Debesis vilina joprojām

2017. gada 7. aprīlis 00:00

446

Redzot augstu debesīs gaisa laineri, daudzi vēlas traukties tālēs uz dzelzs putna spārniem. Codietim Gatim Litiņam gaisa laineris ir darbavieta septiņus gadus. Jaunietis strādā par stjuartu. Iepriekš Gatis strādāja lidsabiedrībā «Ryanair», šopavasar sāks lidojumus kompānijas «Norwegian Wings» lidmašīnās.

Kā nonāci uz «Ryanair» borta?
– Liepājas Universitātē mācījos uzņēmējdarbību, sāku strādāt tūrisma firmā. Kad valstī iestājās ekonomiskā krīze, aģentūru slēdza, paliku bez darba. Kursabiedrs strādāja «Ryanair» par stjuartu, piedāvāja arī man. Informācijas un kadru atlases dienas notika lidsabiedrības bāzes vietā Barselonā. Lidoju turp, par stjuarta profesiju zinot tikai to, ko visi, – staigā pa salonu, liek pasažieriem piesprādzēties, pasniedz maltīti. Intervijas un pārbaudes izturēju, tajās uzteica manu perfekto angļu valodu, komunikabilitāti. Testos uzrādīju labus rezultātus, spējot pielāgoties dažādām situācijām.

Jau sākot strādāt, papildus mācījos spāņu valodu. Bija intensīvas pusotra mēneša apmācības. Perfekti bija jāapgūst, kur kas lidmašīnā atrodas, jāiemācās pirmās palīdzības sniegšanas pamati. Mūs izglītoja, kā rīkoties, ja notiek kas nelabs.

Ja notiek kas slikts, tad jau vairs nav izvēles. Lidmašīna gāžas lejā, un tas ir viss!
– Tā uzreiz nav. Ir iespējami astoņi dažādi neparedzētās nosēšanās veidi – uz ūdens, ar vienu nedarbojošos dzinēju, ar neizlaistu šasiju un citi. Katrā situācijā stjuartam jārīkojas citādāk. Mācības nebija vieglas, visas nodarbības tikai angliski.

Konkrētas izjūtas no pirmā reisa stjuarta statusā nav palikušas prātā, bet viss noritēja labi. Biju lidojis diezgan daudz jau agrāk. Tādēļ atrašanās lidmašīnā mani īpaši nesatrauca.

Vai strādāt par stjuartu psiholoģiski ir viegli?
– Ir jāizprot notiekošais. Bīstamākās ir pacelšanās un nolaišanās. Taču tas nenozīmē, ka šajā brīdī vienmēr kaut kas notiks. «Ryanair» lidmašīnas ir jaunas, vienmēr rūpīgi uzturētas. Piloti ir augstas raudzes profesionāļi. Drošības latiņa kompānijā ir visaugstākajā līmenī. Kādā Āfrikas valstī ar vecu «IL» markas lidmašīnu gan es negribētu lidot.

Fiziski tas nav viegli. Regulārās spiediena maiņas ietekmē veselību, taču process ir pārciešams. Ir jādzer daudz ūdens. Svarīgi labi izgulēties pirms reisa, uzturēt sevi teicamā fiziskā formā.

Cikos pirms izlidošanas jāierodas darbā?
– Darbs ir maiņās. Ja ir tā saucamā mājas dežūra, tad man jābūt vienmēr sazvanāmam, skaidrs, ka nedrīkst lietot alkoholu un stundas laikā no izsaukuma brīža jāspēj ierasties lidostā. Ikdienas maiņā lidmašīnā jābūt pusotru stundu pirms pacelšanās. Pats svarīgākais ir pārbaudīt, vai vietā ir viss ekipējums – ugunsdzēšamās ierīces, skābekļa baloni, aptieciņas, avārijas nosēšanās aprīkojums. Jāpārskata, jāsakārto salons. Jāpārbauda ūdens līmenis tilpnēs. Ierasta procedūra, katru reizi viens un tas pats, bet neko nedrīkst aizmirst, neizdarīt, sajaukt.

