Ekspozīcijas veidotāji cer uz sabiedrības atbalstu

2017. gada 3. maijs 00:00

Bauskas novada Ceraukstes pagasta V. Plūdoņa muzejā turpinās divu vēsturisku saimniecības ēku restaurācija. Muzeja ansamblis sastāv no dzejnieka ģimenes dzīvojamās mājas un vairākām saimniecības būvēm.

Klēti un kūti, ko dēvē par ratnīcu, atjauno SIA «Warss+» amatnieki. Plūdoņa muzejs kopš 2011. gada ir Bauskas muzeja struktūra. Par tā vadītāju pērn izraudzīta vēsturniece Elīna Kūla-Braže.

Eiropas un pašvaldības nauda
Pagājušajā nedēļā Plūdoņa muzejā notika būvnieku, projekta vadītāju un ekspertu kārtējā sanāksme. To organizē ik pēc divām nedēļām, skaidro restaurācijas projekta vadītāja, Bauskas novada domes speciāliste Jolanta Kalinka. Apspriedē piedalījās arhitekte Ināra Caunīte, objekta būvuzraugs Raimonds Bret-šneiders, eksperte, Plūdoņa muzeja ēku vēsturiskās izpētes autore Ina Līne, SIA «Warss+» pārstāvji Ivars Markovskis un Matīss Markovskis, Bauskas muzeja direktore Baiba Šulce, viņas vietnieks Jānis Mizišs un Bauskas novada domes saimnieciskās daļas vadītājs Mārtiņš Vilciņš.

Jolanta Kalinka informē, ka ēku atjaunošanai ir divi finansējuma avoti – Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Bauskas novada pašvaldības līdzekļi. Novada dome 2016. gadā izsludinātajā pieteikumu konkursā iesniedza projektus «V. Plūdoņa muzeja klēts restaurācija un atjaunošana» un «V. Plūdoņa muzeja ratnīcas re-staurācija». Abi projekti no ELFLA saņēma iespējamo maksimālo finansējumu. Iepirkumu konkursā pašvaldība izvēlējās būvfirmu «Warss+», kas Plūdoņa muzejā darbu sāka šogad janvārī. Projekta noslēguma termiņš ir šī gada jūlijs.

Sarakstās ar dzejnieka dēlu
Klēts celta 1879. gadā un, tāpat kā ratnīca, vairākkārt pārbūvēta, zaudējusi sākotnējo apjomu un autentiskus elementus. Restauratoru pamatuzdevums ir piešķirt klētij sākotnējo izskatu, rekonstruējot zudušo daļu. Atjaunotais koka baļķu namiņš jau ir apjumts ar šķindeļiem. Aprīļa nogalē būvnieki svinēja klēts spāru svētkus.

Jolanta Kalinka uzsver, ka ir izstrādāts Plūdoņa dzīvojamās ēkas restaurācijas projekts, bet vēl nav finansējuma. Speciāliste ir pārliecināta, ka to izdosies piesaistīt no Eiropas fondiem, lai turpinātu muzeja ansambļa restaurācijas trešo posmu.

Plūdoņa muzeja vadītāja Elīna Kūla-Braže ir izstrādājusi klēts un ratnīcas ekspozīcijas koncepciju. Klēts iekārtojums tiks veidots atbilstīgi Plūdoņa dēla Varimanta un laikabiedru atmiņām. Varimants dzīvo Kanādā un jau vairākus gadu desmitus aktīvi iesaistās Plūdoņa muzeja aktivitātēs, lai nākamajām paaudzēm saglabātu savas dzimtas liecības. Elīna un muzeja speciāliste Signe Samsone internetā regulāri sarakstās ar Varimantu Plūdoni. Darbinieces iesaistās arī projektos, lai iegūtu papildu finansējumu jaunās ekspozīcijas iekārtošanai. Nesen saņemta priecīga ziņa – Zemgales kultūras programmas projektu konkursā iegūts atbalsts klēts un ratnīcas ekspozīcijas izveidei 3100 eiro apmērā. Muzeja vadītāja teic, ka naudu izlietos priekšmetu restaurācijai.

