Eksistence bez Dieva atgādina tuksnesi

2017. gada 28. aprīlis 00:00

688

Vecumnieku evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Roberts Otomers gan draudzēs, gan projektos ir daudz strādājis ar jauniešiem. Robertam ir 31 gads, viņš ir piecu bērnu tēvs. Pirms kāda laika garīdznieks piedalījās sarunā ar Vecumnieku novada pašvaldības deputātiem par sociālā riska grupas jauniešu problēmām novadā.

Tie ir pusaudži un pilngadīgi jaunieši ar nepietiekamu izglītību, kuriem nav vēlēšanās ne iemācīties amatu, ne strādāt. Viņi dīki pavada laiku, lieto alkoholu, nereti kļūst agresīvi. Problēma ir aktuāla visā valstī, jo daudziem jauniešiem dzīvē nav nekādu orientieru. Vairākums nāk no ģimenēm, kurās arī iepriekšējām paaudzēm ir bijis līdzīgs dzīvesveids. Nereti gadās, ka skolotāju un sociālo darbinieku centieni jauniešu dzīvei piešķirt jēgu ir bijuši nesekmīgi.

Savās pārdomās mācītājs Roberts Otomers meklē atbildi uz sarežģīto jautājumu kristīgās ētikas kontekstā.

Bezmērķīga rosīšanās
«Esat pamanījuši, ka bieži vien jauniešus var redzēt bezmērķīgi nositam laiku, klīstam apkārt bez nekāda nolūka? Šķiet, ka viss, kas viņus interesē, ir mobilie telefoni, izklaides, ballītes un iespēja nepiepūloties nopelnīt ātru naudu. Vai esmu vienīgais, kuram tā šķiet? Kādi ir iemesli tam, ka tik daudziem cilvēkiem jācīnās ar bezjēdzību? Mūsdienu domātājs F. Šēfers ir sacījis: «Tas ir šīs paaudzes lāsts, ka mūsdienu cilvēks nezina, kāda ir dzīves jēga.» Esmu ar jauniešiem strādājis jau 16 gadus, tāpēc uzskatu, ka bezjēdzīga dzīvošana nebūt nav vienkāršs jautājums, tam es saredzu vairākus iespējamos iemeslus divos līmeņos – personīgajā un globālajā.»

Sairst laulības saites
«Varbūt es kļūdos, bet šķiet, ka pēdējā gadsimta laikā Latvijā laulības vērtība ir stipri samazinājusies. Pirms gadiem 50 mūsu zemē reti bija sastopama laulības šķiršana un kopdzīve ārlaulībā. Lielākoties pāri dzīvoja laulībā – ar ko apprecējās, ar to arī visu mūžu palika kopā. Ārlaulības attiecības un šķiršanās tika sabiedrībā nosodīta. Vēl pirms 25 gadiem grūti būtu iedomāties, ka puisis un meitene nevis dotos laulībā, bet vienkārši tāpat sāktu dzīvot kopā ārlaulības sakaros vai – vēl trakāk – mainītu gultas partnerus kā zeķes. Tiesa, pārkāpēji ir bijuši visos laikos, bet skumji, ka sabiedrības acīs pēdējos gados neprecētu cilvēku kopdzīve arvien vairāk tiek uztverta kā norma un jaunieši to akceptē.»

