Iedzīvotāju viedoklim nav pielietojuma

2017. gada 18. aprīlis 00:00

503

Trīs mēnešus – no 2016. gada 1. novembra līdz 2017. gada 31. janvārim – Bauskas novada iedzīvotājiem bija iespēja sabiedriskajā apspriešanā paust viedokli par azartspēļu organizēšanu novadā. Marta beigās domes sēdē novada administrācijas izpilddirektora vietniece Ineta Ruhocka iepazīstināja deputātus ar rezultātiem.

Aktīvākās ir sievietes
Pašvaldībā bija saņemtas 619 aizpildītas anketas. Vairākas no tām bija nepilnīgas, tādēļ datu apstrādei izmantoja 489 anketas. 352 anketas bija iesniegušas sievietes, vīriešu aktivitāte bija par pusi mazāka – pareizi aizpildītas bija 138 aptaujas lapas. Aktīvākie bija baušķenieki un Īslīces pagasta iedzīvotāji. Tikai četras personas bija norādījušas, ka ir no Dāviņu pagasta.

Septiņi aptaujas lapu aizpildītāji kā deklarēto dzīvesvietu bija norādījuši Rundāles novadu, seši bija rīdzinieki. Piecas anketas uz Bausku atceļoja no Iecavas novada. Pašvaldība pateicas visiem iedzīvotājiem par atsaucību, tomēr datu apstrādei šos viedokļus neizmantoja.

Iztērēti vairāki simti
Pašvaldība apspriešanas rīkošanā ieguldījusi vairākus simtus eiro. Tika nodrukātas 3000 anketas, kuras nonāca pie pilsētniekiem. Kopā ar ikmēneša komunālajiem rēķiniem tās izplatīja SIA «Vides serviss» un SIA «Īslīces ūdens». Anketas bija pieejamas pagastu pārvaldēs, bibliotēkās.

Domes sēdē pēc I. Ruhockas ziņojuma par apspriešanas rezultātiem izvērsās neliela diskusija, kurā pretēju viedokli pauda sevi par opozīciju dēvējošie deputāti. Pārmetumus izpelnījās pagastu pārvalžu vadītāji, kuri neesot pietiekami aktīvi rosinājuši iedzīvotājus paust savu viedokli anketās. Pieci simti aizpildītu veidlapu liecina arī par iedzīvotāju neieinteresētību, sabiedrības attieksmi pret lietām, par kurām citā vidē tiek diskutēts skaļi un noraidoši.

Vairāki deputāti šo apspriešanu novērtēja kā nelietderīgu naudas iztērēšanu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka sabiedrības pausto viedokli nevar izmantot kā spēcīgu argumentu, piemēram, lai slēgtu kādu no pilsētā esošajām azartspēļu zālēm. Šāda rīcība pašvaldību iesaistītu bezcerīgā tiesvedībā, kurai atkal būtu jātērē nodokļu maksātāju nauda.

Daži tautas kalpi tomēr uzskatīja, ka aptaujas dati varētu kalpot kā arguments, pašvaldībai rosinot ierēdņus galvaspilsētā veicināt izmaiņas likumos. Tieši normatīvo dokumentu nepilnības pašvaldību kavē pieņemt lēmumus, kurus no tām gaida iedzīvotāji.

Vērtē divus objektus
Anketās iedzīvotājus lūdza paust viedokļus par pilsētā esošajām šāda veida izklaides vietām Pionieru ielā un Salātu ielā.

Aptaujātie uzskata, ka lielveikalu kompleksā esošā spēļu zāle rada iedzīvotāju interešu aizskārumu. Šī spēļu zāle veicina no azartspēlēm atkarīgo iedzīvotāju skaita pieaugumu. Tādējādi pasliktinās viņu ģimeņu materiālais stāvoklis. Spēļu zāles atrašanās vietā, ko daudzi atzīst par Bauskas pilsētas centru, rada draudus iedzīvotāju drošībai, tiek traucēta sabiedriskā kārtība. Šis objekts atrodas arī izglītības iestāžu un dzīvojamo ēku tuvumā. Bija arī neliels skaits respondentu, kuri iepriekšminētās negācijas uzskatīja par nebūtiskām.

