Priecīga būt savā vietā

2017. gada 7. aprīlis 00:00

204

75 gadu jubileju svin Irēna Bajāre Brunavā.

Rīdziniece, kura piepildīja savu sapni un pārcēlās uz dzīvi laukos, – tā sevi raksturo Irēna Bajāre, kurā joprojām mīt nerimstoša enerģija un darītprieks, svinot 75 gadu jubileju.

Pie līķiem pierod
Viņa daudzus gadus bija izmeklētāja, pašlaik strādā Bauskas novada bāriņtiesā. Viņas sirds visbiežāk gavilē lauku mājās Brunavā.
Irēna bija viena no pilsētniecēm, kura Rīgā sapņoja par dzīvi laukos. Viņa Latvijas galvaspilsētā aizvadīja 37 gadus, līdz beidzot sapnis piepildījās. Pēc izglītības jubilāre ir juriste.

«Gribēju studēt valodas, bet draudzenes dēļ aizgāju uz juristiem Latvijas Universitātē. Izvēli nenožēloju. Darbs bija aizraujošs,» atceras Irēna, «tolaik biju jauna un domāju citādāk. Visu uztvēru brīvi, neko nelaidu caur sevi. Redzētas šausmu lietas, bet pie līķiem pierod.»
Sākot darba gaitas Brunavas pagastā, alga bijusi smieklīga – ap 15 latiem. «Tagad tas liekas prātam neaptverami,» ar smaidu sejā nosaka jubilāre. Beidzot nokļuvusi lauku vidē, Irēna pamēģināja kļūt par zemnieci. Šī nodarbe ātri vien izputēja, tomēr ieguvusi lielisku pieredzi.

Kultūras cienītāja
Irēna 15 gadus strādā bāriņtiesā. Ar gadiem psiholoģiski kļūst grūtāk. «Man patīk mans darbs, bet tas ir smags. Grūti noraudzīties uz situācijām, kādas rodas mūsdienu ģimenēs, kādos apstākļos dzīvo bērni. Citreiz es naktīs nevaru aizmigt. Domāju, kā situācija atrisināsies,» darba tumšo pusi atklāj Ināra.

Jubilārei ir divi dēli – Gundars un Ivo, kā arī pieci mazbērni. «No vecākās mazmeitas nevaru vien sagaidīt mazmazbērnus,» nosmej Irēna.
Viņa ar jaunāko mazmeitiņu nereti apmeklē teātri un operu. «Operu es dievinu, bet biļetes kļuvušas tik dārgas un nepieejamas. Trakums!» nosaka brunaviete.

Irēnai ļoti patīk lasīt. Pavasarī un vasarā gaviļniecei tuvs arī darbs dārzā. «Piederīgie saka, lai metu mieru, bet es nevaru. Laikam dārzā rušināšos kaut četrāpus,» smaidot saka jubilāre.

Fantastiski cilvēki apkārt
Laukos brunaviete jūtas lieliski. Rīgā viņai vienas dienas esot par maz, divu – par daudz. «Galvaspilsēta kā galvaspilsēta. Tur drūzmēšanās un ļaužu pūļi. Neesmu pret, tomēr, iebraucot Bauskā, gaiss ir svaigāks. Izkāpjot no autobusa Brunavā, tā vien prasās dziļi ievilkt elpu un sajust tīru gaisu,» priecīgi saka Irēna.

Viņai ir trīs suņu meitenes un kaķene. «Vienas dāmas pagalmā,» joko brunaviete. Nesen mūžībā aizgājis uzticamais sirmais suns, kurš kopā ar ģimeni bija vairāk nekā desmit gadus. «Viņš man katru dienu nāca pretī uz autobusu. Zināja vietu un laiku. Vienmēr mani tur gaidīja,» Irēna vēl noskumusi par gudrā drauga zaudējumu.

Irēna jubileju ar lielu balli nesvinēja. Dienu iepriekš kopā ar ģimeni ieturētas gardas pusdienas, dzimšanas dienā Irēna viesojās pie Brunavas pagasta draugiem, savukārt nedēļas nogalē gaidāma pasēdēšana ar kolēģēm.

Irēna secina, ka viņai nekā netrūkst. «Man ir lieliski dēli un mazbērni. Arī kolēģes ir fantastiskas. Esam kā liela ģimene. Esmu priecīga būt tur, kur es esmu,» pārliecinoši nosaka jubilāre.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Priecīga būt savā vietā

Kategorijas