Septiņās pamatskolās mazāk par 80 audzēkņiem

Katrs Bērsteles pamatskolas beidzējs izlaidumā aizdedza savu gaismiņu sveču žuburī un tika izšūpots šūpolēs. Steigas nekādas, un laika gana, jo apliecības bija jāpasniedz tikai četriem 9. klases audzēkņiem. Tas šogad ir mazākais pamatskolas izlaidums Bauskas rajonā.Nācies dzirdēt par Izglītības un zinātnes ministrijas nodomiem taupības nolūkos slēgt mazās skolas, kurās nevarot nodrošināt zināšanu apguvi pienācīgi augstā līmenī. No augstā līmeņa nolaižoties, atrodam, ka mazās skolas nav tukšas, tajās ir audzēkņi, pedagogi, vietējā vidē vecāki un citi cilvēki, kuriem šī ir ne tikai skola, bet visa dzīve.«Mazas skolas priekšrocība ir tā, ka te pamana ikvienu audzēkni, izsauc katrā stundā, ir laiks aprunāties, uzklausīt. Domāju, ka mani skolēni šīs priekšrocības novērtēs, turpinot mācības citur,» stāsta izlaiduma klases audzinātāja, matemātikas skolotāja Inguna Granta. Viņa arī atklāj, ka vēl mācību gada sākumā klasē bijis divtik skolēnu, bet mācīšanās prasa pacietību un centību, četriem audzēkņiem tās pietrūcis, viņi mācības pārtraukuši.Inguna pati beigusi Hanzas vidusskolu Rīgā. Sākumā nav bijis viegli pierast strādāt tik mazās klasēs, bet vēlāk iepaticies miers. Šī viņai bijusi pirmā audzināmā klase. Kādu brīdi skolotāja iejutīsies citās rūpēs – drīz pasaulē nāks viņas mazulis. Zīmīgi, ka visi četri pamatskolas beidzēji nolēmuši apgūt arodu. Laura Vēvere stāsies Rīgas Amatniecības vidusskolā, Jānis Vitkovskis un Maksims Ņikitins – Jelgavas Amatniecības vidusskolā, bet Maksims Ivanovs mācīsies Saulaines profesionālajā vidusskolā. Būs profesija un vidējā izglītība, spriež jaunieši. Izlaidumā divtik satraukta bija skolotāja Evrika Vēvere. Beidzēji ir ne tikai viņas audzēkņi, Laura ir Evrikas meita. Pirms gada skolu pabeidza dēls Edijs, jaunākā meitiņa Ance apmeklē pirmsskolas grupiņu.«Manai ģimenei šī skola nozīmē ļoti daudz. Mācu bioloģiju, ģeogrāfiju, strādāju sākumskolas klasēs. Nevaru iedomāties, ka jaunāko klašu skolēniem vajadzētu nīkt ceļmalās, gaidot autobusu, kas nogādās skolā. Ja Bērstelē nebūtu skolas, nezinu, kur es un pārējie skolotāji strādātu. Šajā laikā tas ir ļoti svarīgi. Savā ģimenē jau piedzīvojām, ko nozīmē skolot bērnu. Edijs iestājās Saldus tehnikumā, bet pēc pusgada sapratām, ka mums trūkst līdzekļu, lai dēls varētu dzīvot un mācīties tik tālu. Tāpēc šovasar Edijs stāsies Saulaines profesionālajā vidusskolā. Laura grib apgūt šuvējas, vēlāk dizaineres profesiju, tāpēc stāsies Rīgas Amatniecības vidusskolā. Atkal jādomā, kā varēsim viņu nodrošināt ar vajadzīgo,» stāsta triju bērnu mamma un pedagoģe. Latviešu valodas un literatūras skolotāja Anita Šapkova Bērsteles pamatskolā strādā, kopš tā izveidota: «Te dzīvoju un strādāju. Šejienietes ir arī Gunta Šurna, Inta Zelmene un Aija Kivriņa. No Rundāles braukā krievu valoda skolotāja Valentīna Veļičko, angļu valodas pasniedzēja Marina Tanona. Mums ir arī jaunas skolotājas – Marika Drozdova, no pagājušā gada 1. septembra Evita Odziņa. Abas darbojas ar mazajiem bērniņiem, ļoti jaukas un darbīgas. Šī skola un darbs ir visa mana dzīve. Pazīstu ikvienu bērnu, viņa ģimeni, apstākļus. Katrs no viņiem mums ir svarīgs.» Skolotāja Inguna Granta spriež, ka izglītības iestādes pastāvēšana Bērstelē ir ļoti nozīmīga, jo tā veido vietējo kultūrvidi. Mācību iestāde klubā rīko pasākumus valsts svētkos, Ziemassvētkos, Lieldienās, Mātes dienā, tos apmeklē visi, ne tikai skolēni. Inguna ir arī mācību iestādes muzeja vadītāja un rāda vēstures izpētes materiālus. Pirmā skola šajā pusē izveidota jau 1834. gadā, divu gadu laikā tai uzbūvēta sava ēka. 1922. gadā slēgta, darbību atsākusi 1947. gadā, skolēni tur mācījušies līdz 1969. gadam. 1989. gadā Bērstelē atklāts bērnudārzs sākumskola, un šajā rudenī klāt jubileja. Pamatskolas statuss mācību iestādei piešķirts 1993. gadā, un šogad ir 14. izlaidums, atgādina direktore Gunta Šurna. Pirmā Bērsteles skolas direktore Aija Udalova vēlāk kļuva par Viesturu pagasta padomes priekšsēdētāju, bet nesen, 6. jūnijā, tāpat kā Gunta Šurna ievēlēta Rundāles novada Domē. Deputātiem nebūs viegli izpildīt solījumu saglabāt visas novada mācību iestādes. Turklāt to noteiks nevis labā griba, bet gan finansējums. No valsts puses tas kļuvis pavisam skops. Toties lemšana par uzturēšanu un atbildība nodota pašvaldību ziņā. Skolās šos lēmumus ļoti gaidīs, jo tas ietekmēs daudzu cilvēku dzīvi. UZZIŅAISkolas ar mazāko audzēkņu skaitu (bez pirmsskolas grupām)Bauskas novadā:Codes sākumskola – 19 skolēnu, Bērzu pamatskola – 52, Jaunsaules pamatskola – 52, Griķu pamatskola – 72, Mežotnes pamatskola – 72.Vecumnieku novadā: Bārbeles pamatskola – 70. Rundāles novadāBērsteles pamatskola – 71, Svitenes pamatskola – 71. Izglītības pārvaldes dati 2008. gada 4. septembrī.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»