Augulis Bauskas novadu apmeklēt neplāno

2017. gada 21. aprīlis 00:00

164

Bauskas novada domes deputāti, pārstāvot vairāk nekā 20 tūkstošus novada iedzīvotāju, 6. marta domes sēdē aicināja valdību izsludināt ārkārtas stāvokli. Valsts pārziņā esošie grantsceļi bija neizbraucami, pa tiem atteicās pārvietoties produktu un izejvielu piegādātāju automobiļi. Lauku uzņēmēji nevarēja aizvest produkciju, ceļā kavējās skolēnu autobusi. Neatliekamās palīdzības auto brauca bez jebkādām garantijām sasniegt slimnieku.

Satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS), kuram partijas biedrs Ministru prezidents Māris Kučinskis uzdeva noskaidrot situāciju un pieņemt lēmumu, reakcijas nebija un nav joprojām. Bauskas novada dome līdz pat 20. aprīlim nebija saņēmusi ministra oficiālu atbildi uz vēstuli, kas U. Augulim nosūtīta 7. martā. Ministrs nav personīgi interesējies, kāds ir ceļu stāvoklis Bauskas novadā. Vien intervijā laikrakstam «Diena» 10. martā norādīja – kad sanāks laiks, tad uz Bauskas pusi aizbrauks. «Bauskas Dzīvei» 13. aprīlī izdevās panākt 45 minūtes ilgu tikšanos ar U. Auguli ministrijā Rīgā.

Kā lai iedzīvotāji tic savai valstij, tās vadītāju vēlmēm un spējai ārkārtas gadījumos reaģēt, ja vairāk nekā mēnesi uz viņu izmisušajiem palīgā saucieniem neviens nereaģē?
– Vēstule ir saskaņota (ministrs norāda uz divām aprakstītām A4 formāta lapām), ja ne šodien, rīt, respektīvi, pēc Lieldienām, to izskatīs Ministru kabinetā un tad atbildi nosūtīs.

Atbilde tiks sniegta teju pusotru mēnesi pēc ārkārtas palīdzības lūguma! Vai tas ir normāli?
– Tā nav mana personīgā atbilde, tā bija jāsaskaņo ar visām institūcijām, ministrijām. Tāda kārtība valstī ir, un tā bija jādara.

Tas nebija ikdienišķs lūgums nobruģēt desmit metrus no veikala līdz pastam, bet vairāk nekā 20 tūkstošu iedzīvotāju izmisuma palīgā sauciens! Vai tādos gadījumos nav jāreaģē ātrāk?
– Tāda situācija nav tikai Bauskas novadā. Tādas vēstules mēs saņēmām katru dienu.

Vai tajās visās bija novada domes lēmums par ārkārtas situācijas izsludināšanu?
– Vēstules ir visādas. Tomēr Bauskas domes deputāti droši vien negribēja, lai mēs aizslēdzam visus valsts ceļus novadā ciet. Tādēļ mēs reaģējām tā, kā to darījām visā valstī. Līdzko laika apstākļi ļāva, visā valstī ceļi tika intensīvi greiderēti.

Situācija ar valsts un pašvaldības grantsceļiem ir bēdīga. Apmēram 50 procentu brauktuvju ir sabrukušas. Tā ir Satiksmes ministrijas «saimniecība». Ko darīsit, saimniek, ar saviem īpašumiem?
– Mantojums ir tāds, kādu es esmu saņēmis, un ar to ir jātiek galā. Tiešām, vietējie grantsceļi ir ļoti sliktā stāvoklī. Kopš 2003. gadā likvidēts autoceļu fonds, ko es atceros vēl kā Dobeles rajona Bērzes pagasta vadītājs, visus šos gadus bijis ļoti liels līdzekļu iztrūkums. Ja salīdzinām pagājušo gadu ar šo, tad pagājušajā vairāk nekā 200 kilometru garumā notikuši remontdarbi uz visiem ceļiem Latvijā. Šogad spēsim izdarīt pat nedaudz vairāk, jo mums ir par 14 miljoniem eiro lielāks budžets nekā pērn.
Šogad turpināsies darbi uz grantsceļiem. Apmēram 60 kilometru garumā ceļus atjaunosim ar tā saucamo dubultās virsmas apstrādi. Taču tā neatrisina problēmas uz brauktuvēm, kur ir liela slodze. Mans uzdevums ir piesaistīt papildu finansējumu ceļiem. Viens no veidiem ir jau pērn pieņemtais lēmums, ja akcīzes nodokļos iekasētais finansējums ir lielāks, nekā plānots, tad šo papildu naudu novirza valsts grantsceļu programmai. Nākamajā gadā tie varētu būt papildu 18 miljoni eiro.