Atmiņu stāsti, attēli un priekšmeti
Plūdoņa muzeja ansambļa ēkas un ainava ir saglabājušās tikpat kā neskartas, taču nav gandrīz neviena priekšmeta, kas liecinātu par dzejnieka ģimenes sadzīvi 20. gadsimta 30. gados. Izņēmums ir Plūdoņa kaklauts un vēl pāris lietu.

Situāciju raksturo Elīna Kūla-Braže: «Ekspozīcijas veidošanā mums ir ārkārtīgi svarīgs sabiedrības atbalsts. Lūdzam atsaukties cilvēkus, kuri ir apmeklējuši Plūdoņa muzeju, sūtot atmiņu stāstus un fotogrāfijas. Mūs ļoti interesē stāsti par «Lejenieku» māju un saimniecību gan Latvijas pirmās brīvvalsts, gan padomju laikā, kad Plūdoņa ģimenes namā bija vietējā sovhoza strādnieku dzīvokļi. Varbūt kāds atceras saimniecības un dzīvojamās ēkas iekārtojumu brīvvalsts laikā? Diemžēl Plūdoņa mēbeles un visa iedzīve ir gājusi zudumā. Priekšstatu varam atjaunot tikai pēc aculiecinieku atmiņām, kas varētu būt nodotas no paaudzes paaudzē. Īpaši lūdzam atsaukties cilvēkus, kuri personīgi pazina Bauskas skolotāju, novadpētnieku, Plūdoņa muzeja dibinātāju un pirmo vadītāju Eduardu Smilškalnu. Viņš, sieva un meita ir miruši, un pagaidām nav izdevies noskaidrot, kur palicis Eduarda Smilškalna arhīvs – pētījumi, apraksti, fotoattēli, bibliotēka, mēbeles un sadzīves priekšmeti. Fakti par Plūdoņa muzeja dibinātāja intelektuālo mantojumu ir bezgala svarīgi. Sabiedrības līdzdalība muzejam ir nepieciešama arī ratnīcas topošās ekspozīcijas papildināšanai. Bauskas apkaimē droši vien ir cilvēki, kuriem saglabājušies pagājušā gadsimta 20. – 30. gadu sadzīves piederumi, piemēram, piena centrifūga, citi mājsaimniecības priekšmeti un darbarīki, kā arī fotogrāfijas.»

Lūdz sazināties ar muzeju
Plūdoņa muzeja divu saimniecības ēku tematisko ekspozīciju veidošanā Elīna Kūla-Braže konsultējas ar Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja vadošajiem speciālistiem, pēta Rakstniecības muzeja un Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkas krājuma materiālus par V. Plūdoni.

Ikviens, kura rīcībā ir informācija par Plūdoņa māju un saimniecību laikmetu ritumā, kā arī par Eduarda Smilškalna pētījumiem un darbību dzejnieka piemiņas saglabāšanā, ar muzeja speciālistēm aicināts sazināties elektroniski, adrese: elina.kula_braze@inbox.lv, zvanot pa tālruni 29194975 vai ierodoties Plūdoņa muzejā Bauskas novada Ceraukstes pagastā.

UZZIŅAI

V. Plūdoņa muzeja ansamblis ir valsts nozīmes kultūras vēstures piemineklis ar lielu sabiedrisko, kultūrvēsturisko un ainavisko nozīmību.

Klēts restaurācijas kopējās izmaksas ir 97 507,03 eiro (publiskais finansējums – 45 000 eiro, Bauskas novada pašvaldības līdzfinansējums – 52 507,03 eiro).

Ratnīcas restaurācijas kopējās izmaksas ir 100 977,79 eiro (publiskais finansējums – 45 000 eiro, Bauskas novada pašvaldības līdzfinansējums – 55 977,79 eiro).

Avots: Bauskas novada dome.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ekspozīcijas veidotāji cer uz sabiedrības atbalstu

Kategorijas