Korupcijas «prestižs» aug

2017. gada 11. aprīlis 00:00

349

Uz Konkurences padomes, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Iepirkumu uzraudzības biroja rīkoto semināru par godīgu uzņēmējdarbību Bauskā ieradās tikai trīs interesenti.

Semināra rīkotāji to skaidro ar faktu, ka palielinās korupcijas «prestižs» un godīga uzņēmējdarbība interesē mazāk. «Semināru mēr-
ķis – sniegt atbildes uz neskaidriem jautājumiem,» pauda Konkurences padomes Komunikācijas nodaļas vadītājs Toms Noviks. Seminārs palīdzēja izprast dažas lietas, taču daudz kas kļuva vēl neskaidrāks un atsevišķi secinājumi sagādāja vilšanos.

Tulko dažādi
Lai sagatavotu labu dokumentāciju, nepieciešams speciālista padoms. Turklāt drīkst piesaistīt tikai tādu speciālistu, kas nav ieinteresēts iepirkuma konkursa rezultātā.

Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) Tiesību aktu piemērošanas departamenta direktore Monta Oga skaidroja – galvenais, lai tehniskās dokumentācijas sagatavotājs paraksta neieinteresētības apliecinājumu. Īsti gan neesot skaidrs, kad tas jāparaksta – pirms vai pēc dokumentācijas sagatavošanas. Būtiski, lai dokumentācijas sagatavotājam ar potenciālajiem konkursa pretendentiem, kas vēl nav zināmi, nebūtu nekādas saistības – ne radniecība, ne darba tiesiskās attiecības pēdējo 24 mēnešu laikā.

Likuma punkti tiek skaidroti atšķirīgi. IUB uzskata, ka konkursa piedāvājumam nevajadzētu tapt zināmam trešajām personām un konkurentiem. Administratīvā tiesa uzskata citādāk. Ja rodas šaubas, M. Oga iesaka analizēt Augstākās tiesas lēmumus.

Pasūtītājs var aicināt visus konkursa dalībniekus uz sanāksmēm. Tās nedrīkst būt noteicošās pretendentu vērtējumā, atzina M. Oga. Bauskas uzņēmējs Gūrijs Bulle uzskata, ka tiekoties var precizēt daudz sīkumu, kurus parasti neuzzina, tāpēc dalība ir obligāta. «Tad jau es uzņēmumā vairs nebūšu, dzīvošos tikai pa sanāksmēm,» ar jauno kārtību nemierā ir G. Bulle.

M. Oga atzina, pa Publisko iepirkumu likums atšķiras no citiem likumiem, tāpēc tas dažādi tulkojams.

Konkurence ir vērtība
Aktīvākie sarunas dalībnieki ar Konkurences padomes (KP) Stratēģiskās plānošanas un attīstības vadītāju Jūliju Linkeviču bija uzņēmēji G. Bulle un Latvijas Drošības biznesa asociācijas pārstāvis Guntars Loba. J. Linkeviča informēja par KP darbību, lai stiprinātu godīgu uzņēmējdarbību.

«Mūsu mērķis – palielināt konkurenci. Tā rada spiedienu, lai uzņēmējdarbības produkti mainās uz labo pusi. Konkurence ir vērtība, un tā kādam jāaizsargā. Konkurenci kropļo vara, kas to ierobežo vai rada nevienlīdzīgus nosacījumus. To var salīdzināt ar sportu – visi skrien simts metru, bet vienam iedod starta iespējas 40 metrus tuvāk finišam,» skaidroja J. Linkeviča. Viņa uzsvēra, ka no ierosinātajām lietām KP bija taisnība 98 procentos.

Uzņēmēji uzsvēra, ka konkurenci kropļo uzņēmumi, kas nemaksā nodokļus. J. Linkeviča atzina, ka ar to jācīnās Valsts ieņēmumu dienestam un policijai. «Vai saprotat, ka paliksit bez algas, jo jūs to saņemat no mūsu nodokļiem? Mikrouzņēmums nepelna, neatbalsta valsti, tas veidots pašizdzīvošanai, tāpēc tam nevajadzētu piedalīties valsts iepirkumos. Tomēr pašlaik daudzi uzņēmumi, Latvijas valsts balsts, nodokļu maksātāji «mirst», jo nevar konkurēt ar mikrouzņēmumiem un nodokļu nemaksātājiem,» sarūgtināts bija G. Bulle.

Piedod noziegumus
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Politikas plānošanas nodaļas galvenā speciāliste Inta Nolle atzina, ka uzņēmēju gatavība dot kukuli kopš 2011. gada ir ļoti pieaugusi. «Sabiedrībā ir liela tolerance pret korupcijas gadījumiem. Paši piedodam, izdomājam argumentus, kāpēc amatpersonas un uzņēmēji, kas ņem un dod kukuļus, ir labi,» pauda speciāliste. Viņa uzsvēra, ka ir jāziņo par kukuļņemšanu. No kriminālatbildības kukuļdevēju atbrīvo, ja kukulis ir izspiests un par to nekavējoties ziņots KNAB.

«Ieteikums – vienkāršāk paskaidrot, kā jūsu trīs iestādes sadarbojas. Ko darīt, ja konstatē situācijas, kas liecina par kukuļdošanu? Ja ir specifikācija, ko nevar izpildīt, tā ir kukuļa pieprasīšana,» semināra rīkotājiem sacīja uzņēmēji. «Jūsu pienākums ir ziņot, nevis vērtēt pārkāpumu,» ieteica KNAB pārstāvji.

«Kapacitāte katram dienestam ir ļoti ierobežota, un maksimāli iespējas var izmantot tikai tad, ja ir sadarbība. Man bija liels pārsteigums, uzzinot, ka Valsts ieņēmumu dienesta jaunajā ēkā pat starp stāviem nesadarbojas. Cerams, ka perspektīvā tomēr būs lielāka sadarbība starp nevalstiskajām organizācijām un publisko sektoru,» pauda Guntars Loba.

Pētījums Polijā rāda, ka gandrīz pusei publisko iepirkumu ar vienu pretendentu saskatāmas korupcijas pazīmes. Izrādījās, ka Latvijā prasība pēc vairākiem pretendentiem izraisa masveida konkurences pārkāpumus.

KP 2013. gadā nolēma par konkurences kropļošanu un neatļautu vienošanos par cenām vairāk nekā 300 iepirkumos sodīt 26 energobūvdarbu uzņēmumus Latgalē. Uzņēmumiem kopumā uzlikts sods – 2 011 557 lati.

Iepirkumā pasūtītāja a/s «Sadales tīkls»/AS «Latvenergo» – ignorēja neloģiskas sakritības pretendentu piedāvājumos. A/s «Sadales tīkls»/AS «Latvenergo» darbiniekiem bija cieši kontakti ar atsevišķiem iepirkumu pretendentiem. Pasūtītāja prasība par noteiktu pretendentu skaitu tikai imitēja konkurenci.
Avots: kp.gov.lv.

Aptaujas rezultāti par uzņēmēju gatavību dot kukuli valsts vai pašvaldības amatpersonai, ja tas būtu svarīgi uzņēmuma interesēm (procenti no aptaujāto skaita)

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Korupcijas «prestižs» aug

Kategorijas