Savulaik autoceļu fondu likvidēja ļoti ātri. Kāpēc tagad tik grūti to atjaunot?
– Tā naudas daļa, kas savulaik bija iezīmēta ceļu fondā, tagad nonāk kopējā valsts budžetā. Ar to tiek finansētas arī visas svarīgās nozares. Ir tikai divi varianti – vai nu ir vairāk jānopelna, lai varētu vairāk naudas novirzīt ceļiem, vai arī jāsamazina finansējums citām nozarēm, lai naudu novirzītu brauktuvēm. Ja šie varianti nav īstenojami, mēs strādājam arī pie citiem scenārijiem. Vēl ir iespēja naudu aizņemties, vienalga, kādos fondos. Tas ļautu taisīt ceļu šodien un maksāt ilgākā termiņā.

Vai ir zināms, kad šo naudu varētu sākt izmantot?
– 21. aprīlī paredzēta plaša konference par finansējuma piesaisti valsts ceļiem. Tajā varētu vērtēt visus variantus, uzklausīt visu pušu viedokļus un izlemt, kā rīkoties.

Viens no jūsu mērķiem bija līdz šī gada beigām pabeigt visu valsts un pašvaldības ceļu inventarizāciju. Vai tas šķiet izpildāms uzdevums? Rundāles novads pērn rudenī pieņēma lēmumu par ceļa Pilsrundāle–Svitene pārņemšanu savā pārziņā un ir gatavs to saremontēt, bet valsts institūcijas vairāk nekā pusgadu nespēj sakārtot dokumentus.
– Ja īpašums tiek nodots citam īpašniekam, jābūt skaidriem noteikumiem. Nejauksimies tur, kur strādā eksperti! Es viņiem uzticos.

Bauskas–Rīgas šoseju eksperti un ceļu policisti atzinuši par noslogotāko un vienu no bīstamākajām valstī. Jaunas maģistrāles būve – tāls sapnis. Ko darīt pašlaik, lai tas nekļūtu par traģēdiju ceļu?
– Katram autovadītājam ir jāievēro ceļu satiksmes noteikumi. Tad arī uzlabosies drošība.

Ja esi «iespiests» starp piecām «fūrēm» priekšā un piecām aizmugurē, noteikumi nereti pārstāj darboties.
– Es pats esmu braucis pa šo šoseju. Es redzu, ka šoferi neievēro ne saliņas, ne ātrumu ierobežojošās zīmes. Ir jāturpina izglītot mūsu sabiedrību.

Labi, vainīgi ir vadītāji. Bet ir taču arī jāuzlabo drošība uz brauktuvēm! Un tas jau ir jūsu uzdevums.
– Par ceļa tehnisko risinājumu «Latvijas Valsts ceļu» (LVC) eks-perti domā. Ir arī paveikti darbi, piemēram, Tīnūžu ceļš, kur izbūvētas grubuļotās joslas. Tās disciplinē šoferus, atsevišķās situācijās arī brīdina viņus.

Es vaicāju par Bauskas, nevis Tīnūžu ceļu.
– Mani interesē, lai visi ceļi Latvijā attīstītos un būtu droši. Paskatāmies kaut vai Bauskas pusi – remontdarbi posmā uz Skaistkalni. Arī tas ir darbs satiksmes drošības uzlabošanā. Taču vienlaikus tas rada citu problēmu – uzlabojas transporta plūsma, un vadītājiem pastiprinās vēlme dziļāk nospiest gāzes pedāli. Mums atkal jādomā, vai Vecumniekos pirms apdzīvotās vietas uz maģistrāles jāizvieto «guļošie policisti».

Bauskas apvedceļš – vēl viena sāpīga tēma, kuram būves laiks plānots pēc gadiem desmit. Pašvaldība regulāri mēģina pārliecināt ministriju vienā satiksmes koridorā salikto apvedceļu un «Rail Baltica» dzelzceļa līniju būvēt vienlaikus. Ja nebūs apvedceļa, dzelzceļa līnijas būves laikā pilsētas infrastruktūra tiks pilnībā sagrauta.
– Tas jautājums ir resursos. «Rail Baltica» projektā nevar būt paredzēti līdzekļi apvedceļa būvei. Ja dzelzceļu pabeidz, kā plānots, laikā no 2026. līdz 2028. gadam, tad varētu vērtēt, cik ekonomiski pamatoti ir būvēt Bauskas apvedceļu. Pašlaik esam sākuši publiskās partnerības pilotprojektu Ķekavas apvedceļam. Ja tas veiksmīgi izdosies, tad mums jau tagad Nacionālās attīstības plānā ir trīs posmi, kur vēl partnerību izmantot. Lai iekļautu šajā sarakstā Bauskas apvedceļu, ir jāmaina Nacionālās attīstības plāns un transporta infrastruktūras attīstības plāns. Pašlaik pēc intensitātes un mērījumiem Bauskas projekts ir, manuprāt, kādā septītajā vietā.

