Glezna kalpo par svētību

2017. gada 28. aprīlis 00:00

Mājas vārds. «Viesuļi» – pagātnes un brīvības simbols.

Bauskas novada Codes pagasta Dāliņos mājas «Viesuļi» mūsdienīgu interjeru vēl nav sagaidījušas, taču saimniece Regīna Žukauskiene par savu mitekli runā ar lielu cieņu un mīlestību.

Uzdāvina kaimiņiene
Uz «Viesuļiem» var nokļūt pa grantsceļu, bet ar auto iebraukt sētā uzdrošinoties vien drosmīgākie. Iebraucamais ceļš speciāli nav veidots, bet zaļā pļava bieži mēdz applūst, un tad tā kļūt neizbraucama.

Regīna «Viesuļos» saimnieko daudzus gadus. Iepriekšējie saimnieki ēku 1966. gadā nopirkuši par 800 rubļiem. Māju Regīnai īpašumā atstāja Lūcija Žiruliene. «Dzīvoju tepat kaimiņos. Lūcija novecoja, es par viņu sāku rūpēties. Palīdzēju ar mājas darbiem un citām sadzīviskām lietām. Kad kaimiņiene devās viņsaulē, namu atstāja man. Savas iepriekšējās mājas atdevu meitai,» stāsta Regīna.

«Viesuļi» tolaik bija «džungļos». Visapkārt meži, un pagalmā pretī debesīm stiepās biezi krūmāji, garas nezāles. «Tagad māja ir lauka vidū. Visapkārt apstrādāta lauksaimniecības zeme. Tagad vējš «Viesuļos» mēdz sasniegt viesuļa spēku,» ar smaidu saka saimniece. Agrāk vēja brāzmas aizturēja desmitiem gadu vecs ābeļdārzs, bet tagad koki iznīkuši.

Darba daudz
Regīna uzskata, ka ēka ir vismaz simt gadus veca. «Kad puiši mainīja logus, brīnījās par ļoti biezām māla sienām. Tādas iepriekš neesot manītas. Lai izkaltos cauri, nācās krietni piepūlēties,» atceras saimniece. Tiesa, moderni logi ir vienīgais, kas «Viesuļos» vēstī par
21. gadsimtu. «Jā, remontu jau gribētos ļoti, bet viss apstājas pie problēmām ar «čaukstošo»,» neslēpj Regīna.

Viņas znots Jānis uzmūrējis jaunu krāsni. Viņš uzcēlis arī siltumnīcu, regulāri pļauj zāli un dara citus lauku darbus, krietni atvieglojot sievasmātes ikdienu. «Viņš man ļoti palīdz. Darba nebīstas,» uzslavē saimniece.

Pagalms ir plašs, bet apkārtne ļoti mitra. Sētā bieži krājas ūdens. «Viesuļus» ieskauj divi dīķi. «Zeme te ir mālaina. Domāju, ka dīķi radušies ēkas būvniecības laikā,» spriež Regīna. Tomēr zivtiņu tur neesot, jo vasarā tie mēdz izžūt sausi.

Citur nevēlas dzīvot
Regīna ir lauku cilvēks. Bez sava tomātiņa un gurķīša nevar. «Lielā pavasara rušināšanās notiek siltumnīcā. Iestādu arī pa kādam kartupelītim un dillītei. Lai arī «Viesuļi» skan draudīgi, te valda miers un klusums. Nevaru sevi iedomāties pilsētā,» pārliecināta Regīna.
Mājas mūri slēpj pagātnes iemītnieku un vēstures liecības. Māla sienas, grīda un jumts vēstī par vēsturisku arhitektūru, savukārt iepriekšējās saimnieces mīļāko gleznu Regīna neuzdrošinās mest laukā. «Viņa sacīja, lai gleznu neiznīcinu. Tā Lūcijai bija īpaša. Es solīju un savu vārdu turēšu. Viņa uzskatīja, ka glezna kalpo par mājas svētību,» domīgi spriež Regīna.

«Viesuļus» bieži apciemo netālajā mežā dzīvojošās stirnas, lapsas un citi zvēri. Biežas viešņas piemājas dīķos ir pīles, arī citi putni te dzirdami. «Laukos ir skaisti, bet viegli nav. Cilvēks apstākļiem pielāgojas un pieņem situāciju tādu, kāda tā ir. Es dzīvoju skaistā vietā un nekur citur nevēlos būt,» saka Regīna.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Glezna kalpo par svētību

Kategorijas