tas ir par maz.
Mums ir jāizglīto jaunatne, ka mīlēt savu valsti nozīmē to kopt, sargāt un nepieciešamības gadījumā arī aizstāvēt. Es vēlos savu nākotni saistīt ar politiku, jo gribu pierādīt, ka spēju cīnīties un rīkoties visas valsts interesēs, nevis tikai personīgajās. Ir sasniegts liels un nozīmīgs mērķis – Latvija atkal ir kļuvusi par neatkarīgu valsti. Jauniešiem jāizvirza jauni mērķi un jāturpina rīkoties, lai mūsu nākotne būtu augšupejoša, lai būtu manāma nācijas izaugsme.
Mēs pašreiz domājam tikai par tagadni. Šādi turpinot, varam zaudēt nākotni. Kopumā – valstij ir nepieciešama jauna dvesma, jauni, aktīvi un gudri cilvēki. Viņiem ar lepnumu jāsauc sevi par latviešiem un jāstrādā labākas nākotnes vārdā.
Kategorijas

Kategorijas