Starojošas personības klātbūtne

2017. gada 4. aprīlis 00:00

409

Trešā konkursizstāde «Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā» no 21. marta līdz 1. jūnijam ir atvērta Rīgas Svētā Pētera baznīcā. Pēc tam kolekciju eksponēs Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā. Šī gada septembrī žūrija nosauks 2017. gada balvas ieguvēju.

Ainavistu izstādē piedalās arī Bauskas mākslas skolas un Iecavas mūzikas un mākslas skolas pedagoģe Aina Putniņa.

Piedalās iecavniece
Izstādei Rīgā žūrija atlasīja ap 80 gleznu, kuru autori ir dažādu paaudžu pārstāvji no Rīgas un Latvijas reģioniem – vecmeistari, vidējā vecuma mākslinieki, Mākslas akadēmiju nesen beiguši gleznotāji. Vairākums autoru ir mākslas skolu pedagogi.

Aina Putniņa stāsta: «Pīgožņa balvas konkursizstādes dalībniece esmu pirmo reizi. Zināju par divām iepriekšējām, biju lasījusi recenzijas un aplūkojusi darbus, secinot, ka tā ir laba, augstā profesionālā kvalitātē īstenota ideja. Nolēmu piedalīties, un man ir otrs motīvs – mākslinieks nedrīkst ieslīgt rutīnā, ir jārosās, jāpieņem jauni izaicinājumi. Kāpēc es to nevarētu? Vērtēšanai iesniedzu divas gleznas. Žūrija izvēlējās vienu – «Ainava ar miglu». Es pat nesauktu to par abstrakciju, jo minimālisma stila kompozīcija ir faktūru niansētas spēles atspoguļojums.»

Zemgales māksliniece teic – izstādes atklāšanā bija jauki satikties ar kolēģiem, just vienotību un atskārst, cik daudz mīlestības un cieņas pret Jāzepu Pīgozni jūt rīkotāji. «Tiesa, baznīca ir patumša, tās mērogs neatbilst vidēja un neliela formāta gleznu eksponēšanai, tomēr labi, ka tāda vieta ir, kur Pīgožņa balvas izstādes dalībniekus jau trešo gadu ar prieku sagaida. Ainavu daudzveidība izstādē ir pārsteidzoša. Mēs, mākslinieki, tik plašās konkursskatēs augam profesionāli. Manuprāt, ainava latviešiem ir teju vai sakrāls žanrs. Tik daudz māk-slinieku, kuri glezno ainavas, iedvesmojoties no dabas, pavisam noteikti nav citviet Eiropā – vismaz man zināmās valstīs. Mūsu ainavistu darbu tematika un izpildījums ir apbrīnojami,» pārliecināta A. Putniņa.

Jānis Streičs un draugi
Izstādē ir kā labu draugu kompānijā, jo daudzi autori ir plenēru «Bauskas vasara» dalībnieki – Juris Ģērmanis, Ērika Kumerova, Jānis Jēkabsons, Madara Gulbis, Agnija Ģērmane. Dažiem citiem gleznotājiem Bauskas muzejā, mākslas skolas izstāžu zālē un pilī ir bijušas personālizstādes. Alberta Pauliņa dāvāto darbu kolekcija glabājas Bruknas Kalna svētību kopienā. Divas viņa gleznas nesen eksponētas Vecumnieku novada Umpārtes bibliotēkā, kur tām būs pastāvīga vieta.

Izstādē piedalās arī pazīstamais kinorežisors Jānis Streičs, kura aizraušanās jau daudzus gadu desmitus ir gleznošana. Viņš ir brīnišķīgs kolorists un noskaņu mākslinieks. Skatoties uz režisora ainavām, pat neienāk prātā, ka viņš nav profesionālis.

Jānis Streičs ir Pīgožņa balvas idejas autors. Jāzeps Pīgoznis bija režisora tuvs draugs, novadnieks, domubiedrs. Konkursizstādi atbalsta gan Rīgas dome, gan Preiļu novada – J. Pīgožņa dzimtās vietas – pašvaldība.

Domāt par nākotni
Izstādes žūrijas locekle mākslas zinātniece Ingrīda Burāne uzsver: «Sadarbības iespējas ir neizsmeļamas. Manuprāt, izstāde saturiski jāsaista ar Latvijas Dabas fonda valsts simtgades projektu «Ainava runā», kura gaitā cilvēki aicināti ieskatīties ainavās, lai novērtētu katra elementa nozīmi dabas daudzveidības saglabāšanā. Tuvojoties valsts simtgadei, katram jāapzinās, ka mūsu rīcība tagad veido nākamās simtgades Latvijas ainavu.»

Tāpēc ainavistu izstāde ir nozīmīga ne vien mākslinieciski, bet arī kultūrvēsturiski. «Ikdienā pat nepamanām, ka industrializācija un intensīvā lauksaimniecība tikai desmit vai mazāk gadu periodā daudzviet ir pārveidojusi ainavu līdz nepazīšanai, noplicinot vai izdzēšot pavisam. Taču ne jau saimnieciskā rosība vainojama, bet gan mūsu attieksme pret ainavu kā nacionālu vērtību,» uzskata I. Burāne.

Ne tikai tautieši
«Jāzeps Pīgoznis bija starojoša personība. Mūsu pirmā tikšanās bija Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolas izlaidumā, kad viņš mūsu kursam pasniedza atestātus par vidējās profesionālās izglītības iegūšanu. Skolas vadība mākslinieku bija uzaicinājusi kā Latvijas Māk-slas akadēmijas pārstāvi,» atceras I. Burāne, «Pīgoznim piemita mūsu laikmetam netipisks dabisks dzīvotprieks, zinātkāre, enerģija un īpaša smalkjūtība saskarsmē ar cilvēkiem, jauks un nesamākslots humors. Viņš bija sava ceļa gājējs, jo gleznās un sirsnīgajās grāmatu ilustrācijās mākslinieku it kā nemaz neskāra padomju ideoloģijas drūmie strāvojumi. Gluži tāds pats, man šķiet, ir arī Pīgožņa tuvākais draugs Jānis Streičs.»

J. Pīgožņa konkursizstādē autori ir ne tikai mākslinieka tautieši vien, bet arī Latvijas krievu, ebreju, poļu, gruzīnu mākslinieki.

UZZIŅAI

Jāzeps Pīgoznis (1934–2014) ir gleznotājs, grafiķis, grāmatu ilustrators, Rīgas Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolas pasniedzējs, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors.

Bauskas muzejā J. Pīgoznim bijušas vairākas personālizstādes, pēdējā – kopā ar meitu gleznotāju Lauru Pīgozni.

2014. gada rudenī Bauskas muzejā notika J. Pīgožņa piemiņas izstāde, ko apmeklēja gandrīz visa ģimene un draugi.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Starojošas personības klātbūtne

Kategorijas