Pareizās veiksmes formulas nav

2017. gada 18. aprīlis 00:00

328

Vecumnieku tautas nama mazajā zālē šovakar, 18. aprīlī, seminārā «Pirmie soļi uzņēmējdarbībā» tiekas jaunie uzņēmēji, Bauskas biznesa inkubatora un finanšu institūcijas «Altum» speciālisti.

Līdzīgi semināri Bauskā bijuši vairākas reizes, interesentu pulks ir aizvien lielāks. Ierodas cilvēki, kas jau nodarbojas ar uzņēmējdarbību vai vēlas to sākt.

Projektus īsteno paši
Pēdējā tikšanās reizē tika aktualizētas uzņēmējdarbības kļūdas. Stāstnieki bija ļoti pieredzējuši uzņēmēji – SIA «Bauskas alus» valdes priekšsēdētājs Vladimirs Barskovs un SIA «Spals» valdes loceklis Jānis Nudiens. Viņus izvaicāja vairāk nekā 15 cilvēku.

«Man nebija citas izejas kā kļūt par uzņēmēju,» atzīst Vladimirs Barskovs, kas SIA «Bauskas alus» sāka strādāt 1999. gadā. Viņš ļoti augstu vērtē vadības komandu: «Bija grūtības ar dzērienu «Veselība», taču mums ir ļoti laba komanda – tā izdomāja, kā atrisināt problēmas. Visus projektus īstenojam pašu spēkiem.»

SIA «Bauskas alus» darbojas piesātinātā tirgū – pašlaik Latvijā izsniegtas 42 alus ražošanas licences, lielāko tirgus daļu kontrolē veikalu tīkli. «Uzcenojums tur ir 35 – 55 procenti, ar to jārēķinās. Ar jaunu piedāvājumu veikalos iekļūt grūti, prasa bonusus un atlaides. Šajā tirgū darboties ir sarežģīti, bet mums izdodas,» stāsta V. Barskovs.

Uzņēmums attīstītās, metinātājiem un atslēdzniekiem visu laiku ir, ko darīt. «Vīriem ir daudz darba, jo uzņēmums atrodas vecā ēkā, nepārtraukti kaut ko rekonstruējam un mainām. No 1981. gada alus darītavas palikušas tikai sienas, pārējais ir rekonstruēts,» stāsta SIA «Bauskas alus» valdes priekšsēdētājs.

Ar patriotismu nepietiek
«Man patīk ražošana. Ir prieks, ka varu ko paveikt. Reizēm pārdošanas cena ir tuvu pašizmaksai, bet ir gandarījums par labi paveiktu darbu. Tomēr patriotisma pēc stutēt produktu nav prātīgi, tas ir sava veida stulbums,» stāstījumu sāk Jānis Nudiens, SIA «Spals» valdes loceklis. Viņš uzskata, ka uzņēmējam jābūt optimistam, kas ir pārliecināts, ka ideja nesīs peļņu. Veiksmīgai darbībai jāpiesaista grāmatvedis un ekonomists, kas ir pesimisti. Ja viņi saka, ka būs peļņa, var sākt biznesa projektu.

«Nevajag obligāti grāmatvedi pesimistu. Parunā ar baņķieri par kredītu, un viņš liks paskatīties uz projektu reāli,» ieteica Mārīte Lazdiņa no finanšu institūcijas «Altum».

J. Nudiens uzsvēra, ka jābūt gataviem pārmaiņām. Viņa vadītais uzņēmums sāka darbu kā laba galdnieku komanda un pārtapa par spēcīgu ražotāju. «Ir konstruktori un iekārtu operatori, katram ir savs darbs. Sākums bija ļoti grūts, nevienā skolā par to nemāca,» teic SIA «Spals» valdes loceklis. Uzņēmumā ir speciāla vadības programma, kas izmaksāja gana daudz un prasīja gandrīz četrus gadus, kamēr to pielāgoja darbam, bet tagad tā ļoti palīdz.

Mainīgā biznesa vide
Uzņēmēji atzīst, ka kļūdu ir mazāk, pielāgojoties biznesa videi, tomēr vide nepārtraukti mainās.
Par dzīves pārmaiņām stāsta V. Barskovs: «Savulaik vadīju Liepājas sadzīves pakalpojumu kombinātu – 1200 cilvēku kolektīvu. 1989. gadā jutu, ka viss beidzas. Pārvācos uz Rīgu, ar domubiedriem nodibinājām kooperatīvu. Sākumā bija viegli – strādājām ar Krievijas un Kazahstānas tirgu. Kad Latvija kļuva neatkarīga, tirgu aizvēra. Pārvācos uz Maskavu, lai turpinātu darboties, bet 1998. gada 18. augustā Krievijā bija defolts, un bizness beidzās.»
Ar savu pieredzi dalījās J. Nudiens: «Pirms diviem gadiem Francijā nogranda sprādzieni. Pēc tam pusgadu no turienes nebija neviena pasūtījuma. Pēc gada sadarbība atjaunojās. Neviens nevar paredzēt, kā būs. Ja vienlaikus nav vairāku tirgu, nevar izvilkt.»