Bauska jau tagad «smok» no tranzīta transporta sastrēgumos radītajām izplūdes gāzēm, no vibrācijām, trokšņiem. Ja kaut ko sāks pētīt tikai pēc dzelzceļa būves, tad pilsētai neko vairs nevajadzēs būvēt.
– Tam visam vajadzīga nauda. Ja mēs uz dzelzceļa būves sākumu spēsim nodrošināt finansējumu, tad varēsim plānot darbus pavisam citādāk.

Skaidrs, naudas nepietiek. Kā šķiet, vai pašreizējais finansējums nozarē tiek izlietots lietderīgi? Divi piemēri – 18 000 eiro vērtās drošības saliņas posmā Bauska–Grenctāle, kas izrādījies nekvalitatīvs projekts brāķa izpildījumā. Otrs – dubultie apdzīvoto vietu apzīmējumi. Pilsētas vai ciema nosaukums un tad vēl plāksnīte ar siluetiem. Stabiņš, plāksnīte, uzstādīšana – tas viss kopā maksā apmēram 100 eiro. Jaunie apzīmējumi apdzīvotajām vietām visā valstī – maksās miljonus laikā, kad nav naudas grantsceļu remontam.
– Tā ir viena lieta, kur var piekrist. Mēs pagājušajā gadā daudz darījām, lai uzlabotu tieši LVC darbu organizēšanu. Pērn LVC ietaupījuši administratīvos resursus, kurus mēs varam novirzīt ceļiem. Nereti jautājums nav tik daudz naudā, cik plānošanā un darbu organizācijā vai kvalitatīvu preču iepirkšanā. Apdzīvoto vietu jaunās norādes plāksnītes nav nekas dīvains. Ja Saeima pieņem likuma grozījumus, ka tā tam ir jābūt, tad mums ir jābūt likumpaklausīgiem un jāpilda šīs prasības. Mums ir jādzīvo līdzi laikam, to taču arī nevar noliegt.
Lielāks izbrīns cilvēkiem ir par to, ka mums regulāri jāorganizē virsmas apstrāde valsts galvenajos autoceļos, kuri savulaik rekonstruēti par Eiropas naudu. Daudz kur šķiet, ka brauktuve ir vēl laba, tomēr virsma tiek mainīta. Tās ir naudas devēja, šoreiz ES, prasības, kuras nevaram ignorēt. Tā atkal ir nauda, kas aiziet no kopējiem resursiem.

To iedzīvotāji ir sapratuši. Viņi to pieņem. Grūtāk izprast, kādēļ «Latvijas Autoceļu uzturētājs» (LAU) izsludinājis iepirkumu medijiem par vairāk nekā 20 000 eiro, lai skaidrotu sabiedrībai, kā notiek ceļu uzturēšana, remonts, kā pa ceļiem pareizi braukt. Laikā, kad laukos grantsceļi sabrukuši, avīzēs rakstīs un radio stāstīs, kā pareizi pa tiem braukt?
– Nezinu, kuriem cilvēkiem tas šķiet dīvaini. Manā rīcībā ir pētījumi, kuros vairāk nekā 90 procentu respondentu prasa, lai būtu informācija gan par uzstādītajām ceļa zīmēm ar svara ierobežojumiem, gan par transporta kustības ierobežojumiem vispār. Cilvēkus interesē, kur un kāda tehnika strādā, kurā laikā notiks bedrīšu remonts, kad būs greiderēšana. To prasa sabiedrība, un mūsu pienākums ir informēt par notiekošajiem un plānotajiem darbiem. Es domāju, ka cilvēki būs ļoti priecīgi, ja viņi, piemēram, internetā redzēs, ka tajā un tajā dienā ceļš tiks vai nu greiderēts, vai virsma tiks uzlabota. Tas ļoti svarīgi ir arī uzņēmējiem, plānojot savus darbus.

