Lauksaimniecība jādefinē par prioritāru

2009. gada 17. jūnijs 11:57

1554

Piena ražotāji 15. jūnijā diskutēja par piena nozares nākotni. „Lauksaimniecība, kas ietver arī piena ražošanu, valsts mērogā ir jādefinē ipar prioritāru tautsaimniecības nozari,” uzsver LLKA valdes locekle Ilze Aizsilniece. „Pārtika ir pirmās nepieciešamības prece un pārtikas ražošanai vajadzīgas izejvielas, ko spēj sagādāt mūsu zemnieki.”Sanāksmes dalībnieki atzina, ka piena nozares nākotnes galvenais stūrakmens ir kooperācija. „Zemkopības ministrijai būtu jāmotivē zemniekus kooperēties, izmantojot dažādas atbalsta saņemšanas nosacījumu priekšrocības kooperatīvu biedriem. Pašreiz, piemēram, diskutējam par iespēju zemniekiem, kas ir kooperatīvu biedri, noteikt paaugstinātu atbalstu lauku attīstības programmas pasākumā „Lauku saimniecību modernizācija”,” tā LLKA valdes loceklis Māris Petrēvics.Diskusijas dalībnieki uzskata, ka vajadzīga ne tika ražotāju, bet arī ražotāju un pārstrādes uzņēmumu kooperācija. „Esam jau daudz runājuši par pārstrādes attīstību, taču arī šodien zemnieki atzina, ka bez valsts palīdzības to būs grūti izdarīt,” teic M Petrēvics. Pēc piena ražotāju domām, šī mērķa sasniegšanai nepieciešama sadarbība starp piena kooperatīviem visās Baltijas valstīs, jo kopā būtu vieglāk piedāvāt nepieciešamo produkcijas apjomu eksporta tirgos.Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze: “Ir pienācis laiks apvienoties gan zemnieku kooperatīviem, gan lielajiem pārstrādes uzņēmumiem, lai mēs varētu konkurēt eksporta tirgos. Piena ražošana ir eksporta nozare, tādai tai ir jāpaliek ar valsts palīdzību, citādi zemniekiem ievērojami būs jāsamazina govju skaits.“Zemnieki tikšanās laikā pārrunāja arī piena tiešās tirdzniecības nākotni. „Tiešo tirdzniecību nedrīkst ierobežot, taču Pārtikas un veterinārais dienests noteikti nevar pievērt acis uz tiešajā tirdzniecībā piedāvātā piena kvalitāti. Būtu jāveido nevalstiska organizācija, kas varētu iesaistīties gan attiecīgās likumdošanas pilnveidošanā, gan arī piena kvalitātes uzraudzībā,” teic LOSP piena grupas vadītāja Silvija Dreijere. „Aicināsim Zemkopības ministriju sakārtot likumdošanu, lai mājražotāji savu produkciju varētu tirgot bez ierobežojumiem.”Tika atsākta diskusija par nepieciešamību Latvijā organizēt vienu neatkarīgu piena laboratoriju. „Latvijā ir jānodibina viena piena laboratorija un jāpiespiež piena pārstrādātājus tajā veikt piena analīzes vai vismaz ir jāveido neatkarīga piena laboratorija,” tā S. Dreijere. Zemnieku saeimas (ZSA) priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja sacīja: „Ņemot vērā agroklimatiskos apstākļus, lopkopība ir perspektīvs bizness, taču kaut kas šajā sektorā tāpat kā Latvijas valsts ekonomikā joprojām ir pilnīgi nepareizi. To pierāda kaut vai situācija Latgalē. Uzņēmums „Preiļu siers” par mēnesī saražoto pienu daļai piegādātāju samaksas dokumentos norāda, ka atlīdzība ir 0,00 Latvijas latu par saražoto piena litru. Tātad ir izveidojusies klaušu vai dzimtbūšanas tipa sistēma, kad par mēnesi darba lauksaimnieki nesaņem nekādu atlīdzību. Turklāt uzņēmuma īpašnieks joprojām ir «Dienas Biznesa» publicēto pārtikas biznesa uzņēmēju miljonāru sarakstā. Situācija visā sektorā ir dramatiska, tādēļ lauksaimnieki paši meklē risinājumus, jo slīcēju glābšana nu ir pašu rokās.”

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Lauksaimniecība jādefinē par prioritāru

Kategorijas