Pirmo reizi ES vēsturē

2017. gada 7. aprīlis 00:00

157

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti trešdien, 5. aprīlī, Strasbūras sesijā vienojās par galvenajiem nosacījumiem Lielbritānijas izstāšanās līguma apstiprināšanai. Balsojums par dalībvalsts izstāšanos notika pirmo reizi Eiropas Savienības (ES) vēsturē.

Tirdzniecības līgums
Deputāti ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņēma «sarkanās līnijas» sarunām par Lielbritānijas izstāšanos, iekļaujot prasību Lielbritānijai piekrist izstāšanās nosacījumiem pirms jauna tirdzniecības līguma noslēgšanas, vēsta aģentūras LETA- AFP. EP, kam būs jābalso arī par galīgo «Brexit» vienošanos, vadlīnijas sarunām atbalstīja ar 516 balsīm par, pret balsojot 133 eiroparlamentāriešiem un 50 atturoties, informē EP preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

Lielbritānija 29. martā iesniedza Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam premjerministres Terēzas Mejas parakstīto vēstuli par Lisabonas līguma 50. panta iedarbināšanu, oficiāli sākot izstāšanās procedūru no ES. Jebkuram līgumam sarunu noslēgumā būs nepieciešams EP atbalsts.

Brīva pārvietošanās
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir pieļāvusi, ka brīva cilvēku pārvietošanās starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību (ES) varētu tikt paildzināta līdz «Brexit» īstenošanas fāzei jau pēc tam, kad viņas vadītā valsts būs izstājusies no bloka, ziņo britu sabiedriskā raidorganizācija BBC.

Kā vēsta aģentūras LETA-REUTERS, T. Meja vizītes laikā Saūda Arābijā reportieriem teikusi, ka īstenošanas fāze dos uzņēmumiem un valdībām laiku, lai pielāgotos ierobežojumiem, ko paredzēs «Brexit» vienošanās. Britu premjerministre sarunā ar žurnālistiem ļāvusi noprast, ka Lielbritānija jaunu tirdzniecības līgumu ar ES nenoslēgs, kamēr 2019. gadā nebūs pabeigts izstāšanās process no ES, ziņoja laikraksts «Financial Times».

Palikt partneriem
EP deputāti uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt vienlīdzīgas tiesības ES pilsoņiem, kuri dzīvo Lielbritānijā, un Lielbritānijas pilsoņiem, kuri dzīvo ES. «Bauskas Dzīve» jau rakstīja, ka stingru nostāju «Brexit» sarunās grasās ieņemt Spānijas pārstāvji, aktualizējot jautājumu par savstarpēju tiesību saglabāšanu britu pavalstniekiem Gibraltārā un spāņu pilsoņiem Anglijā.

EP deputāts no Latvijas Roberts Zīle intervijā «Bauskas Dzīvei» Strasbūrā marta vidū uzsvēra, ka Latvijas interesēs ir saglabāt iespējami labas un ciešas sadarbības attiecības ar Lielbritāniju, jo tā ir viens no NATO balstiem Eiropā, dod darbu daudziem mūsu valsts pilsoņiem un ir nozīmīga tirdzniecības partnere.

Pilsoņi priekšplānā
EP rezolūcijā uzsvērts, ka sarunās nedrīkst «tirgoties» ar drošību un ekonomisko attiecību nākotni, saglabājot vienotā tirgus četrus nosacījumus: brīvu preču, kapitāla, pakalpojumu un cilvēku kustību. Dokumentā teikts, ka tikai tad, kad ir panākts «būtisks progress» sarunās par to, kā Lielbritānija atstās ES, var sākt diskusijas par iespējamiem pārejas noteikumiem. Šādi pārejas noteikumi nedrīkst ilgt vairāk par trim gadiem, bet par nākotnes attiecībām var vienoties tikai tad, kad Lielbritānija ir atstājusi ES.

Pilsoņu interesēm ir jābūt priekšplānā, un īpaši skarti būs Īrijas pilsoņi. EP deputāti mudina puses palikt uzticīgām Ziemeļīrijas miera procesam un izvairīties no «stingras» robežas. Lielbritānija brīdināta par centieniem ierobežot pārvietošanās brīvību, pirms tā pilnībā izstājusies no ES, kā arī prasīts dalībvalstīm risināt situāciju ar britu pilsoņiem, kas «Brexit» rezultātā zaudēs ES pilsoņu tiesības.

Saistības jāturpina
Lielbritānija turpinās baudīt visas tiesības kā dalībvalsts, līdz tā atstās ES. Tai būs arī jāpilda saistības, tai skaitā finanšu maksājumi, kas izriet no ES daudzgadu budžeta. Saistību periods var noslēgties vēlāk par izstāšanās datumu, piebilsts rezolūcijā.

Kā vēsta S. Znotiņa-Znota, debates pirms balsojuma parādīja plašu deputātu atbalstu pilsoņu interešu aizsargāšanai. Grupu līderi uzsvēra, ka sarunām jānotiek rāmā gaisotnē un 27 dalībvalstīm jāpaliek vienotām. Kreisi orientētās partijas pauda, ka galvenā prioritāte ir saglabāt augsta līmeņa sociālo aizsardzību.
Vairāk informācijas europarl.europa.eu.

Kā jānorit «Brexit»? Komentē Latvijas deputāti

Sandra Kalniete, Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa (EPP):
– Lielbritānijas un ES-27 sarunām ir jānorit tik mierīgi un draudzīgi, cik nu vien tā īsti pat negribētas šķiršanās sarunas var notikt. Visu 28 valstu interesēs ir īpašas un ciešas attiecības starp vienotu ES un vienotu Lielbritāniju, it īpaši drošības, brīvās tirdzniecības un cilvēku dzīves, mācību un darba tiesību jomā. Eiropas Parlamenta loma šai ziņā nebūtu jāpārspīlē.

