Smags darbs un veiksme

2017. gada 31. marts 00:00

602

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes (ETF) Telekomunikāciju institūta asociētais profesors, Šķiedru optikas pārraides sistēmu zinātniskās pētniecības laboratorijas vadītājs Sandis Spolītis kļuvis par RTU «Gada jauno zinātnieku 2016». Augstskolas gaiteņos viņu neatšķirtu no studentiem.

«Jauns pasniedzējs universitātē dod enerģiju un spēku, virza uz priekšu. Jauniem cilvēkiem ir globāla domāšana, plašāks skatījums,» saka S. Spolītis.

Askētiskajā darba kabinetā acīs uzreiz krīt galda futbols – to Sandis uzspēlē ar kolēģi brīvajos brīžos. Taču galvenie spēki veltīti zinātnieka karjerai. Sandis uzskata, ka smags darbs un veiksme ir tā formula, kas ļāvusi viņam 30 gadu vecumā tik daudz sasniegt.

Viņš milzīgu paldies par atbalstu saka ģimenei. Iecavas puikam skolā matemātika ne visai patika. Aizrautību spēja raisīt fizikas skolotājs, kurš Sandim vidusskolā ielicis labu pamatu un ieinteresējis par fizikas praktisko pielietojumu. Iecavas vidusskolas 12. klasē izlēmis, ka vēlas studēt inženierzinātnes, tāpēc iestājās RTU.

Kas jūs aizrāva fizikas stundās?
– Kad saproti, kā lietas ap tevi «strādā». Saproti, kāpēc debesis ir zilas, kāpēc ūdens var būt šķidrs un kāpēc tas sasalst, kā nonāk gāzveida stāvoklī, kā ar gaismas palīdzību var pārraidīt informāciju. Tā bakalaura studiju laikā nonācu pie šķiedru optikas. Īstajā brīdī ielēcu pareizajā vilcienā.

Ko RTU Šķiedru optikas pārraides sistēmu laboratorija dod sabiedrībai?
– Varam pārraidīt informāciju kvalitatīvāk un tālāk, mums nav vajadzīgs ļoti daudz iekārtu. Tas nozīmē, ka cilvēki sāk saņemt kvalitatīvākus un lētākus pakalpojumus, jo ilgākā laika posmā šķiedru optika nav nemaz tik dārga. Ir augstākas izšķirtspējas televizori, ātrāks internets, nav ilgi jāgaida, kamēr ielādēsies video, varam to skatīties augstā kvalitātē. Mēs laboratorijā pētām un uzlabojam optisko pārraides sistēmu risinājumus pasaulē, izstrādājam jaunus. Gadu gaitā RTU ir iepirktas augstas klases iekārtas, uzkrātas plašas zināšanas – mūsu laboratorija Baltijas valstīs aprīkojuma ziņā ir vienīgā.
Jauns pētījumu virziens būs tas, kurā esam uzvarējuši Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) konkursā. Projekts paredz izstrādāt jaunu, uz optiskās šķiedras Brega režģa (FBG) balstītu sensoru risinājumu ceļu tehniskā stāvokļa uzraudzībai. FBG sensori ļauj laikus identificēt plaisas un defektus konstrukcijās, samazinot remonta izmaksas, uzlabojot būvkonstrukciju un sabiedriskā transporta sistēmas drošību. Projekts rit sadarbībā ar Būvniecības inženierzinātņu fakultāti. Tas saistīts arī ar ceļu izpēti, taustāms rezultāts būs trīs gadu laikā. Mūsu mērķis – kopā ar būvniecības eks-pertiem noteikt, kas ietekmē ceļu struktūru kalpošanas ilgumu.

Vai ātrākais internets pasaulē Latvijā ir tāpēc, ka mums ir gudri zinātnieki?
– Domāju, ātrākais internets mums ir tāpēc, ka valsts ir maza, tāpēc to viegli noklāt ar optiskajiem tīkliem. Tomēr, lai nodrošinātu tālāku informācijas pārraides tehnoloģiju izaugsmi, gudri un enerģiski zinātnieki mums noteikti būs nepieciešami. Eiropā šķiedru optikas pārraides tīklu pārklājuma ziņā Latvija ir līderos. Esam investējuši milzu līdzekļus, lai izbūvētu optisko šķiedru tīklu infrastruktūru.

