Komentāri: kārtējā veselības reforma

2017. gada 21. aprīlis 00:00

Kas varētu mainīties veselības aprūpes iestādēm, ģimenes ārstiem un pacientiem, ja tiks īstenota Veselības ministrijas pieteiktā reforma?

Ieceres labas
Mirdza Brazovska, Bauskas slimnīcas direktore:
– Veselības ministrijas pieteiktās reformu ieceres pagaidām ir tikai projekts, ko pašlaik apspriež nozarē, valsts institūcijās un sabiedrībā. Lai tas kļūtu par Ministru kabineta apstiprinātu plānu, ļoti daudz jāstrādā un jāpārliecina, ka šis modelis varētu nest pozitīvas pārmaiņas.
Pašlaik tas ir ministrijas redzējums, un reģionālo slimnīcu vadītāji strādā, lai varētu izpildīt plānā paredzēto. Tikšanās ministrijā būs arī šodien.
Ja tiks apstiprināts piedāvātais variants, Bauskas slimnīcā un apkaimes iedzīvotājiem iecerētās pārmaiņas nāks par labu. Tomēr reformas galīgā plāna izskats būs atkarīgs ne tikai no mediķiem, nozares organizācijām un ministrijas speciālistiem, bet arī no politiskajiem spēkiem un pirmsvēlēšanu situācijas.

Pret starpnieku
Līga Kozlovska, Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja:
– Ja primārajā veselības aprūpē reforma tiks virzīta pašreizējā redakcijā, lauku ārsti to neatbalstīs. Ja situācija nemainīsies, tuvākajā nākotnē lauku iedzīvotāji paliks bez veselības aprūpes, jo 85% ģimenes ārstu ir vecāki par 50 gadiem, 30% sasnieguši pensijas vecumu, un jaunie ārsti laukos strādāt negrib, jo atalgojums ir zems un infrastruktūra slikta.
Problēmu daļēji atrisinātu sadalījums – jo tālāk no Rīgas, jo lielāks finansējums. Līdzīgs modelis veiksmīgi darbojas Somijā, Portugālē un citās valstīs. Plānā ir derīga ideja par «ideālo» ģimenes ārsta praksi, kuras modelis paredz divas māsas vai ārsta palīgus, vecmāti un speciālistu komandu. Atbalstāma arī ideja, ka vienam ģimenes ārstam būs 1500 reģistrēto pacientu. Patlaban darba samaksas aprēķinos vidējā ģimenes ārsta un māsas slodze tiek rēķināta 1800 pacientiem, lai gan vidēji valstī pērn vienā praksē bija reģistrēti 1530 pacientu.
Ģimenes ārsti kategoriski iebilst pret primārās veselības aprūpes nodošanu pašvaldību pārziņā, jo tās būtu tikai starpnieces veselības budžeta pārdalē. Pašvaldību loma jāattīsta pakalpojumu pieejamībā.

Paļautos uz apdrošināšanu
Sarmīte Avota, dzīvo Iecavas novadā:
– Mediķu palīdzību pēdējā laikā nācies meklēt pašai un vest pie ārsta māti. Viņu ielika slimnīcā, kur notika visi izmeklējumi, un tikai viens bija jāgaida ilgāk.
Pati no janvāra gaidu rindā ultrasonogrāfijas izmeklējumu, un maijā būs tā laimīgā diena un stunda, kad varēšu veselību par valsts līdzekļiem pārbaudīt. Piecos mēnešos daudz kas var notikt, bet nav nekādas kavēšanās, ja par pārbaudi pacients gatavs maksāt pilnu cenu. Tad vizīte pie ārsta maksā 45 eiro, izmeklējums – vēl 40 eiro. Šaubos, vai to var atļauties pensionāri un cilvēki ar mazākām algām. Pat lielākā ģimenē, kur vairākums ir veseli strādājoši cilvēki, šādi izdevumi jāplāno laikus.
Es labprātāk piekristu obligātajai veselības apdrošināšanai, ja zinu, ka reizi gadā no saviem ienākumiem samaksāšu pāris procentus, bet jebkurā situācijā uzreiz saņemšu garantētu bezmaksas ārsta palīdzību. Pašlaik izdevīgākā situācijā ir tie, kam veselības polises apmaksā darbavieta, jo tā var atgūt daļu par medicīnas pakalpojumiem samaksātā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: kārtējā veselības reforma

Kategorijas