Vēlējums mācīties dziesmas no galvas

2017. gada 11. aprīlis 00:00

616

Līgovakara noskaņās sestdien, 8. aprīlī, pilsētas kultūras centrā sākās Bauskas koru apriņķa skate. To radīja kopkora izpildītā Emiļa Melngaiļa dziesma «Jāņuvakars».

Divas prot visi
Trīspadsmit dziedošo kolektīvu ar vairākiem simtiem dziedātāju no Bauskas, Iecavas, Rundāles, Jelgavas novada un Jelgavas pilsētas sniegumu vērtēja komponists Rihards Dubra, kā arī diriģenti Kaspars Ādamsons un Ivars Cinkuss. Koriem bija jāizpilda divas kompozīcijas no 2018. gada Vispārējo dziesmu svētku repertuāra, kā arī viena izvēles dziesma. Kolektīvus vērtēja divās grupās, atsevišķi nodalot vēl sieviešu un senioru korus.

«Esmu gandarīts par šovakar Bauskā dzirdēto. To nu zinu pilnīgi droši, katrs kolektīvs divas dziesmas no nākamā gada svētku repertuāra ir apguvis labi. Palicis nedaudz vairāk kā gads, lai iemācītos pārējās melodijas. Uzteikt gribētu trīs četrus korus, bet nesaukšu konkrēti, skates rezultātu apkopojuma tabula noteikti uzrādīs šos kolektīvus. Man patika tie kori, kas ne tikai tīri nodziedāja izvēlēto vai izlozēto dziesmu, bet arī izstāstīja mums savu stāstu. Šeit liela loma ir acu kontaktam. Tādēļ mans vēlējums būtu līdz nākamajai skatei iemācīties dziesmas no galvas, lai nav visu laiku jāskatās grāmatiņās. Tad rezultāti būs daudz labāki,» tā uzreiz pēc kolektīvu uzstāšanās savu viedokli «Bauskas Dzīvei» pauda diriģents K. Ādamsons.

Pirmā un otrā pakāpe
Pēc rezultātu paziņošanas K. Ādamsons pateicās diriģentiem, kas izvēlējās dziesmas ārpus svētku repertuāra. Tā bagātināts skates koncerts, kā arī kolektīvi varēja labāk parādīt savas spējas. Žūrija uzslavēja visu kopkori, īpaši uzteica vīru kora skanējumu. R. Dubra ar lepnumu un gandarījumu atzina: «Katru reizi skatē apzinos, cik stipra ir latviešu tauta.»

Skatē dzirdēto «Bauskas Dzīvei» vērtē ilggadējā koru dziedātāja un diriģente Sarmīte Vaivare: «Es regulāri apmeklēju koru skates Bauskā. Man tā ir patīkama atkal nokļūšana laikā, kad pati dziedāju korī vai arī vadīju to. Vienlaikus tas man ir skaists muzikāls baudījums. To varu teikt arī par šo koncertu. Salīdzinot ar pērnā gada skati, varu droši apgalvot – diriģenti ir ļoti daudz strādājuši, jo visiem kolektīviem ir uzlabojies skanējums. To liecina kaut vai tas, ka žūrija nevienam kolektīvam nepiešķīra trešās pakāpes diplomu vai atzinības rakstu. Visi kori tika novērtēti ar pirmās vai otrās pakāpes diplomiem.»

Smalks frāzējums
Kā atzīst ilggadējā koru dalībniece: «Mani visvairāk pārsteidza sieviešu koris «Runda». Atceros pērn šī kolektīva viduvējo sniegumu, ko nevar salīdzināt ar izaugsmi šogad. Tas bija skaists, nedaudz kluss, bet ļoti niansēts dziedājums. Man ļoti patika spēcīgās vīru balsis korī «Četri vēji». Diemžēl pārējos kolektīvos vīru rindas, īpaši tenoros, bija diezgan patukšas. Nevainoju vadītājus, tā tas ir visā valstī. Šajā ekonomiskajā situācijā vīriem diemžēl nav tik daudz brīva laika, lai veltītu to kora dziedāšanai. Bija prieks katrā kolektīvā ieraudzīt jauniešus. Var redzēt, ka viņi bija ne tikai uzaicināti uz pāris mēģinājumiem un skati, bet dzied no visas sirds. Tas ļauj daudz cerīgāk lūkoties nākotnē.»

