BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Atved man benzīnu!»

Uldis Varnevičs

2017. gada 31. marts 00:00

2
«Atved man benzīnu!»

Jaunās motosportistes no Codes pagasta izcīna kausus sacīkstēs.

Divas meitenes no Codes pagasta šoziem Latvijas Skijoringa federācijas rīkotajās motokrosa sacīkstēs ar kvadracikliem startēja kopā ar puišiem. Rezultāts veiksmīgs – abas izcīnījušas godalgotas vietas sezonas kopvērtējumā.

Savs klubiņš
Meiteņu tēvs Kaspars Zuze abas uz kvadracikla uzsēdinājis jau trīsarpus gadu vecumā. Vienu brīdi mēģināts braukt ar parasto motociklu, bet nav iepaticies. Tā turpina stūrēt uz četriem riteņiem. Ģimene abas jaunās sportistes atbalsta.

Vecākajai meitai Līvai Zuzei tagad ir deviņi gadi, un viņa brauc Q100 klasē. Jaunākajai Elvai Zuzei ir pieci gadi, un viņa startē Q50 klasē – šoziem bija pirmā sezona.

«Abām meitām patīk piedalīties sacensībās. Tur dalībniekiem ir savs klubiņš – pirms sacīkstēm visi kopā spēlējas. Trasē gan viss aizmirstas – konkurenti ir jāapdzen, par vietu jācīnās,» stāsta Kaspars.

Vecāki uzsvaru sacīkstēs liek ne tik daudz uz agresīvu cīņu, bet tieši stabilu braukšanu. «To vienmēr izrunājam, ka galvenais ir braukt droši un savam priekam,» stāsta meiteņu mamma Gunita Zuze.

Latvijas Skijoringa federācijas rīkotajās ziemas sacensībās Līva izcīnīja otro vietu, Elvai kauss par trešo vietu. Meiteņu tēvs atzīst, ka šajā vecumā bērni saņem daudz balvu, jo mērķis ir ieinteresēt viņus piedalīties sacīkstēs.

«Sāp? Nē? Braucam!»
Meiteņu aizraušanos galvenokārt ietekmēja tēva ikdiena – viņš arī brauc ar motocikliem sacīkstēs, startē skijoringā.
 
«Bērni jau no dzimšanas dzird un redz, kas apkārt notiek. Kādreiz bija tā – mazā ratiņos neguļ, iedarbini mocim dzinēju, un pēc brīža jau guļ. Man pašam tas ir jau no bērnības iekšā, un pielipis arī meitām. Pamats jau bija, atlika tikai uzlikt uz kvadracikla un iestumt,» smaida Kaspars. Ļoti palīdz, ka tēvam ir pieredze motokrosā – var parādīt, kā vadīt kvadraciklu, kā izbraukt līkumus, atklāt citus sacīkšu knifiņus.

Sacensības sagādā stresu gan vecākiem, gan braucējām. «Pirmajās sacīkstēs Elva pārlidoja pāri trases malai. To momentu neredzēju, pieskrēju nedaudz vēlāk. Stāv, raud. Prasu: «Kaut kas sāp? Nē? Tad braucam!» Tā arī tālāk aizbrauca,» atceras Gunita. Vienās sacīkstēs jaunākā meita nav gribējusi startēt, bet, kad beigās sapratusi, ka paliek bez balvām, nākamajā braucienā jau bija uz starta.

«Nolauž» puikas
Aizraušanās nav lēta. «Mani vasaras «ceļojumi» garāžā stāv. Tā ir gandrīz katru pavasari – sakrāju naudu, lai dotos ceļojumā, bet tad parādās kāds labs kvadracikls vai jāmaina sporta klase un vajag jaunu tehniku. Tā nauda katru pavasari aiziet,» atzīst Gunita. Tomēr par meiteņu aizraušanos viņa ir priecīga. Galu galā varot apbraukāt visu Latviju, pabūt Lietuvā un Igaunijā.

Vecāki priecājas, ka meiteņu ikdienā ir ne tikai mūsdienās populārais dators un telefons, bet arī aktīvas nodarbības un treniņi, kas notiek Iecavas novada Zorģu trasē. Visvairāk patīk trenēties Līvai. «Braucu komandējumā. Prasu meitai: «Ko tev atvest?» «Benzīnu!» man saka,» stāsta Gunita. Viņa teic, ka iespēja nedot benzīnu ir diezgan liels drauds. Vecāki vērtē, ka meitenes ir fiziski izturīgākas un spēcīgākas. «Uz rokām skolā «nolauž» visus puikas,» par Līvu lepni saka mamma.