Roberts Zīle, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa (ECR):
– Eiropas Parlamenta pieņemtā deklarācija, kas pretēji tās tapšanai absolūtā slepenībā vēlas redzēt caurspīdīgu sarunu procesu, var radīt nosacījumus sarunu strupceļam. ES stratēģija – vispirms vienoties par izstāšanās nosacījumiem, neuzsākot sarunas par nākotnes sadarbības ietvaru, – ir pretrunā pašai ES līguma 50. panta 2. daļai. Katram vajadzētu iedomāties situāciju pēc diviem gadiem. Mūsu interesēs būtu pēc iespējas stiprāka sadarbība aizsardzībā, tiesību garantijas līdz šim Apvienotajā Karalistē dzīvojošajiem latviešiem, un uz «Brexit» pamata neļaut argumentēt par Kohēzijas budžeta samazinājumu. Lai to sasniegtu, mums nevajadzētu pārrāvumu vai strupceļu sarunās, ko EP nostāja tikai veicina. Ja izstāšanās vienošanās tiek apzināti padarīta tāda, lai atbaidītu citas valstis no līdzīga lēmuma pieņemšanas, tā radot Savienību, kurā vienīgais, kas attur no izstāšanās, ir bailes, tad tā ir nolemta iznīcībai.

Krišjānis Kariņš, Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa (EPP):
– Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības būs sarežģīts process, līdzīgi kā laulības šķiršana, kurā kopdzīvē pavadīti daudzi gadi. Pašlaik no Eiropas Parlamenta puses nostāja «Brexit» jautājumā ir stingra – Lielbritānijai nevar ļaut baudīt ES labumus nepiedaloties. No Latvijas viedokļa skatoties, mums ir svarīgi, lai pēc Lielbritānijas izstāšanās attiecības starp ES un Lielbritāniju saglabātos ciešas. Tas ir svarīgi ne tikai tiem vairāk nekā 100 000 latviešu, kuri dzīvo Lielbritānijā, bet arī mūsu uzņēmējiem, kuriem Lielbritānija ir svarīga tirdzniecības partnere.

Artis Pabriks, Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa (EPP):
– «Brexit» sarunām ideālā gadījumā būtu jābūt tādām, lai abas puses paliktu pēc iespējas apmierinātākas ar rezultātu. No Latvijas viedokļa raugoties, Lielbritānija mums ir ļoti svarīga sabiedrotā, tāpēc labu attiecību uzturēšana arī turpmāk ir ļoti būtiska. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem sarunu laikā būs vienoties par turpmākajiem finanšu maksājumiem, jo Lielbritānija ir dalībniece daudzās programmās, no kurām nav iespējas «izlēkt ārā» vienā dienā. Tāpat ļoti sarežģīti būs Ziemeļīrijas un Gibraltāra jautājumi, lai saprastu, kur turpmāk atradīsies ES ārējā robeža. Domāju, ka 2 gadu laikā visus šos jautājumus nebūs iespējams atrisināt, taču par galvenajiem izstāšanās principiem ir jāvienojas līdz nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kuras gaidāmas 2019. gadā.

Andrejs Mamikins, EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa (S&D):
– Gan Lielbritānija, gan ES ir savu principu un «sarkano līniju» upuri. ES vadība grib sodīt Lielbritāniju, lai novērstu citu ES valstu izstāšanos nākotnē, un izvirza britiem nepieņemamus nosacījumus, piemēram, saglabāt personu brīvo kustību. Ir iespējams, ka vienošanās starp Lielbritāniju un ES divu gadu laikā nebūs panākama. Visdrīzāk īstas jaunas attiecības būs iespējamas tikai vēlāk, kad emocijas rimsies un dos vietu pragmatismam.

Tatjana Ždanoka, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa (Greens/EFA):
– Nedz Lielbritānijai, nedz parējām ES valstīm nav izdevīgs tā saucamais «cietais» «Brexit». Es pilnīgi atbalstu savus frakcijas biedrus no Skotijas Nacionālās partijas, kuri uzstāj uz vēl vienu neatkarības referendumu ar mērķi palikt ES. Ņemot vērā 2016. gada jūnija referenduma rezultātus, jaunai tautas nobalsošanai ir pozitīvas prognozes. No savas puses darīšu visu, lai aizstāvētu Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas cilvēku intereses. Prasības par viņu tiesībām darba tirgū un vienlīdzību ar Lielbritānijas pilsoņu tiesībām sociālajā jomā būs jāiekļauj rezolūcijā, ko gatavos EP Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja. Nozaru rezolūcijas sekos vispārējai rezolūcijai, par kuru nobalsojām.

Inese Vaidere, Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa (EPP):
– Katra šķiršanās ir sāpīgs process, tomēr svarīgi, lai bijušie laulātie paliktu draugi. Tāpēc izstāšanās sarunām jābūt, vienai pusei otru respektējot un saglabājot cieņu. Manuprāt, britiem jāpilda finanšu saistības līdz pat izstāšanās brīdim, jārespektē tur čakli strādājošo ES pilsoņu sociālās tiesības. Citādi Eiropas Parlaments var liegt savu šķiršanās piekrišanu. Jāatceras, ka briti arī turpmāk būs mūsu NATO sabiedrotie, partneri daudzās jomās un, cerams, arī draugi, uz ko var paļauties.

Avots: EP informācijas birojs Latvijā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pirmo reizi ES vēsturē

Kategorijas