Komentāri: pavasara atdzimšana

2017. gada 13. aprīlis 00:00

Kādu šogad izjūtat Lieldienu laiku un pavasara atmodu?

Jāpiedzīvo augšāmcelšanās
Anna Truntika, dārzniece Rundāles novadā:
– Pareizticīgajiem Lieldienas ir lielākie svētki – Kristus augšāmcelšanās. Tie ir jāizdzīvo un jāpiedzīvo. Kad esmu baznīcā trīs stundas nostāvējusi dievkalpojumā un bijusi pie dievgalda, iznāku apgarota. Ja izturi nakts dievkalpojumu, tad jūti lielu spēku. Tās jūtas nav viegli izstāstīt, šķiet, ka mani nes kā uz spārniem. Ticība ir tas spēks manī.
Es šonedēļ vairākas dienas eju uz baznīcu. Sestdienas vakarā iesim uz baznīcu kopā ar mazbērniem, katram būs groziņš ar krāsotām olām. Tās baznīcā nosvētām. Svētdienas brokastīs var baudīt svētīto mielastu.
Man kā dārzniecei Lieldienu laiks ir grūts tāpēc, ka svētku dienās nedrīkst neko strādāt. Tādam darbam nav svētības. Visgrūtāk atturēt pārējos mājniekus, kad riņķī rūc traktori un saulīte spīd. Taču mums ir pieredze – svētot brīvās dienas, darbdienās visu var pagūt.
Dievu piesauc un uz viņu paļaujas arī tie, kuri neiet ikdienā uz baznīcu. Ticība cilvēku pavērš uz labo. Ja nevari darīt labu, sliktu arī nevajag. Labais vairojas, tāpēc uzsmaidīsim cits citam, pasniegsim roku, palīdzēsim un teiksim labus vārdus.

Atnāk spēks
Elīna Kūla-Braže, folkloriste, Viļa Plūdoņa muzeja vadītāja:
– Folkloristi un senču tradīciju kopēji Lielo dienu svin tad, kad ir saulgrieži. Šajā dienā atnāk Saule un jūtama pavasara atmoda. Ģimenē un ar folkloras kopu «Laukam pāri» Lielo dienu šogad jau esam sagaidījuši. Dzīvoju dabā, tāpēc redzu, kā atlido putni, atnāk gaisma, saulgriežu brīdī diena kļūst garāka par nakti. Tās ir tradīcijas, kas bal-stās dabas ritumā, tās dod spilgtas sajūtas un spēku.
Kalendāra un kristīgās Lieldienas uztveru kā parastus svētkus, kuros arī var ievērot tradīcijas. Ģimenē krāsojam olas, ar folkloras kopu uzstājamies koncertos. Šogad piedalāmies trijos svētku sarīkojumos – pansionātā pie senioriem, Pilsrundālē un Ceraukstē. Ir bijuši dzīvē gadi, kad Lieldienu svinēšana un uzstāšanās ar folkloras kopu ilga pusotra mēneša garumā. Taču senlatviešu un mūsdienu svētki viens otram netraucē, var svinēt tos abus un smelties prieku pavasara atnākšanā.

Tuvojamies rītdienai
Rolands Radziņš, Iecavas luterāņu draudzes mācītājs:
– Daudziem vismīļākā ir skaistā Pūpolsvētdiena, kurā kopā savijas vispretrunīgākās jūtas un emocijas: triumfāls prieks, sajūsma, izbrīns, bailes, dusmas, bezgalīgas skumjas. Cik cilvēcīgi, cik pazīstami! Pūpolsvētdiena ir viena no vispretrunīgākajām svētku dienām. Pūpolsvētdienā Jēzus Jeruzālemē iejāja kā atbildīgs sabiedrisks un politisks vadītājs. Vai tieši to no bērnības mums nemāca, ko nozīmē atbildīgi rīkoties?
Taču Jēzus pārtrauc triumfālo uzvaras gājienu. Viņš izvēlējās krusta ceļu. Kāpēc? Tāpēc, ka viņa valstība nav no šīs pasaules? Tāpēc, ka triumfa un uzvaras ceļš nav vienīgais? Jēzus pārtrauc sacensības, cīņas un vienmēr progresējošo cilvēka ciniskāko izgudrojumu – karu. Viņš sevi un savu dzīvību kā sprunguli ielika nāvīgajā likteņa ratā. Nolemtības likteņa rats iesprūda viņa krustā. Tagad pārdomājot notikušo, kaut kas ar mums sāk notikt. Varbūt tā ir drosme, brīvība, vai vienkārši dumpiniecisks spīts. Jautājot sev, vai tiešām ar mums kaut kas sāk notikt, pār šo milzīgi ietilpīgo nedēļu no Pūpolsvētdienas mēs tuvojamies Lieldienām – mūsu katra cerību pilnajai Rītdienai.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: pavasara atdzimšana

Kategorijas