Sējumi mūsu novados pārziemojuši bez problēmām

Ziemāju sējumi Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadā sala un atkušņa maiņām bagāto vēso gadalaiku pārlaiduši bez problēmām, «Bauskas Dzīvei» saka lauksaimnieki.
Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Bauskas biroja augkopības konsultante Ieva Litiņa «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka Zemgalē augu veģetācija notiek aptuveni desmit dienas, tāpēc jau var novērtēt sējumu stāvokli.
«Neesmu apskatījusi laukus visos četros novados, taču no tā, ko izdevies redzēt, var secināt, ka sējumi pārziemojuši labi,» vērtē I. Litiņa, «ja kādam nav izdevies noregulēt uz lauka mitrumu, tur izslīkuši augi zemākajās vietās. Zaudējumi nav lieli, turklāt lauki var nožūt un augiem vēl paspēs sacerot.»
Dažviet sējumi ir spilgtāk zaļi un spēcīgāki, citur – dzeltenīgi, kur apsaluši lapu gali. «Tiesa, vēlāk rudenī apsētie lauki pašlaik vēl atšķiras no tiem, kas sēti septembra vidū. Taču kultūraugi sāk aktīvi cerot, situācija uzlabosies. Ja kāds siltajā nedēļas nogalē paguva izkliedēt papildmēslojumu, uzlabojumu varēja redzēt pāris dienās,» secina speciāliste.
Dāviņu pagasta zemnieku saimniecības «Eriņi» īpašnieks Andris Grantiņš piekrīt, ka ziemāji šoreiz pārziemojuši labi. «Lai mēslotu laukus, laika apstākļi ir ideāli. Var strādāt uz laukiem Dāviņu, Vecsaules un Codes pagastā. Pagājušajā nedēļā tehnika vēl grima uz lauka, tāpēc iepauzējām. Labāk četras dienas pagaidījām, un tagad uz lauka nav nevienas rises,» apmierināts ir zemnieks.
Saimniecībā 870 hektārus aizņem ziemas rapsis. Miglošanai izmanto «Dammmann» firmas miglotāju. Pieredzējušais mehāniķis Mārcis Briļs māca darba prasmes Ingum Freimanim. Abi atzīst, ka laika apstākļi darbam ir ideāli. «Tehnika ir ļoti laba – «Dammann» ir pārāks par citiem, ar ko esmu strādājis. Komforta ziņā ļoti labs, viegli strādāt,» vērtē M. Briļs. Mašīnai izmantots «Mercedes» standarts, kam pielāgotas «Dammann» miglošanas iekārtas, un braukšana esot tikpat komfortabla, kā ar vieglo mašīnu.
Laukiem izmanto gan šķidros, gan cietos minerālmēslus, tai skaitā «Baltic Agro» šķidro mēslojumu, kam pievienots sērs no Francijas. «Tāpēc lauki tik tumši. Tieši sērs ir tas, kas dod tumšo nokrāsu,» skaidro A. Grantiņš. Viss, ko izmanto, jau ir iepriekš izmēģināts, jo sadarbībā ar «Scandagra Latvia» tiek kopti speciāli izmēģinājumu lauciņi, uz kuriem izmanto jaunākos un populārākos preparātus gan ziemas rapšiem, gan kviešiem.
Šonedēļ «Eriņos» sāka sēt vasarājus. 170 hektārus apsēs ar pupām, 100 hektārus – ar lupīnām. «Tas ir pākšaugs. Pupa maza – kā sojas pupiņa. Tagad to pieprasa Norvēģijā kā lašu barību. Ražotāji sapratuši, ka labākā barība ir dabīgā. Audzēšanas pieredzi pārņēmām no Baltkrievijas,» par lupīnām stāsta A. Grantiņš.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»