Kas manā maciņā?

2017. gada 13. aprīlis 00:00

162

Pasaules Banka izskaitījusi visu zemeslodes iedzīvotāju ienākumus un izdevumus un secinājusi, ka pasaulē ir aptuveni 1,2 kvadriljoni naudas vienību – skaitlis ar 15 cipariem aiz komata jeb 1 200 000 000 000 000 dolāru, kas ik dienas cirkulē mūsu rokās un bankas kontos. No šķietami nereālās summas tikai 80,9 triljoni dolāru ir skaidrā naudā – banknotēs un monētās. Pārējā nauda ir šķietama, jo apgrozās tikai virtuālajā vidē – internetā.

Krāt nav viegli
Svarīgi, kāda ir cilvēku attieksme pret naudu. Vai Latvijas iedzīvotāji rūpīgi kontrolē savas finanses? Cik daudziem nauda paliek neiztērēta? Kā krāt naudu, un cik dziļi bankas drīkst «rakņāties» pa mūsu kontiem un ienākumiem?

Daļa mūsu valsts iedzīvotāju pārtiek no minimāliem ienākumiem, līdz ar to uzkrājumu veidošana ir ļoti sarežģīta. Labklājības ministrijas apkopotie dati liecina, ka 2016. gada nogalē 7,9% Latvijas iedzīvotāju bija bezdarbnieki, kas aptuveni 207 dienas jeb septiņus mēnešus pavadījuši bez darba. Centrālā statistiskas pārvalde 2016. gadā saskaitījusi, ka mēneša vidējie ienākumi vienai mājsaimniecībai Latvijas pilsētās ir 1032,79 eiro, laukos – 910,95 eiro. Lai arī summa izskatās pieklājīga, jāatceras, ka jāapgādā visi ģimenes locekļi, līdz ar to katrai ģimenei pašai jālemj, vai veidot uzkrājumus.

Populāra ir sīknaudas krāšana, kas neizrauj lielu robu finansēs, jo monētu trūkumu makā īpaši nejūtam. «Kad vēl Latvijā norēķinājās ar latiem, krājām sīknaudu īpašai dāvanai. Savam jaunākajam bērnam uzdāvinājām lādi ar sīknaudu viņa dzimšanas svarā – 3,5 kilogrami. Ģimenē smejamies, ka tā ir pirmā iemaksa universitātei, kad viņš pieaugs,» stāsta Judīte. Viņa piebilst, ka sakrāt nav bijis grūti, ja vien katru dienu atceras iztīrīt maku no sīknaudas. Krāšanā iesaistījušies abi vecāki un divi vecākie bērni, rūpīgi atlasot skaistākās viena un divu santīmu monētas.

Svarīga drošība
Bieži dzirdēti stāsti par cilvēkiem, kas rūpīgi krājuši nebaltai dienai, taču dažādu iemeslu dēļ naudu zaudējuši. Viens no iemesliem ir naudas maiņa vai pēkšņa vērtības krišanās, kad par mājās noslēpto krājumu vairs neko nevar iegādāties. Gadās, ka nebaltā diena, kam nauda paredzēta, atnāk ar kādu dabas stihiju vai nelaimi, piemēram, ugunsgrēku, kad naudaszīmes tiek sabojātas un nav lietojamas.
Tādēļ finanšu eksperti iesaka naudu glabāt bankā. «Nauda būs pasargāta no zagļiem, mājdzīvniekiem un dabas stihijām. Paveras plašākas iespējas līdzekļu izmantošanai – vienkāršāk samaksāt rēķinus un pārskaitīt naudu draugiem, kontrolēt tēriņus un kontu atlikumu internetbankā vai mobilajā bankā, var veidot uzkrājumus, par to saņemot procentu ienākumus,» skaidro «DNB bankas» pakalpojumu vadītājs Jānis Dambergs.

