Zeme, uz kuru reizi mūžā jāaizbrauc

2017. gada 21. aprīlis 00:00

759

Vārds Šrilanka raisās uz lūpām kā ūdenskritums no tropu zaļumiem aizaugušiem klinšainiem pakalniem. Tajā ir primitīvu bungu ritms un tikko aplietas tējas aromāts, safīra mirdzums un karija garša. Tas ir noslēpumains kā budistu mantra un kārdinošs kā deja uz oglēm. Līdzīgus aprakstus var lasīt tūrisma ceļvedī, bet patieso šīs zemes seju katrs bauda uz savas ādas.

Nabadzīgi, bet laimīgi
Baušķenieki Linda un Mārtiņš kopā ar ģimenes draugiem Raivo un Martu piecas dienas pavadījuši uz motorollera, traucoties pa salas dienvidu daļu, kur meklējuši no ļaužu masām apslēptāko pludmali, aci pret aci tikušies ar savvaļas radību, sastapuši visdažādāko tautību ļaudis un baudījuši nebeidzamus piedzīvojumus.

Tauta ir ļoti nabadzīga, bet ārkārtīgi laipna un pretimnākoša. Kādā reizē, kad ceļotāji piestājuši okeāna krastā, kā smej Marta, lai milzu viļņos liktu trūkties celulītam un bālajai ādai saule piešpricētu kādu bronzas pigmenta devu, iepazinušies ar Pereru ģimeni. Linda nav varējusi laiski nogulēt palmas ēnā un devusies gājienā gar piekrasti, vācot atkritumus kā īsta «pludmales sanitāre». Tūristes labo gribu pamanījusi Mali Perera, kas atsteigusies ar glāzi zaļa smūtija un smaidot angliski pateikusies – «thank you!». Brīdi vilcinājusies, Linda atzinusi, ka zaļais dzēriens ir tīkams un atspirdzinošs, un vēlāk visi aicināti uz pusdienām. Turpat pludmales smiltīs kurinātas kokosriekstu čaulas, uz kurām grilētas jūras veltes ar austrumniecisku pikantumu.

Uzspēlē futbolu
Pereru saimē aug četri dēli un meita, visi mitinās primitīvā celtnē, kur elektrību nodrošina vecs akumulators. To darbina dažas stundas dienā, par gultas vietu kalpo auksta klona grīda un lupatu kaudze, te nav smalkas vannas vai flīzēm klātu labierīcību. Neskatoties uz to, visi ir laimīgi, smaidīgi, par dzīvi nesūkstās, kā to bieži nākas dzirdēt mūsu tēvzemē. Iztiku pelna, nolasot tuvējo palmu kokosriekstus un ceļmalā pārdodot tūristiem.

Pereru bērni runā nevainojamā angļu valodā. Lai nedaudz atvieglotu pieticīgo ikdienu, Linda un Mārtiņš lielveikalā nopirkuši mājsaimniecībā noderīgas lietas, pārtiku un zēniem futbola bumbu. Par pēdējo bijis īpašs prieks – Mārtiņš uzņēmies trenera lomu, un uzrīkojuši kārtīgu futbola maču.

Lai dotos salas vidienē, ceļotāji nolēmuši uzticēties vietējam gidam Kemalam, kurš ar savu «pikapu» piekritis nepilnu nedēļu asistēt un parādīt «patieso Šrilanku». Senos laikos salu sauca par Serendibu, 18. gadsimtā angļu valodā parādījās vārds «serendipity», kas nozīmē negaidītu sakritību. Dienas laikā te var pārlapot veselu civilizācijas vēstures enciklopēdijas sējumu.

1200 pakāpieni tveicē
Baušķenieki izziņas ceļu sākuši ar Sigīriju – leģendām apvītu kalnu, pils kompleksu ar baseiniem, gaisa dārziem un sienu gleznojumiem. Sigīriju izveidojis asinskārais karalis Kašapa (m. ē. 477– 495), kas, lai nāktu pie varas, nonāvējis tēvu, turklāt no kalna padzinis mūkus, kas tur mierā un apskaidrībā mituši vairākus gadu simtus. Mūki par to Kašapam smalki atriebušies, atstājot Šrilankas vēsturē precīzus viņa melno darbu aprakstus.