Biju lieciniece, kad fizikas skolotājs ekskursijā jūsu laboratorijā lūdza piemiņai gabaliņu šķiedras, un atbilde bija – noteikti nē. Kāpēc?
– Mēs rūpējamies par viesu drošību. Optiskā šķiedra ir caurspīdīga, ļoti tieva, tā var iedurties pirkstā, nolūzt, to grūti ar aci saredzēt, tāpēc pat ķirurgam būs sarežģīti izvilkt to no pirksta.

Vai arvien ātrāka un plašāka datu pārraide nav bezcerīga sacensība ar laiku?
– Pasaulē nemitīgi palielinās iekārtu skaits, kas saņem vai sūta datus. Ir tāds jēdziens «Internet of Things» – ‘lietu internets’. Tas nozīmē, ka ierīces spēj sazināties bez cilvēka līdzdarbības. Mums ir mobilie telefoni, mašīnas, ledusskapji, sensori, kas var sūtīt un saņemt informāciju, mums ir televizori, kas ir pieslēgti internetam bezvadu tīklā. Ik dienu palielinās gan iekārtu skaits, gan cilvēku prasības pēc pakalpojumu kvalitātes. Viņi grib redzēt kvalitatīvāku televīziju, ātrāku internetu, virtuālu realitāti, bet tas prasa lielāku datu pārraidi īsākā laikā. To arī gribam panākt – mazāku laiku, lielāku ātrumu maksimāli kvalitatīvi un uzreiz.

Vai var pienākt laiks, kad mūsu dzīvi noteiks tehnoloģijas un roboti?
– Var gadīties. Tas patlaban notiek vairākās jomās – ir automatizēti procesi, sistēmas, piemēram, dzelzceļš. Tehnoloģijām arī var gadīties kļūdas, tāpēc sistēmas var apstāties. Taču bieži vien cilvēciskais faktors rada lielākas briesmas nekā tehnoloģijas. Tas ir jāņem vērā, tomēr mūsu dzīvē nevajadzētu visu automatizēt, bet atstāt kaut ko, kur cilvēks pieņem galalēmumu. Domāju, ka galu galā cilvēka saprāts ņems virsroku pār apokaliptiskiem scenārijiem.

Kādus priekšmetus mācāt RTU?
– Otrā kursa bakalauriem lasu telekomunikāciju sistēmas, kas ir ievads nozarē. Pasniedzu ārzemju studentiem tēmas par telekomunikāciju sistēmām un datoru tīkliem. Cenšos stāstīt, kur zināšanas ir praktiski pielietojamas. Jācenšas ieklausīties studentu vēlmēs. Vajag aprunāties – kā viņiem klājas, kāpēc neveicas kādā priekšmetā. Mums ir studentu atbalsta grupa, kur palīdz, ja ir grūtības mācībās vai laboratorijas darbā. Pašam visu laiku jāpilnveido pasniegšana – nav pieņemams, ka studiju kursā nekas netiek mainīts. Katru gadu tas ir jāpārskata, jāpapildina, jāuzlabo, jo dzīve iet uz priekšu.

Ko gribat sasniegt kā zinātnieks?
– Esmu izvēlējies akadēmisko karjeru, nevis darbu uzņēmumā. Gribu kļūt par profesoru, izveidot savu grupu, vadīt zinātniskus pētījumus. Nākotnē tā varētu būt zinātnieku grupa, kurai ir savs finansējums, kas sadarbojas ar ārzemju institūcijām un sniedz nozīmīgu ieguldījumu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē Latvijā un pasaulē. Divas reizes esmu bijis Dānijas Tehniskajā universitātē, Fotonikas institūtā, tur man ir sadarbība ar vairākiem profesoriem. Bez starptautiskās sadarbības, bez kontaktiem tevi neviens nezina. Ja cilvēks visu laiku ir apritē, un Eiropa ir salīdzinoša maza, tad var tapt kopīgas augstas klases publikācijas, zinātniski projekti.

