Par futbola bumbām nedusmo

2017. gada 31. marts 00:00

70 gadi šodien aprit baušķeniecei Ausmai Birnei.

Baušķeniece Ausma Birne 70. jubileju ģimenes lokā nosvinējusi jau pagājušajā nedēļā kopā ar meitu, kurai apritēja 45 gadi. Viņa dzīvo Mūsas krastā, un vasarā nopeldēšanās gaviļniecei sagādā baudu. Priekšlaicīgā pensija viņu nav «iesēdinājusi» dīvānā – Ausma daudz kustas gan vasaru, gan ziemu.

Septiņi gadi izsūtījumā
Ausmas dzimtā puse ir Dāviņu pagasts. Divus gadus pēc dzimšanas viņa ar ģimeni izsūtīta uz Omskas apgabalu Krievijā. Mamma Anna un tētis Andrejs strādāja upes krastā graudu pārstrādes ražotnē. Ausma Krievijā pavadīja septiņus gadus. Spilgti atmiņā palikušas bargās ziemas. Tur gaisa temperatūra mēdza noslīdēt līdz pat mīnus 42 grādiem.

Pirms izsūtīšanas ģimenei piederēja divas mājas, atgriežoties – neviena. Ausmas vecāki neatguva arī zemi, mežu, saimniecības ēkas un lopus. Viss smagā darbā iegūtais bija zudis.

«Par mājām saucām ēkas Dāviņos un Vecumnieku novada Stelpes pagastā. Atgriežoties viens nams bija nojaukts, pa virsu iesēta labība, bet otrā apmetās citi ļaudis. Nekādi nespējām atgūt mājas, tāpēc dzīvojām Ozolainē pie manas vecmammas,» skaudro atgriešanos atceras Ausma.

No poligrāfijas pie zvēriem
Latvijā Ausma ar ģimeni atgriezās 1956. gada novembrī. Pēc diviem gadiem sāka mācīties Bruknas skolā, tagadējās muižas ēkā, kur varēja iegūt sešu klašu izglītību. 7. un 8. klasē jubilāre mācījās Vecsaules skolā, tālāk izglītojās Rīgas 5. poligrāfijas mākslas skolā. Pēc diploma saņemšanas 1968. gadā viņu nosūtīja strādāt Ogres tipogrāfijā.

Pirmā un vienīgā bērniņa gaidībās Ausma pameta iedzīvi Rīgā un atgriezās Ozolainē pie mammas. Viņa strādāja zvērsaimniecībā. Ieguvusi izglītību, Ausma līdz 1984. gadam bija zootehniķe, bet pēcāk līdz 2000. gadam strādāja Rīgas rajona ādas apstrādes cehā. Kā represētā pensionējusies priekšlaikus, bet vēl kādu laiku Ausma strādāja dažādus darbiņus pie meitas.

Novēl palikt Latvijā
Jubilāre lepojas ar mazmeitu Asnāti. Viņa prot astoņas valodas, tai skaitā japāņu. «Mazmeitiņa mācās un strādā Vācijā. Ir ļoti sāpīgi noraudzīties, ka jauni, darbspējīgi cilvēki nespēj labvēlīgu dzīves vidi nodrošināt dzimtenē,» saka Ausma, «mēs, vecie, kaut kā izvilksim. Žēl jauniešu, kuriem dzimtenē jācieš no valsts vadītāju nekaunības un alkatības.» Tomēr viņa novēl jauniešiem spēku cīnīties un palikt dzimtenē.

Gaviļniece dzīvo pie stadiona. «Pēc neskaitāmas reizes pagalmā iespertām bumbām pāri futbola laukuma nožogojumam kāpuši desmitiem jauniešu. Es par to nedusmoju. Labāk, lai spārda bumbu nekā vazājas apkārt! Dažkārt te notiek pasēdēšana, un nereti kāds pabļaustās, bet pie visa pierod,» mierīgi stāsta Ausma.

Viņa vasarā daudz laika pavada laukā – jākopj puķu dobes, jāpļauj zāle. Ziemā viņa pati sev ir kurinātāja: «Man ir gāzes apkure, malkas plīts pirmajā stāvā un podiņu krāsns otrajā stāvā. Jāgādā malka un jākurina.»

Jubilāres mīļākais gadalaiks ir pavasaris un vasara. Tad daba zaļo, ir silti, var nopeldēties.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Par futbola bumbām nedusmo

Kategorijas