Jaunu vai vecu ēku?
Viena no aktuālākajām diskusijām parasti ir par to, vai uzņēmējdarbību sākt vecā vai jaunā rūpnīcā. V. Barskovs ir pārliecināts: «Lētāk un izdevīgāk ir celt jaunu. Tagad ēkām ir labāka siltumizolācija, mazāki uzturēšanas izdevumi.» Tomēr viņš piebilst, ka rūpīgi jāvērtē katra situācija. Ja paredzēts sākt ar nelielām telpām un pamazām paplašināties, tad labāk iegādāties lielu, vecu ēku.

Kredīts vai pašu līdzekļi?
Par kredītu nozīmi stāsta J. Nudiens: «Ražošanā visu laiku ir jāiegulda. Nav tā, ka par vienu iekārtu samaksā kredītu un neko jaunu nevajag. Strādāt tikai ar savu naudu ir grūti. Nebaidieties ņemt kredītu, bet svarīgi, lai grāmatvedis-pesimists atzīst, ka tas ir to vērts.»
V. Barskovs atklāja, ka «Bauskas alum» bija ļoti sarežģīti iegūt pirmo kredītu. Uzņēmumā joprojām rēķinās, ka būs jāņem kredīti. Atšķirībā no 15 gadu senas pagātnes tagad bankas pašas tos piedāvā.

Precīzi aprēķini un plānošana – vai ir pareizā formula?
«Formulas, kā visu darīt pareizi, nav. Cilvēki no malas redz tikai pareizos lēmumus.
Par nepareizajiem uzņēmēji nestāsta,» saka Jānis Nudiens. Komersanti uzsver, ka
ikvienam biznesa projektam jābūt ļoti pareizi aprēķinātam, tikai tad ir jēga ķerties pie darba.
«Savulaik ap simts tūkstošiem eiro ieguldījām ūdens un limonādes līnijās, bet produktus nepirka. Ražojām labas preces, taču konkurence bija milzīga. Pārtraucām to darīt, tagad līnijas stāv dīkā. Sapratām, ka mazie uzņēmumi var ražot tikai augstas kvalitātes produktus,» stāsta V. Barskovs.
J. Nudiens pastāstīja par loģistikas problēmām. Uzņēmējam bijusi iecere mēbeles eksportēt uz Austrāliju. Kad aizvesta pirmā krava, viss no karstuma bijis salipis. Noskaidrots, ka mēbeļu eksportētāji savai produkcijai pērk konteineru vietas vidējos stāvos, kur nav tik karsti. Kad aiztransportēta otrā krava, visas dzelzs detaļas izrādījušās sarūsējušas. Atklājies, ka tur lielāks mitrums. Bijis vēl kāds gadījums – dizainers pasūtījis mēbeles, kas bijušas nedaudz platākas par vienu eiro paleti. To pārvadāšanai bija nepieciešamas divas paletes, un izdevumi par transportēšanu auguši dubultā.

Jāuzmanās ar nodokļiem
Abi uzņēmēji pievērsa uzmanību nodokļu sistēmai. «Mums ir Valsts ieņēmumu dienesta vadītājas vēstule, ka esam 3000 godprātīgo nodokļu maksātāju vidū. Nav skaidrs, kas notiek ar pārējiem uzņēmējiem,» izbrīnīts bija J. Nudiens. Viņš brīdināja, ka janvārī katru gadu uzrodas kāds jauns nodoklis, par kuru parasti ir visai maz informācijas, tāpēc nezināšanas dēļ dažkārt nākas saņemt sodu. «Ik pa brīdim nepelnīti mūs noper,» stāsta
SIA «Spals» vadītājs.
V. Barskovs uzskata, ka Latvijā ir lieli nodokļi darba ņēmējiem un tie sadārdzina darbaspēka izmaksas. Aizvien biežāk tiek lemts par ražošanu ārpus Latvijas – tā ir lētāk.

Kā noturēt darbiniekus?
Nauda darbiniekiem ir svarīga, taču tā nav pati nozīmīgākā. Uzņēmēji uzskata, ka lielākā vērtība ir labs kolektīvs.
Par darbiniekiem jādomā ilgtermiņā. «Neskatos uz diplomu, ikviena dokumenta segums ir šī cilvēka spējas un prasmes. Mēs atradīsim, izskolosim jaunus darbiniekus, radīsim interesi strādāt. Pēc gadu ilgām mācībām viņi kļūst par meistariem un uzņēmumam nes peļņu. Uzreiz dabūt speciālistu izdodas ļoti reti,» stāsta J. Nudiens.

UZZIŅAI

SIA «Bauskas alus» – alus un bezalkoholisko dzērienu ražotāja. Uzņēmumā strādā 65 cilvēki, apgrozījums – ap 5 miljoniem eiro, no tiem 1,8 miljoni tiek maksāti nodokļos.

SIA «Spals» – mēbeļu ražotāja Iecavas novadā. Nodarbināti 35 cilvēki, apgrozījums ap 1,5 miljoniem eiro, no tiem 180 – 200 tūkstošus eiro maksā nodokļos.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pareizās veiksmes formulas nav

Kategorijas