Ar ko atšķiras Dānijas un Latvijas mācību vide?
– Laboratorijām Dānijā katrs zinātnieks var piekļūt 24 stundas diennaktī. Latvijā tas ir ierobežoti. RTU infrastruktūra tagad attīstās, redzu, ka tiek pārņemta starptautiskā pieredze ar studentu pilsētiņām, kad viss ir koncentrēts vienā vietā Ķīpsalā. Dānijā valsts finansiāli vairāk atbalsta zinātni. Mums nav tik starptautiska vide kā Dānijā – manā grupā bija cilvēki no Brazīlijas, Spānijas, Vācijas, Krievijas, ASV. Tomēr virziens mums ir pareizs.

Kāpēc jums bija svarīgi atgriezties Latvijā?
– Esmu Latvijas patriots. Mana ģimene ir šeit, patīk valsts, manās interesēs ir celt izglītības līmeni, attīstīt Latviju, nevis vairot citas valsts labklājību. Tas, ko daru, ir novērtēts – ieguvu Vernera fon Sīmensa balvu, jaunā zinātnieka izcilības balvu. Ir patīkami redzēt, ka studenti, kurus esmu konsultējis, vadījis maģistra un bakalaura darbus, strādā uzņēmumos vadošos amatos. Ir patīkami apzināties, ka viņu izaugsmē ir mans ieguldījums.

Kas valstij jādara, lai atbalstītu zinātni?
– Lielāks finansējums tieši jaunajiem zinātniekiem un pētniekiem, kuri sāk karjeru. Ja doktorantiem būtu stipendijas, kas ļautu nestrādāt citur, bet tikai universitātē, būtu labāki rezultāti, jo jauniem cilvēkiem ir cita atdeve un enerģija.

Vai jums ir zinātnieka ideāls?
– Latvijā tas varētu būt RTU profesors un fiziķis Andris Ozols, starptautiski – Dānijas Tehniskās universitātes profesors, Metro-pie-
kļuves un tuvas darbības sistēmu grupas vadītājs Idelfonso Tafurs Monrojs. Viņš vada daudzus starptautiskus projektus, viņam ir ļoti augsta citējamība, liels starptautisko kontaktu loks. Tomēr viņš vienmēr atrada laiku, lai pieietu katram grupas darbiniekam un apvaicātos, kā klājas, iedziļinātos problēmās, kopā padzertu kafiju. Dānijā bija patīkami, ka tik ļoti netika ievērota subordinācija, vadības stils bija demokrātisks, bet ar skaidru skatījumu uz lietām. Profesora paraugs ir analogs manas ideālās grupas modelim – visi jauni cilvēki līdz gadiem 30, daži asociētie profesori, docenti, pētnieki, kuri spēj izanalizēt tendences, radīt jaunas tehnoloģijas un iekārtas sava mūža labākajā vecumā.

Intervija pārpublicēta no RTU žurnāla «Jaunais Inženieris».

Sandis Spolītis

RTU ETF Telekomunikāciju institūta asociētais profesors, vadošais pētnieks, Šķiedru optikas pārraides sistēmu laboratorijas vadītājs.
Latvijas Zinātnes padomes Inženierzinātņu un datorzinātņu ekspertu komisijas Elektronikas un telekomunikāciju nozares eksperts.

Inženierzinātņu doktora zinātniskais grāds elektronikas un telekomunikāciju nozarē.

Saņēma Vernera fon Sīmensa izcilības balvas:
2011. gadā par maģistra darbu «Ātrdarbīgu līdz 40 Gbit/s WDM sakaru sistēmu izpēte un pielietojums»;
2015. gadā par promocijas darbu «Ātrdarbīgu optisko piekļuves sakaru sistēmu izstrāde un novērtējums».

Līdzautors 27 SCOPUS datubāzē indeksētām publikācijām, citējamības rādītājs – 5.

Trīs Latvijas patentu līdzautors.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Smags darbs un veiksme

Kategorijas