LAU nesen paziņoja, ka grants-ceļi Latvijā paredzēti sezonālai lietošanai. Kā to jūs komentētu?
– Neesmu šādu apgalvojumu dzirdējis, tādēļ to nekomentēšu. Ceļus pie mums lieto visu gadu. Tomēr nevar noliegt, problēmas uz grantsceļiem ir, īpaši pavasarī. Tas, ko es jau iepriekš minēju, ka 26 gadus šīs brauktuves nav pienācīgi uzturētas, ir fakts. Paskatāmies Brunavas ceļu, par kuru es painteresējos. Pēdējie rekonstrukcijas vai remonta darbi tur ir veikti 1975. gadā. Turklāt padomju laikos tika sabūvēti šie platie ceļi. Mums Latvijā dažviet laukos ir 12 metrus plati grantsceļi. Tas arī ietekmē to uzturēšanas izmaksas. Tāpēc pagājušajā gadā pēc mana ieteikuma sākta ceļu profilu, grāvju atjaunošana, lai mums nav jātērē lieki resursi pārmērīgi platu brauktuvju uzturēšanai.

Bauskas novadā pērn šādi darbi veikti vien pāris kilometru garā posmā.
– Mums ir jārēķinās, ka valstī kopumā ir vairāk nekā 11 tūkstoši kilometru, kas jāsakārto. Tādēļ nevaru es runāt tikai par vienu Bauskas novadu.

Varbūt tad jums jāsaņemas un jāpasaka, ka laukos uzņēmējdarbībai nav vietas, jo valsts nespēj nodrošināt pienācīgu infrastruktūru. Tad ļaudis zinās, ka nav ko tērēt lieki laiku un spēkus, bet jāpārceļas no laukiem projām.
– To es neteikšu. Es neesmu tādu ekspertu kā, piemēram, Rungainis viedokļu piekritējs, ka mums visiem ir jādzīvo tikai Rīgā vai tās tuvumā. Es pats esmu no laukiem un uzskatu, ka uzņēmējdarbībai ir jāattīstās visā Latvijā.

Tad kāds būtu jūsu vēstījums lauku uzņēmējiem?
– Mēs iesim uz to, lai ceļus sakārtotu. Lai cilvēkiem nebūtu jāinteresējas, kurš ir valsts, kurš pašvaldības ceļš. Lai iedzīvotāji varētu normāli pārvietoties, lai bērni brauktu uz skolu, uzņēmēji lai var vadīt uzņēmumus.

Vai Brunavas pagastā «Kāpostnīca» un biešu pārstrādes uzņēmums oktobrī varēs izvest savu produkciju, jo ceļš nebūs tāds, kāds tas bija šogad februārī?
– Līdz tam ir jāstrādā, lai tas tiešām tā arī būtu.

Jūs to viņiem apsolāt?
– Es nesolu to, ko es nevaru izdarīt. Bet to, ko es esmu teicis un solījis, ka, tikko laika apstākļi ļauj, ceļu uzturēšana visā Latvijā tiks nodrošināta, tas, manuprāt, arī notika. Arī remonti, kur to ļāva laika apstākļi, ir sākti.

Kad esat gatavs atbraukt uz Bausku un to pateikt arī pašiem uzņēmējiem?
– Jā, es braucu un tiekos ar iedzīvotājiem visā Latvijā. Konkrēts laiks, kad varētu atbraukt uz Bausku, man pašlaik nav paredzēts.

Kā jums šķiet, vai jums būs izdevies pārliecināt Bauskas novada iedzīvotājus, ka viņiem pārskatāmā nākotnē būs labāki grantsceļi un protestējot nav jāaptur tranzīta kustība uz A7?
– Es varu apliecināt, ka ceļi man ir prioritāte un tanī virzienā mēs arī pašlaik intensīvi strādājam, lai no tās bedres, kurā mēs 26 gadu laikā esam iekrituši, virzītos ārā uz sakoptiem ceļiem. Tagad varam teikt, ka valsts galvenie ceļi un reģionālās brauktuves, kur mums Eiropas Komisija ļauj izmantot savus līdzekļus, katru gadu uzlabojas. Man svarīgi, lai būtu arī vietējie ceļi.

UZZIŅAI

Valsts pārziņā esošo grantsceļu stāvoklis:
8% ir labā tehniskajā stāvoklī,
50% ir apmierinošā tehniskajā stāvoklī,
42% ir sliktā tehniskajā stāvoklī.

Katru gadu no grantsceļiem noput 1 cm grants.

Vairāk nekā 20 gadus uz grantsceļi nav remontēti, notikusi tikai ikdienas uzturēšana.

Avots: «Latvijas Autoceļu uzturētājs».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Augulis Bauskas novadu apmeklēt neplāno

Kategorijas