Atbalstoši priekšlikumi
Līdzīgi viedokļi tika pausti arī par spēļu zāli Salātu ielā. Salīdzinot šīs abas izklaides vietas, sabiedrība lielāku noliegumu paudusi tieši par spēļu zāli līdzās lielveikalam «Rimi». Iedzīvotāji tika aicināti izteikt priekšlikumus, ko pašvaldībai vajadzētu darīt, lai ierobežotu azartspēļu industrijas izvēršanos pilsētā. Anketās izskan mudinājums nepieļaut atļauju izsniegšanu jaunu zāļu atvēršanai, kā arī ierādīt esošajām citu vietu.

Deviņi respondenti ieteica pašvaldībai veicināt azartspēļu uzņēmējdarbības attīstību novadā. 19 respondentiem pašreizējā situācija azartspēļu jomā novadā šķita pieņemama.

Atkarīgo pacientu nav
Organizējot apspriešanu, pašvaldība gādāja atbildes no dažādām institūcijām par Bauskas novada iedzīvotājiem, kuriem konstatēta patoloģiska tieksme uz azartspēlēm. Slimību profilakses un kontroles centrs vēstī, ka laikā no 2013. līdz 2015. gadam nav ziņu par Bauskas novadā deklarētām personām, kurām būtu ārstēta azartspēļu atkarība. Arī Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā atbildēja, ka 2016. gadā no Bauskas novada neviens iedzīvotājs nav vērsies pēc palīdzības saistībā ar atkarību no azartspēlēm. Arī Bauskas slimnīcā nav reģistrētas personas saistībā ar atkarību no azartspēlēm.

Taču ir pacienti, kas palīdzību meklē ne tikai valsts iestādēs, bet arī pie privāti praktizējošiem narkologiem, psihiatriem, psihoterapeitiem vai psihologiem. Tāpēc nav iespējams pilnībā apzināt statistiskos datus. Tādēļ pašvaldībai nav oficiālu datu, kas noliegtu vai apstiprinātu informāciju par novada iedzīvotājiem, kas ārstējas no azartspēļu atkarības.

UZZIŅAI

Atbilstīgi likumam «Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli» pašvaldības budžetā tiek ieskaitīti 25% no azartspēļu nodokļa ienākumiem par azartspēlēm, kuras tiek organizētas attiecīgās pašvaldības teritorijā. 2017. gadā Bauskas novadā azartspēļu nodokļa ieņēmumi plānoti 47 277 eiro jeb 0,2% no kopējiem pamatbudžeta ieņēmumiem.

Kavē normatīvie akti
Skaidro Bauskas novada administrācijas juridiskās nodaļas vadītājs Modris Mākulēns:
– Tiesu kalendāros ir ļoti daudz lietu, kurās tiek pārsūdzēti pašvaldību lēmumi par atteikumu atvērt vai nu jaunas spēļu zāles, vai arī papildināt esošās zāles ar totalizatoru un derību likmju pieņemšanas vietām.
Valstī spēkā esošā likumdošana rada lielu apgrūtinājumu pašvaldībām. Noteikts, ka vietējai varai katrā konkrētā gadījumā jāvērtē, vai azartspēļu organizēšana uzņēmēju izraudzītajā vietā nerada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu. Taču likumā valsts nav noteikusi konkrētus kritērijus, apstākļus, kuriem pastāvot ir konstatējams interešu aizskārums. Tas veicina haosu, rada neizpratni iedzīvotājos.
Saprotama pašvaldības deputātu vēlme sevi labi pozicionēt iedzīvotāju priekšā. Tādēļ arvien biežāk tiek pieņemti lēmumi atteikt spēļu zāļu atvēršanu vai paplašināšanu. Taču tas viss beidzas ar jauniem tiesu procesiem.
Mans ieteikums – ir jāgroza Azartspēļu un izložu likums. Tajā
likumdevējam skaidri un precīzi jādefinē kritēriji, pastāvot kuriem ir konstatējams būtisks valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārums. Iedzīvotāju aptaujām un to
rezultātiem nav nozīmes. Sabiedrības absolūtā vairākuma noliedzošā, negatīvā attieksme pret azartspēlēm ir vispārzināma un nevienam nav jāpierāda.

