BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

«Ātrie» sirdzējus varēs nogādāt arī Bauskas slimnīcā

Sandra Danosa
Vietējās ziņas

2017. gada 7. aprīlis 08:04

4528
«Ātrie» sirdzējus varēs nogādāt arī Bauskas slimnīcā

Šonedēļ Veselības ministrija nākusi klajā ar  veselības nozares reformu plānu, kurā paredzētas pārmaiņas Bauskas slimnīcas darbībā. Lai arī iepriekš iepriekš publiskajā telpā izskanēja informācija, ka Latvijas Slimnīcu biedrība lūgusi Pasaules Banku izvērtēt iespēju Bauskas slimnīcai atgūt neatliekamās palīdzības slimnīcas statusu, jaunais plāns to neparedz. Bauskas slimnīca tiek saglabāta kā pirmā līmeņa slimnīca ar nedaudz plašāku pakalpojumu klāstu nekā līdz šim.

Par iecerēto kārtību trešdien, 5. aprīlī, Bauskas, Jelgavas, Dobeles un Saldus pašvaldības un slimnīcu pārstāvjiem vēstīja veselības ministre Anda Čakša. Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks informēja, ka pēc reformas īstenošanas Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) brigādēm būs pienākums pacientus no Bauskas novada un tuvējiem kaimiņu novadiem vest uz Bauskas slimnīcu hronisku slimību saasināšanās un vieglāku traumu gadījumos, kad nav apdraudēta dzīvība. Bauskas slimnīcā 24 stundas diennaktī dežurēs ķirurgs vai traumatologs, anesteziologs vai internists un divas medicīnas māsas.

«Līdz ar to neveidosies vairs tādas situācijas, ka mūsu novada kāds iedzīvotājs ar nelielu traumu tiek vests uz Jelgavu, tur pēc īsas procedūras palaists no slimnīcas arī tajās stundās, kad nav iespējas ar sabiedrisko transportu nokļūt mājās,» skaidro domes priekšsēdētājs.

Viņš min vēl vienu jaunumu, kas plānots Bauskas slimnīcā –  «observācijas gultas», kurās pacientiem veiks diagnostiku un kādu laiku novēros veselību. Tāpat esot paredzēts lielāks finansējums hronisku slimību pacientu aprūpei, kas līdz šim bijis nepietiekams.

SIA «Bauskas slimnīca» vadītāja Mirdza Brazovska pozitīvi vērtē prezentētās pārmaiņas, taču viņa lūgusi Veselības ministres atbalstu jauno medicīnas speciālistu piesaistei slimnīcai. Lūdzot novērtēt veselības aprūpes pieejamību mūspuses ļaudīm, M. Brazovska teic, ka tā neesot tik laba, kā vēlētos divu iemeslu dēļ.

«Pirmkārt, jau gadiem ir nepietiekams finansējums gan speciālistu konsultācijām, gan diagnostikai, un pacientiem ir rindas pakalpojumu saņemšanai. Otrkārt, mums nepietiek speciālistu – jau ilgstoši nav endokrinologa, internista, ir viens ginekologs. Ar maiju paliks tikai viens radiologs (divi rezidenti mācās), nākotnē būs vajadzīgs oftamologs, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, nav sava anesteziologa. Steidzamās medicīnas palīdzības punktā tikai pa retam dežurē vietējie ārsti, pārsvarā brauc uz dežūrām no Jelgavas vai Rīgas,» situāciju raksturo M. Brazovska.

Lūdzot izvērtēt mūspusē strādājošo mediķu atalgojumu, slimnīcas vadītāja atzina, ka to izdarīt ir sarežģīti, jo daudzi strādājot pēc padarītā darba un ir speciālisti kas pieņem vienu reizi mēnesī, taču kopumā atalgojums esot nedaudz virs valsts vidējā.
Sanāksmē pie ministres tikusi pārrunāta iespējamā virzība uz ģimenes ārstu kopprakšu veidošanu, kur daudzi ģimenes ārsti atrodas vienā ēkā ar kopīgu reģistratūru, kopīgām procedūru telpām un tā sadalītiem darbalaikiem, lai kāds no ģimenes ārstiem būtu pieejams jebkuram pacientam visas dienas garumā un arī vismaz dažas stundas brīvdienās.

Vēl gan nav zināms jaunās kārtības ieviešanas laiks. M. Brazovska atzīmēja, ka šis pagaidām ir tikai ministrijas redzējums par nepieciešamo reformu un apjomiem. Turpmāk sekos saskaņojumi ar Ministru kabinetu un Saeimu, kas lems par finansējumu.

Kategorijas

Kategorijas