«DNB bankā» novērots, ka par populārāko veidu kļūst uzkrājums ar dzīvības apdrošināšanu, kas ir ilgākam termiņam un par kura iemaksām var atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Rūpīgi apdomā
Tā sauktajos treknajos gados, kad ienākumi bija prāvāki, daudzi steidza pirkt īpašumus, automašīnas un citas vērtīgas lietas. Vairākums bija pārspīlēti dārgas, to iegādei ņemti milzu kredīti. Burbulim plīstot, daudzi nokļuva parādos, zaudēja dzīvesvietu un mantas. Daļa iedzīvotāju pret naudu sāka izturēties citādāk – tā šķita vērtīgāka, to tērēja apdomīgāk, centās taupīt.

Kreditēšanas speciālists Kaspars Anckalniņš novērojis, ka iedzīvotāji Latvijā pret kredītiem izturas piesardzīgi un rūpīgāk tos apdomā: «Piedāvājumi tiek salīdzināti, bieži meklē izdevīgāko risinājumu. Mājokļa iegāde ar hipotekāro kredītu ir nopietns ilgtermiņa lēmums. To mēs redzam konsultācijās – klienti sākotnēji vēlas saprast savas kredīta iespējas, tad lūko piemērotu īpašumu, saruna ar bankas speciālistu notiek vairākas reizes. Klienti daudz nopietnāk vērtē kredīta nosacījumus, līgumu un citus aspektus, kas var ietekmēt kredīta atmaksu un izmaiņas sākotnējos nosacījumos.»

K. Anckalniņš novērojis, ka iedzīvotāji bieži izmanto nebanku jeb ātro kredītu piedāvājumus neparedzētiem pirkumiem, tomēr brīdina, ka klientam tas nav izdevīgākais risinājums.

Pārbauda aizdomīgos
Lai apkarotu ēnu ekonomiku, Valsts ieņēmumu dienests sadarbībā ar bankām solījis izpētīt nelikumīgos naudas pārskaitījumus un atrast vainīgos. Lai to izdarītu, bankas rīkoja klientu aptaujas par ienākumu avotiem. Iedzīvotājos tas raisīja neizpratni, jo šķita, ka bankas klientiem neuzticas un visus darījumus rūpīgi pēta.

«DNB bankas» viceprezidents Intars Sloka skaidro, ka bankas fiziski nevar izpētīt visus klientu darījumus, pat ja to vēlētos. Bankām ir pieeja sensitīvai informācijai – ienākumu avotiem, personas datiem, tāpēc kontu pārbaude raisa bažas par savu datu drošību.

«Konfidencialitāte ir viens no banku darbības stūrakmeņiem, tādēļ cilvēku loks bankā, kuri var piekļūt klientu darījumiem un to detaļām, ir ierobežots. Bankas stingri kontrolē, kā un kam piekļuve tiek izmantota,» mierina I. Sloka.

Darījumus ikdienā uzrauga automatizētas sistēmas, kas atlasa un izpēta aizdomīgās transakcijas. Lai izveidotu kritērijus, pēc kuriem atrast noziedzīgus darījumus, bankām nepieciešama informācija, kuru var iegūt tikai no pašiem klientiem. «Tāpēc mums nākas klientiem vaicāt nozīmīgas lietas, kuras nevaram uzzināt citur», skaidro bankas speciālists.

Nedrīkst būt pavirši
Patiesībā par dažādiem bīstamiem darījumiem banka saņem ļoti maz informācijas, un lielākā daļa bankas klientu nekad nenonāk aizdomu lokā.

«Pārmest bankām sadarbību ar valsts iestādēm likumā noteiktajās robežās ir tas pats, kas pārmest aviokompāniju darbiniekiem, ka tie pirms izlidošanas pārliecinās, vai visi pasažieri ir piesprādzējušies,» salīdzina I. Sloka, «ja aviokompānija grib lidot un pārdot biļetes, tai jāievēro visi noteikumi, kas regulē šo biznesu. Līdzīgi ir ar bankām un to darbību regulējošo likumdošanu. Prasību ievērošanas no-drošināšana nav nedz aviokompāniju stjuartu, nedz bankas darbinieku iemīļotākā nodarbošanās. Taču, ja runājam par uzticību – vai varam būt droši, ka aviokompānija, kas ir pavirša pret drošības noteikumu ievērošanu lidmašīnā, tikpat nolaidīgi neizturas pret gaisa kuģa tehnisko stāvokli?»