Šrilankieši uzskata, ka grafiti pirmsākumi meklējami tieši Sigīrijā. Jau karaļa valdīšanas laikā apmeklētāji uz Spoguļa sienas rakstījuši gan pils krāšņuma slavinājumus, gan daiļavām veltītus pantus, kurus nu apmeklētāji var apbrīnot. Sigīrijas komplekss iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojumu sarakstā. 1200 pakāpieni trakajā karstumā baltiešiem bijis labs izturības pārbaudījums.

Otra lielākā Šrilankas pilsēta Kandi slavena ar UNESCO aizsardzībā nodoto Budas Zoba templi. Tā bijusi pēdējā singalu karaļa rezidence pirms krišanas angļu rokās.

Uzmanības centrā
Nākamajā dienā devušies uz Karalisko botānisko dārzu, kur sirds metusi prieka kūleņus par neaprakstāmo dabas skaistumu. Te varēja tīksmināties gan par pasaulē lielāko zināmo bambusu no Birmas, kas aug ar ātrumu 30 cm dienā, gan par kokosriekstiem, kas nogatavojas piecus gadus un sver 10 – 20 kg, gan par neaizsniedzamajiem sikspārņiem, kuru spārnu atvērums sasniedz 1,20 m. Tie karājas augstajos kokos un atgādina pilskalna krauķu koloniju, smejas baušķenieki.

Dārza celiņos eiropieši bijuši uzmanības centrā, it sevišķi skolēnu vēlme runāties angliski un fotografēties ar augumā brangākajiem svešiniekiem bijusi visuzbāzīgākā.

Zaļuma un miera meklējumos nokļuvuši reģionā, kur pa maigiem krūmiem noaugušiem pakalniem kā skudriņas krāsainās sarongās čakli rosās tējas lasītājas. Auto bremzes čīkstējušas kalnu serpentīnos. Ceļa malās ļaudis vairs netirgoja kokosriekstus, banānus un mango, bet gan sīpolus, ķiplokus un burkānus.

Ceilonas jeb Šrilankas tēja ieņem pirmo vietu eksportā. Tējas lasītājas esot tamilu sievietes no Dienvidindijas, kas ierodas te ar ģimenēm un smago darbu dara 12 mēnešus gadā, saņemot niecīgu samaksu. Valstī vidējā alga svārstoties ap 150 – 200 eiro mēnesī, turīgākie pelnot ap 400 eiro. Šrilankas tautsaimniecība balstās uz tējas un rīsu audzēšanu, kā arī zvejniecību un zemkopību. Svarīga ekonomikas sastāvdaļa ir tūrisms.

Mūspuses ceļotāji piedzīvojuši arī kāpienu Ādama virsotnē un savām acīm skatījuši «Pasaules galu» – elpu aizraujošu bezdibeni, secinot – šī zeme reizi mūžā būtu jāredz katram.

UZZIŅAI

Šrilankā ir pretēja braukšanas kustība, satiksme – haotiska.

Atrodas septiņi UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojumu sarakstā iekļautie objekti.

Sigīrijas kompleksa ieejas biļete – EUR 30.

Safari «Udavalawa» nacionālajā dabas parkā – EUR 20.

50 g Ceilonas zaļās tējas fabrikas veikalā – EUR 2,1.

Lētākā naktsmītne – EUR 12 vienai personai.

Dārgākā naktsmītne – EUR 25 vienai personai.

Gids ar auto – USD 65 dienā.

Ieteicams izvēlēties viesnīcu ar bezmaksas naktsmītni šoferim – gidam.

Vilciena biļete Nuvara Elija–Ella – EUR 0,40.

Vidējās ceļojuma izmaksas – EUR 50 dienā vienai personai.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Zeme, uz kuru reizi mūžā jāaizbrauc

Kategorijas