BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Pētījums: Ienākumu samazinājumu šogad izjutuši 70% Latvijas iedzīvotāju

Ziņu aģentūra LETA
Latvijā un pasaulē

2009. gada 21. jūnijs 12:04

898
Pētījums: Ienākumu samazinājumu šogad izjutuši 70% Latvijas iedzīvotāju

Ienākumu samazinājumu pēdējo sešu mēnešu laikā izjutuši 70% Latvijas, 60% Lietuvas un 55% Igaunijas iedzīvotāju, liecina mediju aģentūras "VIA Media" veiktās Baltijas valstu patērētāju aptaujas rezultāti."Par to, ka iedzīvotāji ekonomiskās lejupslīdes sekas ir sajutuši uz savas "ādas", liecina fakts, ka visās trijās valstīs aptaujas respondenti norādījuši, ka to kopējie ienākumi pēdējo sešu mēnešu laikā ir samazinājušies," sacījusi "VIA Media" direktore Kristīne Kalniņa-Ūsele.Latvijā šādas atbildes ir saņemtas visvairāk - gandrīz 70%. Visās trīs Baltijas valstīs ienākumu kritumu būtiskāk izjutuši vīrieši. Izdevumi visstraujāk palielinājušies Lietuvas iedzīvotājiem - 72% aptaujas dalībnieku atzinuši, ka pēdējo sešu mēnešu laikā viņu izdevumi mājsaimniecības uzturēšanai, kredītu atmaksai, apdrošināšanai un līzinga maksājumiem ir pieauguši, kas galvenokārt noticis straujā komunālo pakalpojumu cenu pieauguma dēļ.Vadoties pēc aptaujas rezultātiem, var secināt, ka patērētāji Lietuvā ir visvieglāk ievainojami - 40,8% respondentu ir samazinājušies ienākumi un pieauguši izdevumi, tādējādi radot lielāku negatīvo efektu personīgajā bilancē. Ienākumu un izdevumu saglabāšanos līdzšinējā līmenī minējuši 14% Igaunijas, 9% Latvijas un tikai 6% Lietuvas respondentu.Izvērtējot patēriņa preču grupas, kas izjutušas vislielāko kritumu, redzams, ka starp valstīm nav zīmīgu atšķirību. Kopējā tendence - populārākās preču un pakalpojumu kategorijas no patēriņa izdevumu samazinājuma cieš mazāk. Aptaujas dati liecina, ka Baltijas iedzīvotāji ir uzticīgi saviem hobijiem, piemēram, makšķerēšanai un rokdarbiem. No tiem taupīšanas nolūkos ir atteikušies tikai 12% Igaunijas, 16% Lietuvas un 26% Latvijas respondentu. "Pētījuma dati parāda, ka tās tēriņu grupas, kuras līdz šim ir bijušas populāras un plaši izplatītas, cietīs mazāk nekā pārējās, izņemot sabiedrisko ēdināšanu, kurai ir viegli atrast aizstājēju - ēšanu mājās. Jautājot par patērēšanas ieradumu maiņām, secinājām, ka dažas produktu grupas ir spēcīgākas izdzīvotājas, piemēram, kafija, higiēnas preces sievietēm un personiskās higiēnas preces. Savukārt grāmatas var ierindot to preču sarakstā, ko krīzes brīdī respondenti trijās Baltijas valstīs nepirks vai pirks ļoti minimāli," uzsvērusi "VIA Media" pētījumu vadītāja Ilze Slava. Aptaujātie Latvijas iedzīvotāji norāda, ka taupības nolūkos biežāk atteiksies arī no saldumiem, ātrās ēdināšanas pakalpojumiem, vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem un skaistumkopšanas procedūrām.Respondenti visās trijās Baltijas valstīs kopumā ir pesimistiski noskaņoti par savas ģimenes finansiālo nākotni. Tomēr Latvijas respondentu pesimisms ir salīdzinoši mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Respondenti, kas pauduši pārliecību, ka turpmāk būs vēl sliktāk, ir vairākumā visās trijās Baltijas valstīs, tostarp Latvijā - 53%, Lietuvā - 66% un Igaunijā - 56%.Populārākā Baltijas valstu respondentu atbilde par turpmāko rīcību ir: "Centīšos taupīt naudu, cik vien tas iespējams." Aptaujā ir atsevišķi izdalīta grupa "stabilie": respondentu daļa, kas uzskata, ka situācija arī turpmāk saglabāsies nemainīga, tāda, kā tā ir pašreiz. Tādu atbilžu visvairāk ir Igaunijā - 30%, savukārt Latvijā - 22%, bet Lietuvā - 25%.Optimisti jeb tie respondenti, kas tic, ka viņu ģimenes finansiālā situācija nākamajā gadā uzlabosies, ir mazākumā visās trīs valstīs, tomēr Latvijā optimistiski noskaņoto ir visvairāk - 25% aptaujāto, Igaunijā - 14%, bet Lietuvā - 9% aptaujāto iedzīvotāju. Baltijas valstu patērētāju aptaujas respondenti kā pirmo līdzekli ekonomiskās situācijās uzlabošanai valstī min bezdarba samazinājumu. Tā domā 76% Latvijas respondentu, 80% - Lietuvas un 64% - Igaunijā aptaujāto. Puse aptaujāto Baltijas valstu iedzīvotāju domā, ka palīdzēt atveseļot ekonomiku varētu cenu pazemināšana pirmās nepieciešamības precēm. Savukārt eiro ieviešana šobrīd respondentu izpratnē nebūtu iedarbīgs līdzeklis lejupslīdes pārtraukšanai."Abi pirmie minētie faktori, visdrīzāk, neietekmēs ātrāku ekonomikas atveseļošanos, lai gan bezdarba samazināšanās noteikti ir zīme, ka ekonomiskie apstākļi valstī uzlabojas. Attiecībā par zemākām cenām pirmās nepieciešamības precēm - tā būtu iespējamas stagnācijas pazīme, kuru varētu uzskatīt par nelielu atvieglojumu," skaidro Slava.Jautāti par valsts nākotni salīdzinājumā ar savas ģimenes nākotni, visās trijās Baltijas valstīs iedzīvotāji par personisko finansiālo labklājību izsakās cerīgāk nekā par valsti. 23% respondentu Latvijā uzskata, ka viņu ģimenes finansiālā situācija uzlabosies, bet cerību par to, ka uzlabosies situācija valstī, pauž tikai 14% Latvijas respondentu. Visticamāk, tas liecina, ka iedzīvotāji saredz iespēju ietekmēt savu dzīvi, bet neuzskata par iespējamu ietekmēt valsts attīstību vismaz tuvākā gada laikā.Aptaujā, kas notika aprīlī un maijā, interneta vidē kopumā piedalījās 7046 respondenti visās Baltijas valstīs.

Kategorijas

Kategorijas