Tic, ka var pieburt
Daļa sabiedrības tic, ka naudu var pieburt, izmantojot tautas gudrības un izpildot noteiktas prasības. Tomēr ar burvestībām vien ikdienas tēriņus nenodrošināsi, tāpēc uz darbu būs jāiet tik un tā.

Numeroloģe un astroloģe Dita Blūma-Balinska iesaka izmantot čeku dedzināšanas rituālu, kas var palīdzēt atgūt iztērēto. Viņas saka: «Maksājot naudu atstājam veikalā, pretī saņemam preci un čeku. Atstājot čeku veikalā, simboliski atstājam savu naudu.» Astroloģe pārliecināta – īstajā laikā pēc speciāla kalendāra sadedzinot čekus, var palaist gaisā domu, ka nauda atgriezīsies.

Cilvēki tic, ka vislabākie ir sarkanie maki, jo šī krāsa spējot pievilkt naudu. Citiem padomdevēji iesaka makā ielikt sarkanu diegu vai papīra gabalu. Naudas enerģijas pārzinātāji iesaka nebaidīties tērēt –, to darot, atbrīvojas vieta jaunai naudai, un tā atkal atnāk. Nav ieteicams visu pirkt pēc iespējas lētāk, jo tas norādot, ka bez naudas var iztikt. Reizēm jānopērk kas dārgāks, neievērojot taupību.

Latviešiem populāra naudas pieburšanas tradīcija ir zvīņu glabāšana. Vecgada vakarā zvīņas no svētku galda zivs jāieliek makā, jo tās vairo naudu. Zvīņas drīkst izmest nākamajā Vecgada vakarā.

Tautas ticējumi, kas palīdzot vairot bagātību

Nedrīkst kārtot naudas lietas vakarā. Kad satumst, nav vēlams ne aizdot naudu, ne pieņemt parāda atmaksu.

Sīknauda jāglabā māla podiņā, tad naudas nekad netrūks.

Naudai nepatīk skrandas, cauras drēbes, cauras kabatas un notrūkušas pogas, tāpēc savs izskats vienmēr jāsakārto.

Dāvinot otram maku, tajā vienmēr jāieliek nauda, lai maks nekad nepaliktu tukšs.

Nedrīkst vienmēr skandināt: man nav naudas, man nav naudas! Tad tās arī nebūs.

Saņemto naudu nedrīkst uzreiz iztērēt. Tai jāļauj pārnakšņot mājās vai bankas kontā.

Ja kāds vēlas aizņemties naudu, nav vēlams to lūdzējam aizdot svētdienā vai pirmdienā – būs grūti vai pat neiespējami aizdoto atgūt.

Pirmdienā nedrīkst iesākt jaunus darbus un atdot naudas parādus, jo tad visu nedēļu gaidāmas rūpes un izdevumi.

Neliec somu ar naudasmaku uz zemes! Neturi maku ne uz galda, ne uz loga, jo tad tā aizies!

2016. gada pasaules bagātākās valstis:
1. Katara
2. Luksemburga
3. Singapūra
4. Kuveita
5. Bruneja
6. Apvienotie Arābu Emirāti
7. Norvēģija
8. Šveice
9. ASV
10. Saūda Arābija
11. Īrija
12. Nīderlande
13. Austrija
14. Vācija

2016. gada pasaules nabadzīgākās valstis:
1. Malāvija
2. Burundi
3. Centrālāfrikas Republika
4. Nigērija
5. Kongo
6. Madagaskara
7. Libērija
8. Gambija
9. Gvineja
10. Somālija
11. Gvineja-Bisava
12. Etiopija
13. Mozambika
14. Afganistāna

Avots: www.worldatlas.com.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kas manā maciņā?

Kategorijas