«Jautāsit – kā tiktāl esam nonākuši? Manuprāt, mums ir maz labu laulības un ģimeņu paraugu un pārāk daudz laulības pārkāpumu vilinošu sižetu internetā, populārajā mūzikā un filmās. Varētu jau mest akmeņus tikai jauniešu dārziņā, bet no kā jaunieši ir iemācījušies laulību pārkāpt? Vai ne no pieaugušajiem, arī saviem vecākiem, kas paši nav rādījuši labu piemēru? Bērni ir vecāku spogulis. Viņi daudz vairāk mācās no vecāku darbiem nekā no vārdiem. Jaunietim būt mūsdienās nav viegli, patiesībā ir pat ļoti grūti tāpēc, ka trūkst labu paraugu! Ko darīt vecākiem? Pavaicājiet sev, kāpēc neesmu salaulājies? Vai tā nav atruna – ko nu tur vairs vecumā laulāties, var jau tāpat vien kopā dzīvot? Padomājiet – kādu piemēru jūs rādāt saviem un citu bērniem un jauniešiem? Bībelē lasām: «Bet, ja kāds sievieti pieviļ, kas nav vēl saderināta, un viņš ar to guļ, tad lai viņš to ņem par sievu.» (2. Moz 22:15).»

Ģimene zaudē prioritāti
«Kādam pajautājot, vai ģimene ir vissvarīgākā lieta dzīvē, droši vien lielākā daļa cilvēku atbildētu apstiprinoši. Taču, ja mēs ielūkojamies dziļāk savā sirdī – vai patiešām tā ir? Kad esat mājās, vai ģimenei piešķirat galveno uzmanību? Kam veltāt visvairāk laika – ģimenei, darbam, izklaidei vai uzdzīvei? Kur tiek tērēta lielākā daļa no jūsu naudas – ģimenei vai tomēr vairāk sev pašam?»

«Tā vien šķiet, ka materiālas vērtības jau kādu laiku dominē pār garīgajām un ir pārņēmušas visu Rietumu sabiedrību. Mūsdienās cilvēki lietas mīl vairāk nekā savu tuvāko. Taču Dievs radīja cilvēkus, lai tie mīlētu viens otru, bet lietām ir tikai pakārtota nozīme. Mūsdienās dažkārt redzam, ka cilvēki tā vietā, lai mīlētu savu tuvāko, bieži cits citu izmanto, bet komfortu un dažādas mantas mīl vairāk nekā cilvēkus. Viss ir sagriezies kājām gaisā!»

«Par nožēlu bērni daudziem traucē brīvi baudīt dzīvi. Varētu domāt – jo bagātāki cilvēki kļūst, jo vairāk bērnu viņi var atļauties. Patiesībā notiek pretēji. Rīgas Dzemdību nama vadītāja pirms pāris gadiem TV sižetā uzsvēra, ka turīgu vecāku ģimenēs nedzimst vairāk bērnu. Patiesībā notiek pretēji – jo cilvēkiem vairāk naudas, jo mazāk bērnu viņi izvēlas laist pasaulē. Tas liek uzdot ļoti nopietnu jautājumu – ko mēs uzskatām par lielāku vērtību – bērnus vai naudu? Kad es palūkojos visapkārt, mēģinot noskaidrot, kam ir liela ģimene, tad bieži vien tie ir kristieši, jo Bībelē rakstīts: «Bērni ir Tā Kunga dāvana.» (Ps. 127:3)»

Darbs un pienākuma apziņa
«Daudziem cilvēkiem darbs dod jēgas un piepildītības izjūtu. Ko tad, ja jaunieši negrib strādāt? Tur jāmeklē saknes agrākā bērnībā. Pirms kāda laika mūsu vecākā meita, kura mācās 2. klasē, atnāca pie manis ar pārmetumu: «Kāpēc man ir jāmizo kartupeļi? Neviens klasesbiedrs mājās kartupeļus nemizo!» Tas man lika domāt, vai tikai vecāki, kas bērniem mājās neliek neko darīt, bet viņu labad izdara visu – nomazgā traukus, iztīra mājokli, izmazgā grīdas, izkarina slapjās drēbes –, ilgtermiņā nenodara bērniem pāri? Kā lai citādi bērns iemācās piedalīties mazajos mājas darbos, ja mēs, vecāki, to viņiem nemācām? Dažkārt bērni un jaunieši skolas brīvlaikā nīkuļo bezdarbībā. Kā būtu, ja bērniem dotu mazākus un lielākus izpildāmus darbiņus padarīt? Savukārt jauniešiem brīvlaikā varbūt ir vērts palīdzēt sameklēt kādu kaut nedaudz apmaksātu darbu? Vecāki parasti atrunājas, ka bērni negrib palīdzēt mājas darbos. Vai pieaugušie vienmēr ļoti grib strādāt? Arī viņiem nākas darīt to, ko negribas, un pat diezgan bieži sevi jāpārvar, lai varētu baudīt sava darba augļus.»