Cik nopietnas ir drošības instrukcijas pasažieriem pirms katra lidojuma?
– Tā ir aviācijā strādājošo darba specifika. Ko noteikumi paredz, tas jādara, lai arī pasažieri smejas, daži nemaz neklausās. Vienmēr var gadīties kāds, kurš lido pirmo reizi. Citus stāstījums nomierina. Cilvēks pārliecinās, ka viss notiek tā, kā paredzēts instrukcijās.

Kā tu raksturotu pasažierus?
– Vismazāk ko zinu teikt par latviešiem, jo līdz šim neesmu strādājis reisos uz Latviju. Mana bāzes vieta bija Spānijas kūrortpilsētā Alikantē, mēnešus piecus strādāju Viļņā. Reisi bija galvenokārt uz Maltu, Madridi, Barselonu. Esmu iemācījies iepazīt pasažierus. Spāņiem raksturīgs dienvidnieciskais temperaments, skaļums. Itālieši ir ne tikai skaļi, bet arī nepaklausīgi. Kā vien var, cenšas izvairīties no piesprādzēšanās, ignorē citas prasības. Skandināvi ir visdisciplinētākie. Saprot visas norādes, spēj paši rīkoties. Ja iekāpšanas laikā dzirdi kādu protestējam, ka virs viņa sēdvietas nav brīvas vietas bagāžai, tad tas noteikti būs kāds dienvidnieks. Skandināvi paši sameklēs brīvu vietiņu, kur nolikt somu.

Uz Maljorku dodas daudz angļu tūristu. Viņi tur lido pavadīt brīvdienas, dažreiz nedēļas nogali. Tā ir iecienīta vecpuišu ballīšu vieta. Kompānijās piedzērušies vīrieši parasti ir ļoti skaļi. Viņi cenšas pa kluso dzert līdzi paņemto alkoholu, lai gan lidmašīnā tas nav atļauts. Viņus nākas vairāk pieskatīt, ja kādam kļūst slikti, jācenšas operatīvi palīdzēt.

Kāda izskatās pasaule, Latvija, Rīga, Bauska no augšas?
– Kā stjuarts uz Rīgu neesmu lidojis, bet ir nācies apskatīt Latviju no augšas. Nezinu, vai kādā maršrutā trase ir virs Bauskas, taču Jelgava un Lielupe ir redzēta.

Visskaistākie debesīs ir saullēkti. Dažreiz tos vēroju no pilota kabīnes. Skaistas ir salas, pludmales un jūras līnijas. Neatkārtojamas ainavas paveras virs sniegotajiem Alpiem. Pārsteidzošas ir izgaismotās lielpilsētas naktīs. Stjuarts nav pasažieris, kurš var visu laiku skatīties iluminatorā. Tomēr brīvus brīžus pasaules apjūsmošanai var atrast.

Ko tu dari pilota kabīnē?
– Drošības instrukcijas paredz, ka pilota kabīnē ne uz brīdi nedrīkst palikt viens cilvēks. Ja kādam no pilotiem jāiziet, viņa vietā kabīnē jābūt stjuartam. Tas īpaši aktuāli pēc traģiskā negadījuma ar Vācijas lidmašīnu Alpos.

Vai pats par pilotu nedomā kļūt?
– Domāt jau var, bet ļoti dārgs ir mācību process. Lielāko daļu izdevumu sedz pats topošais pilots. Šo mācīšanos nevar salīdzināt ar stjuartu kursiem. Tādēļ pašlaik šīs profesijas apguve man nav aktuāla.

Kad plāno nolaisties uz zemes?
– Pagaidām vēl ne. Gribu vēl kādu laiku palidot. Ja vien bāzes darbs būtu Rīgā, labprāt to izmantotu, jo līdz šim esmu daudz pa pasauli «dauzījies». Uzskatu sevi par pasaules pilsoni, tomēr latviskais manī nav zudis. Zinu, ka pienāks laiks, kad es būšu atradis darbu un strādāšu Latvijā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Debesis vilina joprojām

Kategorijas