IGAUNIJAS PIEREDZE

Igaunijā ir mazāks spēļu zāļu skaits, pateicoties valsts likumiem, un azartspēļu biznesa pārstāvji ar pašvaldībām pēdējos gados netiesājoties. Kaimiņvalstī ir ap 60 kazino un spēļu zāļu ar apmēram 2200 spēļu automātiem, tas ir piecreiz mazāk nekā Latvijā. Latvijā šādu izklaides vietu ir piecreiz vairāk, tostarp ap 8500 spēļu automātiem.
Astoņos gados Igaunijā notikusi ievērojama spēļu zāļu skaita samazināšanās. Tam iemesls, visticamāk, ir spēkā esošie likumi. Lai Igaunijā atvērtu jaunu vietu totalizatoram, azartspēļu uzņēmējiem jālūdz jauna atļauja šai spēļu vietai. Igaunijas Azartspēļu uzņēmumu asociācijas un Finanšu ministrijas veiktās aptaujas liecina, ka valstī būtiski samazinās problemātisko spēlētāju skaits. Tas saistāms ar sabiedrības informētību par azartspēļu riskiem, samazinātu kopējo azartspēļu vietu skaitu, reklāmas ierobežojumiem. Igaunijā ir arī centralizēts saraksts ar problemātiskajiem spēlmaņiem, kas ir populārs viņu uzvedības kontroles mehānisms.
Igaunijas Azartspēļu uzņēmumu asociācijas vadītājs Teniss Rītels uzsver, ka pirms jaunā Azartspēļu likuma stāšanās spēkā pašvaldības esot bijušas subjektīvas pret nozari, kas nu vairs neesot iespējams. Par subjektīviem faktoriem viņš sauc pašvaldību izteiktās bažas, ka azartspēļu vietas varot radīt cilvēkiem atkarības problēmas vai arī veicināt noziedzību. Tagad likums ir ļoti konkrēts, un pašvaldības to ievēro.
Avots: la.lv.

Aptaujas dalībnieku vērtējums anketās

Spēļu zāļu apmeklētāji piemēslo Bausku, apgāž atkritumu konteinerus, izārda sētnieku veidotās lapu kaudzes.

Notiek kautiņi, tiek lietots alkohols, apmeklētāji kārto dabiskās vajadzības uz ielas pie spēļu zāles. Nereti tuvumā ir pievemts, apkārtne piesārņota ar tukšām alkohola pudelēm.

Spēļu zāles rada atkarību, slimīgas tieksmes, degradē personību.

Tajās atļauj spēlēt smagā alkohola reibumā, notiek tirdzniecība ar alkoholu 24 stundas diennaktī.

Azartspēļu vietas jāierīko ārpus pilsētas. Tām jābūt tuvu pie kārtības iestādēm, bet ne pie dzīvojamām mājām.

Jādomā par jaunām, radošām darba vietām novadā, nevis par azartspēļu biznesa paplašināšanu. Pilnībā jālikvidē jebkādas attīstības iespējas azartspēļu, izložu un totalizatoru biznesam mūsu novadā. Ar to mēs palīdzēsim atkarīgajiem cilvēkiem vieglāk atbrīvoties no iespējas spēlēt. Man ļoti tuvs cilvēks bija spiests pamest Latviju un aizbraukt uz kādu valsti, kur azartspēļu nav. Ar viņu pašlaik viss ir labi.

Jāaizliedz azartspēles māmiņām, kurām ir nepilngadīgi bērni.

Tirdzniecības centrā «Rimi» strādājošajiem un pircējiem visu laiku ir jāelpo tabaka. Vai tas ir normāli, ja nespēj nodrošināt pat tik elementāru lietu?

Cilvēki attālinās no patieso problēmu risināšanas.

Bauskas novadā trūkst izklaides iespēju, kas nedegradē. Ļoti trūkst izklaižu maziem bērniem – spēļu un rotaļu istabu. Jauniešiem varētu būt tematiskās kafejnīcas, kino, «Kvesta» istabas, brīvā skatuve ar tematiskajiem pasākumiem, lekcijām.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Iedzīvotāju viedoklim nav pielietojuma

Kategorijas