Attālinās no ticības
«Tomēr vislielākā problēma, kas ir iepriekšminēto negāciju pamatā, manuprāt, ir ticības trīsvienīgajam Dievam ignorēšana. Kā lai iegūst orientierus bērnu audzināšanai jēgpilnai dzīvei, ja vecākiem sirds nav mieru un prieku atradusi Dievā?»

«Vēsture liecina: jo vairāk kāda tauta pievērsās Dievam, jo lielāku svētību Dievs tai dāvāja gan garīgajā, gan materiālajā jomā. Savukārt sabiedrības, kas piedzīvoja augšupeju, sāka attālināties no Dieva un materiālos labumus vērtēt augstāk par Viņu.»

«Latvijas pirmajā brīvvalstī dievkalpojumos bijušas pilnas baznīcas. Mūsdienās labi ja Ziemassvētkos solu rindas ir pilnas. Iedziļinoties vēstures faktos, redzam, ka Dievs bija bagātīgi svētījis mūsu zemi – Latvija tajā laikā bija viena no bagātākajām valstīm Eiropā, noziedzības līmenis bija ļoti zems, bezjēdzības un depresijas izjūta cilvēku vidū bija daudz retāka. Taču, jo labāk latvietim klājās, jo retāk tas sāka apmeklēt dievnamu.»

«Atmodas laikā varējām redzēt, cik pārpildītas bija baznīcas un cik daudzu cilvēku lūgšanas pacēlās pie Dieva pēc brīvas Latvijas! Un Dievs deva mums brīvību! Taču, līdzko materiālie labumi nostājās Dieva vietā, jo dzīšanās pēc tiem aizņēma vairāk laika, baznīcas kļuva tukšākas un daudzi vispār aizmirsa Dievu. Bībelē lasām: «Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, vai viņš vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.» (Mt. 6:24).»

Iepazīsti kristietību
«Kādreizējais Valles luterāņu baznīcas mācītājs Vilhelms Bušs grāmatā «Jēzus. Mūsu liktenis» raksta: «Mēs esam radīti, lai kļūtu Dieva bērni!» Tā arī ir cilvēka dzīves jēga. Tad, kad kļūstam Dieva bērni, mainās mūsu vērtību skala, un daudzas lietas saskatām skaidrāk. Par Dieva bērniem mēs varam kļūt, tikai ticot un sekojot Jēzus Kristus mācībai, ko atrodam Bībelē. Tāpēc atgriezīsimies pie pārbaudītām bibliskām vērtībām! Sāksim ar nopietnu ticību uz trīsvienīgo Dievu, lūgsim Dievam palīdzību, lai spējam paši laulību turēt godā un lai mums būtu gudrība būt labiem vecākiem, kuri ar pārliecību saviem bērniem mācīs Dieva baušļus: laulības, dzīvības svētumu, vecāku un citu autoritāšu godināšanu, darba tikumu. Tad ieguvums būs ne tikai mūsu ģimenēm, bet arī visai Latvijas tautai.»

Tie, kuri vēlas vairāk dzirdēt par dzīves jēgas tēmu, aicināti uz Vecumnieku luterāņu draudzi, kur nesen sākās nodarbību kurss «Iepazīsti kristietību!». Tas notiek ceturtdienu vakaros. Vairāk informācijas interneta mājaslapā vecumniekudraudze.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Eksistence bez Dieva atgādina tuksnesi

Kategorijas