Hormoni dzen no mājas

Bauskas pievārtes privātmājā «Rītiņi» pirms pāris gadiem Ziemassvētku vecītis atnesa negaidītu dāvanu – ar trīcošu, gaisā saslietu astīti pār istabas slieksni ievēlās rudspalvains kaķu zēns. Jauns mājinieks nebija plānots, taču peļu junkura skatiens un maigā murrāšana atbruņotu jebkuru.
Kļūst par saimnieku
Tā Rūdis kļuva par pilntiesīgu «Rītiņu» mājas saimnieku. Viņa uzvedība jo spilgti apliecināja atziņu – kaķis domā, ka viņš ir saimnieks un cilvēki dzīvo pie viņa, nevis otrādi.
Jaunie runčuka draugi nolēma kaķi nekastrēt. Lai Rūdis dzīvo tā, kā daba lēmusi. Ar to tagad jāsamierinās. Cilvēki pavasara vēsmas pat vēl nenojauš, bet runcīša hormoni mostas, un viņam ir jāiet. Pavasara sirojumos Rūdis aizklīst uz dažām dienām, citreiz mājās nepārnāk pat visu nedēļu.
Kad runčuks atgriežas, saimniekiem sākas rūpes – brūču dziedēšanas laiks. Tādos brīžos Rūdis ir īpaši paļāvīgs. Var just, ka karotājam sāp, taču viņš saņemas un ļauj brūces apkopt. Kad sāpes nedaudz novērstas, Rūdis ļauj glāstīt un murrā visdažādākajās modulācijās. Tā runčuks stāsta saimniekiem par piedzīvojumiem, priekiem un gan jau arī sāpēm.
Brīvības izjūta
Pēc klaiņošanas atgriežoties mājās, Rūdis apskata iemīļotās vietas. Viņš apguļas vienā krēslā, tad otrā, tad atrod brīvu stūrīti uz palodzes, tad aiziet uz ierasto vietu gultā. No rītiem viņš iesēstas saimniekam klēpī un pieprasa īpaši mīļus glāstus. Dzīvnieciņa paļāvība atņem cilvēkam visu satraukumu un nemieru. Tā viņš atlīdzina par uztraukumiem un raizēm brīžos, kad aizdevies pavasara gaitās.
Kaimiņos ir divi kastrēti runči. Rūdis kontaktu ar tiem nemeklē. Tomēr, kad satiekas, var redzēt un dzirdēt, ka «sarunas» nav no tām mierīgākajām un klusākajām.
Mājdzīvnieku turēšana ir katra privāta lieta. Tādēļ saimniekiem pašiem jāizšķiras, kā un kur izmitināt četrkājainos draugus. Var turēt gūstā telpās, var ļaut brīvi pārvietoties dabā. Kaķiem brīvības izjūta ir īpaši svarīga. «Rītiņu» saimnieki pārliecināti, ka Rūdis viņiem veltī labas domas gan par brīvību, gan par neatņemto vīrišķību.
Vērtē veterinārārsti
Uldis Ērglis: «Ir prasības, noteikumi, bet tikai dzīvnieka īpašnieks var izlemt, ko ar savu kaķi darīt. Kastrēti runči ir mierīgāki, nekaujas, mazāk savainojas. Tomēr dzīvniekam atņemts dabas dotais dzīvesprieks. Tas var radīt papildu raizes, bet par visu ir jāmaksā.»
Ginta Sirmane: «Vērtējot plusus un mīnusus, es vairāk atbalstu runču kastrāciju. Kaķis būs mierīgāks, neies projām no mājām, neklaiņos. Dažu sugu kaķi ir agresīvi, bet kastrētiem runčiem tas izpaužas minimāli. Hormonu plosīšanās vecumā nekastrētiem runčiem var sagādāt problēmas.»
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»