«Kori «Mežotne» gribu uzteikt par izvēlēto dziesmu. Diriģentes Mārītes Jonkus talants ir izstrādāt precīzu un niansētu frāzējumu. Jau ar pirmo frāzi ieskanas vēstījums, kas netiek pārtraukts līdz pat pēdējai notij. Visa dziesma izskan kā viens vesels. Varu tikai pievienoties žūrijas vēlējumam – mācīties dziesmas no galvas. Jelgavnieki te kalpoja par lielisku paraugu. Iespējams, tas deva kādu papildu punktu vērtējumā, jo Jelgavas kori visās grupās bija virs mūsu dziedātājiem,» tā S. Vaivare.

Vairāk tautasdziesmu
Zinaīda Treiģe no jauktā kora «Grenctāle» ir ar ļoti bagātu dziedāšanas pieredzi. Kad 1955. gadā atklāta jaunuzceltā Mežaparka estrāde, Zinaīda kā vidusskolniece bija koristu rindās. Kopš tā laika dziedāts vai visos Dziesmu svētkos. «Skatēs vienmēr piedalos, uz pagājušajiem svētkiem Rīgā gan neaizbraucu. Redzēs, kā būs nākamgad. Mani nogurdina lielie cilvēku pūļi, ilgā gaidīšana un stāvēšana. Taču dziedātprieku tas nemazina,» «Bauskas Dzīvei» atzīst astoņdesmitgadīgā koriste.

Z. Treiģe agrāko laiku melodijas atzīst par vieglākām. Tad daudz bija jādzied tautasdziesmas, ne tikai latviešu, bet arī ukraiņu, moldāvu, krievu, lietuviešu. Melodijas bija skanīgākas un jautrākas. Mūsdienās jaunie komponisti arvien meklē ko nedzirdētu, taču ne vienmēr izdodas radīt skanīgu un viegli apgūstamu melodiju, secina dziedātāja.

Sarežģīts repertuārs
Jauktā kora «Iecava» dalībnieks, 25 gadus vecais students Reinis Pastars nopietni gatavojas saviem otrajiem lielajiem Dziesmu svētkiem. «Repertuārs ir interesants, bet sarežģīts. Iemācīties jaunās dziesmas nav viegli. Toties, kad melodija apgūta, tad ir divkāršs prieks to izpildīt. Lai labi dziesmu iemācītos, tā ir jādzied neskaitāmas reizes,» saka Reinis. Jaunietis uzskata, ka kora dziedāšanā izpaužas latviešu tautas gars, viņš tā apliecina patriotismu.

Līdz ar koriem uzstājās solisti. Jauktajam korim «Dzīle» kompozīcijā no Zigmara Liepiņa rokoperas «Lāčplēsis» solo izpildīja 12. klases skolniece Ieva Āboliņa. «Satraukums bija liels,» pēc noiešanas no skatuves «Bauskas Dzīvei» atzina koriste, «tā ir milzīga atbildība. Visa zāle klausās un dzird tikai tevi vienu. Kad jutu, ka esmu pareizi paņēmusi pirmās notis un balss skan, tad kļuva nedaudz mierīgāk.»
Ieva nedaudz padomā, bet atzīst – ja vajadzētu, tad nodziedātu solonumuru arī ar kopkori Meža-
parka Lielajā estrādē.

Bauskas koru apriņķa 2017. gada 8. aprīļa skates rezultāti

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vēlējums mācīties dziesmas no galvas

Kategorijas